Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau nepilnus trīs gadus starptautisko sabiedrību satrauc ievērojamais Vācijas-Krievijas kopprojekts „Nord Stream 2”. Kopš projekta realizācijas pirmsākumiem 2018. gadā mediju vidē ir izskanējuši dažādi pieņēmumi par projekta īstenošanu un tā patiesajiem mērķiem, nereti norādot Eiropas Savienības (ES) dubultstandartus, kas attiecas uz Krievijas Federāciju (KF) un sadarbību ar to. Taču, tuvojoties lielā projekta „Nord Stream 2” noslēguma posmam, viedokļu „cīņas arēnā” ir parādījies jauns spēlētājs – ASV ar Džo Baidenu priekšgalā.

Jau iepriekš tika ziņots, ka Krievijas gāzes koncerns „Gazprom” un tā Rietumu partneri ar lielu motivāciju cenšas iedēstīt eiropiešu prātos idejas par iespējām un priekšrocībām, kādas dos vērienīgais projekts. Tostarp „ekskluzīvu” sadarbību ar „Gazprom”, kas būtībā ir Kremļa lolojums un, kā zināms, arī lielākā KF ogļūdeņražu kompānija ar senu korupcijas un politiskās ietekmes vēsturi Eiropā. Turklāt no publiski pieejamās informācijas izriet, ka lielākais finansiālais ieguvējs būs Kremlis. Protams, Vācija iegūs lētāku gāzi, un arī citas ES valstis gūs labumu – tikai šobrīd nav īsti skaidrs kāds tieši būs citu valstu ieguvums.

2020.gada septembrī publicētais pētījums par „Nord Stream 2” ietekmi uz Eiropas gāzes tirgus pozīcijām apliecina, ka Ziemeļaustrumeiropa, proti, Polija, Ukraina, Čehija un Slovākija visticamāk zaudēs savas priekšrocības kā tranzīta valstis. Centrālā un Austrumeiropa baidās, ka „Nord Stream 2” būvniecības rezultātā galu galā tiks slēgts Ukrainas gāzes vads, un tādā gadījumā reģionā trūks lētas Krievijas gāzes. Dienvidaustrumu daļa ir mazāk ietekmēta, pateicoties nesen ekspluatācijā nodotajam „Turkstream” cauruļvadam.

Tīkla plūsmas rāda, ka, pat ja „Nord Stream 2” nodrošinātu ievērojami lētāku gāzi, ieguvumi nekad nesasniegs Eiropas austrumu daļu. Veids, kā saglabāt solidaritāti, būtu ieviest kompensācijas shēmu vai atbalstīt cauruļvada būvniecību atcelto „Nabucco” vai „South Stream” cauruļvadu virzienā. Līdz ar to nav īsti skaidra projekta izbuves procesa attīstības gaita un tas, kāpēc tā ir tikusi un tiek akceptēta Vācijā un šķietami stingrajos Briseles gaiteņos.

Neticami, ka tik nozīmīga projekta apstiprināšanā netika izskatīti dažādi varianti un izsvērts katrs negatīvais ietekmes aspekts, tostarp milzīgā Kremļa ietekme uz tik nozīmīgu resursu plūsmu. Publiski pieejamā informācija liecina, ka jau esošais cauruļvads "Nord Stream 1" pašreiz netiek noslogots par visiem 100%, - tad kādēļ ir nepieciešams izbūvēt citu? Arī dažādi pētījumi liecina, ka tuvākajā desmitgadē nav sagaidāms būtisks dabasgāzes patēriņa kāpums Eiropā, vēl jo vairāk tiek prognozēts kritums. 

Vai šīs nebija lietas, par kurām būtu bijis jādomā laikus, pirms projekta apstiprinājuma! Acīmredzot ne, jo „Gazprom” koruptīvā roka iestiepjas dziļi ES gaiteņos. Kā gan citādāk izskaidrot lēmuma pieņemšanas vieglo gaitu. Lai gan lēmumu pieņemšana ES jau sen ir apšaubāma, cilvēki, kas dzīvē nav redzējuši govi, pieņem lēmumus par lopkopību, un tādas pašas „betona žurkas” lemj par lauksaimniecību, izvirzot nesasniedzamas prasības – iespējams jau, ka šis ir tas pats variants, taču maz ticams.

Projekta apjomīgums un iesaistīto valstu ietekmes atsevišķās sfērās vien jau norāda uz pastāvošajiem dubultstandartiem gan ES, gan Ziemeļu valstīs, gan pašā KF.
Taču sacensībās par divkosīgāko reģionu savu dalību nu ir pieteikusi arī ASV.  

Vēl 2020.gada decembrī ASV  plānoja izvirzīt jaunas sankcijas pret KF un „Nord Stream 2 ” projektu un mudināja Eiropas sabiedrotos un privātus uzņēmumus pārtraukt darbu, kas varētu palīdzēt būvēt „Nord Stream 2” dabasgāzes cauruļvadu. Taču pārsteidzošā kārtā „jaunais” ASV prezidents, kurš amata pienākums sāka pildīt 2021.gada janvārī, ir iesaistījies atklātās diskusijās ar absolūti pretēju viedokli.

Šī gada  maijā izskanēja vairāk nekā šokējošs paziņojums, ASV atcels sankcijas pret gāzes cauruļvada „Nord Stream 2” operatoru, protams, saglabājot sankcijas pret dažiem uzņēmumiem un kuģiem no Krievijas, kas ir iesaistīti būvniecības procesos.  Šādas tik ļoti spējas sankciju virziena izmaiņas liek uzdot daudz jaunu jautājumu uz kuriem atbildes šobrīd nav.

Pats Baidens savu lēmumu skaidro ar nevēlēšanos bojāt attiecības ar ES. Viņš uzsvēris, ka nav tā, ka viņš var vai nevar kaut ko atļaut darīt Vācijai, taču šajā situācijā ieviest sankcijas tagad nebūtu lietderīgi, jo tas traucētu ES un ASV attiecībām.

Šādi secinājumi gan šķiet visai neloģiski, ņemot vērā, ka līdz šim ASV aktīvi uzturēja sankcijas pret projektu un tajā iesaistītajiem uzņēmumiem, ko vairums ES valstu atbalstīja. Turklāt Vācija ir tikai viena no 27. ES dalībvalstīm. Daudzas ES valstis joprojām neatbalsta projekta attīstību un cer uz „brīnumu”, saasinot starpvalstu attiecības savienībā. Līdz ar to dabīgi rodas jautājums, kāda Baidenam saistība ar Vāciju un kāpēc viņš negrib „draudzēties” ar citām ES dalībvalstīm? Ko ASV Džo Baidena vadībā iegūs no projekta, vai arī tam ir dziļakas saknes?

Apgalvojumi par ES un ASV draudzīgajām attiecībām cieš kritiku jau pašos pamatos, jo ir daudzas citas lietas, kuras būtu lietderīgāk risināt, lai uzturētu attiecību stabilumu, turklāt nevis tikai ar vienu valsti, bet savienību kopumā. Lai gan ES galvas slīkst dubultspēlēs, Džo Baidens šobrīd tās pārspēj visās kategorijās.

Avoti:

https://www.nord-stream2.com/construction/overview/

Pētījums:

https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0301421520304201

Ziņas:

https://www.reuters.com/article/us-usa-russia-nord-stream-exclusive-idUSKBN28X2B6

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-atcels-sankcijas-pret-gazes-caurulvada-nord-stream-2-operatoru.a405388/

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/baidens-sankcijas-pret-nord-stream-2-pabeigsanu-nebutu-lietderigas.a406301/

Novērtē šo rakstu:

9
27