Iesaki rakstu:

Ne tikai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), bet arī Ģenerālprokuratūra sekmīgi atkratījusies no jūrmalnieka Arno Olehno sūdzībām. Viņu pirms nepilniem trim gadiem sadūra, sašāva un sasita Saskaņas centra Saeimas deputāts Igors Meļņikovs (attēlā) un viņa dēls Jaroslavs Meļņikovs, taču deputāts no kriminālatbildības ir veiksmīgi izvairījies.

Ziņas par šo notikumu nāca klajā pagājušā gada maijā, kad atklājās, ka Olehno jau divus gadus nesekmīgi cenšas panākt, lai pie atbildības tiktu saukts ne tikai Jaroslavs Meļņikovs, bet arī viņa tēvs, Saeimas deputāts Meļņikovs - par uzbrukumu ar gāzes pistoli. Toreiz tika izteikta versija, ka lieta tiek novilcināta, lai augstā amatpersona tiktu cauri bez soda. Pašlaik, gadu vēlāk, šī versija guvusi jaunus apstiprinājumus.

Pietiek jau publicējis gan LR Ģenerālprokuratūrā pirms nepilna mēneša saņemto Olehno iesniegumu, gan Melņikova, viņa sievas un dēla draudzenes liecības šajā lietā, gan arī KNAB un biroja atbildi, ar kuru tas "atkratījies" no šīs lietas izskatīšanas.

Ģenerālprokuratūrā Olehno bija vērsies, lūdzot "izdarīt pārbaudi kriminālprocesā, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu". Viņš uzskatīja, ka "Jūrmalas pilsētas prokuratūra un policija ir ieinteresētas, lai Igoru Meļņikovu nesauktu pie kriminālatbildības".

Kā izriet no Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem šajā lietā, kriminālprocess bija ierosināts par tīšu vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanu Olehno. Taču 2010. gada novembrī Valsts policijas Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākā inspektore Jana Brezicka izbeidza kriminālprocesu daļā pret deputātu Meļņikovu.

Lai gan 2011.gada 9.-10.maija tiesas sēdē tika nodibināts, ka ribas lūzums Olehno radies tieši no deputāta Meļņikova spēriena un viņa dēlam ar šo miesas bojājumu nav nekāda sakara, policija konstatēja, ka "Igors Meļņikovs cietušajam A.Olehno ir nodarījis vieglus miesas bojājumus un līdz ar to, pamatojoties uz Krimināllikuma 130.p., vadoties no KPL 7.p.1.d.3.p., 392., 392.1.p., 401.p.1.d.3.p., nolēma kriminālprocesu nr. 11410039010 izbeigt daļā, norādot, ka par paredzēto nodarījumu tiek veikts privātās apsūdzības kriminālprocess".

"Pilnīgi iespējams, ka uz kaut kādu man nesaprotamu simpātiju pamata, inspektore J.Brezicka tīši ignorēja izdarītā noziedzīgā nodarījumā kvalificējošās pazīmes, lai varētu izbeigt kriminālprocesu pret Igoru Meļņikovu," iesniegumā Ģenerālprokuratūrai rakstīja Olehno.

Sūdzības Jūrmalas pilsētas prokuratūrai Olehno neko nedeva, un tāpēc cietušais beigu beigās vērsās Ģenerālprokuratūrā. Taču, kā nu izriet no Pietiek rīcībā nonākušās Ģenerālprokuratūras atbildes, arī šis iesniegums Olehno neko nav devis, - ne viņa sūdzības par kriminālprocesa izbeigšanu pret deputātu Meļņikovu, ne norāde, ka "kriminālprocesa iztiesāšanas gaitā atklājās, ka vairāki liecinieki sniedza nepatiesas liecības, par ko var pārliecināties iepazīstoties ar kriminālprocesa nr. 11410039010 materiāliem. Arī šajā gadījumā nekas netiek darīts, lai vainīgās personas sauktu pie kriminālatbildības".

