Iesaki rakstu:

Lai gan oficiālā informācija neliecina, ka nu jau bijušā valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas direktors, pirms tam Latvijas pasta vadītāja amatu zaudējušais Arnis Salnājs, atvadoties no posteņa kancelejā, būtu saņēmis rekordlielas kompensācijas, tomēr viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija rāda, ka valsts darbu Salnājs pametis ar neizskaidrojami pilnām kabatām.

„Arnis Salnājs, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats - likuma “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 6.panta otrā daļa, izmaksāta kompensācija pirms nodokļu nomaksas 9487,11 euro apmērā (amata alga 1037,74 euro, neizmantotā atvaļinājuma kompensācija 8103,46 euro, kompensācija par virsstundu darbu 345,91 euro),” – šāda ir oficiālā informācija, ko Valsts prezidenta kanceleja sniedz par Salnāja promejot saņemtajām kompensācijām.

Saskaņā ar šo oficiālo informāciju Salnāja saņemto kompensāciju kopsumma tātad bijusi 9487 eiro – gandrīz trīsreiz mazāk nekā Vējoņa „administratīvās pavadones”, kancelejas direktora vietnieces Egitas Kazekas saņemtie nepilnie 28 tūkstoši eiro. Taču Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze rāda ainu, kas liek domāt, ka Salnājs par nodrošinājumu, valsts amatu atstājot, ir parūpējies citādā veidā.

Salnāja amatpersonas deklarācija par 2018. gadu, kad viņš nekādas kompensācijas nesaņēma, rāda kopējo prezidenta kancelejā saņemto atalgojumu – 57 977 eiro jeb vidēji 4831 eiro mēnesī. Savukārt 2019. gadā viņš līdz 8. jūlijam, kad tika atlaists no kancelejas vadītāja posteņa, kopā atalgojumā saņēmis 42 524 eiro. Ja no šīs summas atskaitīt oficiālo kompensāciju, sanāk, ka vidēji mēnesī Salnājs saņēmis jau gandrīz 5100 eiro, - pusgada laikā par četriem tūkstošiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Pietiek pagaidām nav izdevies Valsts prezidenta kancelejā noskaidrot, kādā formā un ar kādu oficiālo pamatojumu Salnājs ir ticis pie šī papildu atalgojuma.