Iesaki rakstu:

Sekojot Jāņa Kažociņa un Baibas Rubesas piemēram, Zolitūdes traģēdijas izvērtēšanas "sabiedrisko" komisiju šodien pametusi arī līdzšinējā sabiedrības par atklātību Delna padomes priekšsēdētāja Inese Voika. Tiesa, savā atlūgumā demisionējušajam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim Voika neatzīst ne savu vainu neskaitāmajos melos un faktu noklusēšanā saistībā ar komisijas izveidošanu darbības sākumu, ne arī savu personisko lomu apjomīgā valsts finansējuma pieprasīšanā, - visā esot vainojams "izveidojies process". Publicējam pilnībā Voikas vēstuli Dombrovskim:

"Labdien, Dombrovska kungs!

Ar šo vēstuli vēlos paziņot par atkāpšanos no Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas. Šajā procesā, kāds tas izveidojies, nav iespējams īstenot komisijai uzticētos uzdevumus. Tāpēc ir nepieciešams jauns sākums, lai komisijas darbu izveidotu tā, ka tas radītu uzticību un pārliecību sabiedrībā, ka tā varēs sasniegt savus mērķus.

Sabiedrība par atklātību - Delna bija komisijas izveides iniciatore, un bijām gandarīti par valdības atbalstošo nostāju komisijas izveidē. Tālākā procesā es pieļāvu kļūdu, atbalstot sasteigtu un nepārdomātu procesu. Tas ir jālabo, vispirms veidojot komisijas darba pamatus - likumisko mandātu un uzdevumu, no kā tālāk izrietēs nepieciešamība pēc komisijas locekļu kvalifikācijas un prasmēm.

Ņemot vērā, ka šāda komisija Latvijā tiek veidot pirmo reizi, kļūdas ir iespējamas, un tās ir jāatzīst un jālabo. Es nepietiekami skaidri uzstāju uz labas pārvaldības principu īstenošanu, paļaujoties laika un administratīvā procesa spiedienam, par ko dziļi nožēloju, īpaši tāpēc, ka Delnas darbā vienmēr par to esmu iestājusies. Komisijas veidošanas neveiksmīgā gaita parādīja, ka labu pārvaldību nevar ignorēt arī vislabāko nodomu vadīts.

Turpmākā procesā komisijas locekļi ir jāizraugās pēc rūpīgāk izstrādātiem kritērijiem, pamatojot katra kandidāta izvēli, kas šajā procesā netika darīts pietiekami, un radīja jautājumus un neuzticību sabiedrībā.

Es apzinos, ka arī nākamie soļi nebūs viegli un ka komisijas izveidei un tās darbībai gaidāma nopietna pretdarbība no tiem, kas nav ieinteresēti redzēt pārmaiņas Latvijā un no tiem, kas ir ciniski vai kritiski par valsts spēju mainīties. Tieši tāpēc katram solim jābūt ļoti pārdomātam.

Publiskas komisijas mērķis ir identificēt sistēmiskos trūkumus un rīcības kļūdas, lai ieteiktu konkrētas likumdošanas, organizācijas vai procesu izmaiņas. Katra sevi cienoša valsts ir varējusi izveidot šādu komisiju un sagaidīt secinājumus, ko ieviest dzīvē. Es ticu, ka to var arī Latvija.

Ceru, ka ar atteikšanos no dalības izmeklēšanas komisijā varu stiprināt nodomu uzsākt pārdomātu procesu un izveidot uzlabotu Publisko Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisiju."

Interesanti, ka, vēl mēģinot saglabāt potenciālo labi apmaksāto vietu "sabiedriskajā" komisijā, Voika nule atteicās no Delnas padomes priekšsēdētāja posteņa, kurā nekādu atalgojumu nesaņēma.

Delnas vadītājs Gundars Jankovs uz Pietiek jautājumu, kāda tieši ir procedūra Delnas padomes priekšsēdētāja apstiprināšanai, paskaidroja, ka padomi un padomes priekšsēdētāju ievēl biedru kopsapulce uz vienu gadu.

Savukārt uz jautājumu, vai Jankovs pieļauj iespēju, ka tuvākajā laikā organizācijas padomes priekšsēdētāja postenī atkal varētu tikt apstiprināta Voika, viņš atbildēja: "Nedomāju, ka Inese Voika pati vēlas atkārtoti kandidēt uz padomes priekšsēdētāja amatu. Tas jājautā viņai pašai. Izšķirošā loma ir biedriem, kuri var izvirzīt un ievēlēt padomi un priekšsēdētāju kopsapulcē ar balsu vairākumu. Kā direktors dotajā brīdī neredzu, ka Inese Voika varētu tikt ievēlēta par padomes priekšsēdētāju!"