Iesaki rakstu:

Šodien arī otrās instances tiesa noraidījusi Vladimira Loginova (attēlā) vadītās Privatizācijas aģentūras prasību pret AS Grindeks padomes priekšsēdētāju Kirovu Lipmanu un viņa dēlu, cenšoties no abiem piedzīt 1,903 miljonus eiro, ko Privatizācijas aģentūra bija zaudējusi Māra Kučinska vadītās valdības, Arvila Ašeradena vadītās Ekonomikas ministrijas un pašas aģentūras vadības nolaidības un nesaimnieciskuma dēļ.

Privatizācijas aģentūras prasība bija saistīta ar valstij piederējušo AS Grindeks akciju paketi, kas, pildot valdības uzdevumu, pirms nepilniem diviem gadiem, 2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā tika pārdota par ārkārtīgi zemu cenu.

Tikai pagājušā gada rudenī atklājās, ka M. Kučinska valdība, tostarp ekonomikas ministrs A. Ašeradens, ir devusi konkrētus norādījumus par to, kā nosakāma Grindeks akciju sākotnējā vērtība, akciju pārdošanas minimālā cena, pārdošanas metode, pretendentu (pircēju) atlases kārtība, samaksas termiņi un kārtība.

Akciju pārdošanai nebija ne meklēts izdevīgāks brīdis, ne veiktas kādas sarežģītākas aplēses. Tā vietā bija vienkārši nolemts akcijas pārdot iespējami ātri, sākumcenu aprēķinot pēc formulas – „80% no vidējās svērtās vienas akcijas cenas biržā divu mēnešu periodā pirms akciju pārdošanas noteikumu apstiprināšanas, bet ne mazāk kā 3,77 euro par vienu akciju”.

Tā nu arī kā Grindeks akciju valsts paketes sākumcena tika noteikti 3,78 eiro par vienu akciju, un valsts akcijas, kuru vidējā cena 2016. gadā bija 5,20 eiro par akciju, tika pārdotas par būtiski zemāku cenu – 3,85 eiro gabalā.

Neviena amatpersona atbildību par šo valstij ievērojamus zaudējumus nodarījušo „darījumu” tā arī neuzņēmās. Tā vietā, opozīcijai saceļot skandālu, M. Kučinska valdība nolēma, ka varētu mēģināt tiesāties ar K. Lipmanu un viņa dēlu F. Lipmanu, kuru „darbības (bezdarbības) dēļ valsts pensiju budžetam, iespējams, ir nodarīti zaudējumi saistībā ar neizteikto akciju sabiedrības Grindeks akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu”.

Līdz ar to M. Kučinska valdība uzdeva Privatizācijas aģentūrai iesūdzēt tiesā K. Lipmanu un F. Lipmanu un piedzīt no viņiem 1,903 miljonus eiro, ko tieši viņu rīcības dēļ esot zaudējusi Latvijas valsts.

K. Lipmanam un viņa dēlam tika pārmests, ka viņi piedāvājumu izpirkt akcijas valstij nav izteikuši 2014. gadā. Taču pēcāk izrādījās, ka tikai gadu vēlāk, 2015. gada 21. oktobrī Laimdotas Straujumas valdība bija pieņēmusi rīkojumu Nr. 642, kas paredzēja Grindeks un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Tas savukārt nozīmēja, ka M. Kučinska valdība ar Privatizācijas aģentūras palīdzību mēģināja piedzīt gandrīz divus miljonus eiro no uzņēmēja, kurš neesot piedāvājis valstij no tās nopirkt akcijas, ko valsts tobrīd nemaz nav bijusi tiesīga pārdot un arī nav vēlējusies to darīt.

Pirmās instances tiesas spriedumā bija ierakstīts arī secinājums par nolaidīgumu un nesaimnieciskumu, rīkojoties ar pārdodamu valsts īpašumu. Šodien Privatizācijas aģentūras apelācijas prasību noraidīja arī Rīgas apgabaltiesa, bet tās pilnais spriedums nav pieejams, jo lieta izskatīta slēgtās tiesas sēdēs. Līdz ar to vismaz pagaidām nav zināms, kādi ir otrās instances tiesas secinājumi par valsts institūciju rīcību.