Pietiek šodien publicē pilnu Ģenerālprokuratūras atbildi uz Olehno iesniegumu:

"Par iesnieguma izskatīšanu

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļā izskatīts no Jums 2013.gada 13.martā saņemtais iesniegums - pēc satura sūdzība par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas izmeklētājas J.Brezickas 2010.gada 30.novembra lēmumu par kriminālprocesa Nr.11410039010 izbeigšanu daļā par Krimināllikuma 130.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu I.Meļņikova darbībās un Jūrmalas pilsētas prokuratūrā un Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā Jums sniegtajām atbildēm jautājumā par minētā lēmuma likumības un pamatotības vērtējumu.

Sūdzībā Jūs piesakāt lūgumu par krimināllietā Nr.11410039010 iegūto pierādījumu (t.sk. krimināllietas Nr.11410039010 iztiesāšanas laikā noskaidroto apstākļu) izvērtēšanu attiecībā uz I.Meļņikova Jūsu ieskatā izdarītajām noziedzīgajām darbībām.

Izvērtējot Jūsu sūdzībā norādītos apstākļus un tai pielikumā pievienotos dokumentus, kā arī Jūsu sūdzību pārbaudes materiālus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā, konstatēju, ka Jūsu pieteiktā lūguma apmierināšanai nav likumīga pamata.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 339.panta pirmās daļas un 413.panta sestās daļas noteikumiem sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem pirmstiesas kriminālprocesā var iesniegt visā pirmstiesas procesa laikā.

Jūsu sūdzība par Jūrmalas pilsētas prokuratūras prokurores Ļ.Aņičkinas 2010.gada 27.decembra atbildē ietverto nolēmumu attiecībā par 2010.gada 30.novembri pieņemtā lēmuma par kriminālprocesa Nr.11410039010 izbeigšanu daļā pret I.Meļņikovu likumību un pamatotību prokuratūrā saņemta 2011.gada 10.janvārī, kad pirmstiesas kriminālprocess jau bija pabeigts un krimināllieta Nr.11410039010 2010.gada 21.decembri nodota Jūrmalas pilsētas tiesai.

Līdz ar to Jūrmalas pilsētas prokuratūras virsprokurores I.Stutiņas rīcība, nosūtot Jūsu sūdzību pēc piekritības Jūrmalas pilsētas tiesai, atbilda Kriminālprocesa likuma 413.panta sestajā daļā noteiktajai procesuālajai kārtībai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 438.panta ceturtajā daļā noteikto pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības jāadresē tiesai.

Attiecībā uz sūdzībā norādīto, ka Jūrmalas pilsētas prokuratūrā un Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā nav izskatītas pēc būtības Jūsu sūdzības par kriminālprocesa Nr.1410039010 izbeigšanu daļā pret I.Meļņikovu, vēršu uzmanību, ka Jūsu sūdzībā norādītās noziedzīgās darbības un ar tām radītās kaitīgās sekas kriminālprocesā Nr.11410039010 ir inkriminētas citai personai.

Pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas un lietas nodošanas tiesai no Jums prokuratūras iestādēs saņemto sūdzību pārbaude pēc būtības ir saistīta ar J.Meļņikovam celtās apsūdzības un lietā esošo pierādījumu vērtēšanu, kas dotajā tiesvedības stadijā nav pieļaujama, jo nozīmē iejaukšanos tiesas spriešanā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 48.panta nosacījumiem tikai tiesai kā procesa virzītājam pieder ekskluzīvas tiesības izskatīt un izlemt celtās apsūdzības pamatotību, kā arī izlemt procesā iesaistīto personu pieteikumus, iesniegumus un lūgumus.

Savu likumīgo interešu īstenošanai Jums kā cietušajam ir tiesības piedalīties lietas iztiesāšanā un pierādījumu pārbaudē, izteikt pieteikumus un savu viedokli par kriminālprocesā apspriežamiem jautājumiem (Kriminālprocesa likuma 99.pants). Minētais Jums izskaidrots arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora E.Bērziņa 201 1gada 13.decembrī sniegtajā atbildē.

Ņemot vērā, ka šī atbilde ir izskaidrojoša rakstura, Kriminālprocesa likumā nav paredzēta šādas atbildes pārsūdzības kārtība un termiņi.

V.Opincāne, Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurore."