Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā (turpmāk - Pašvaldība) 2022. gada 25.augustā saņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) vēstule Nr. 1-132/5931 “Par paskaidrojuma pieprasīšanu” (turpmāk – Vēstule), kuru ir parakstījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs (turpmāk – Ministrs). Ar šo vēstuli Ministrs pieprasa nekavējoties, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā rakstveidā iesniegt:

1) grafiku, kādā tiks demontēts objekts Nr.59 un objekts Nr.60;

2) detalizētu informāciju par jau veiktajiem pasākumiem, lai ne vēlāk kā likumā noteiktajā termiņā un likumos noteiktajā kārtībā tiktu veikta objekta Nr.59 un objekta Nr.60 demontāža;

3) izvērstu, detalizētu informāciju par finansējuma avotiem, ko pašvaldība plāno izmantot, lai izpildītu likumā noteiktās prasības;

4) izvērstu, detalizētu rīcības plānu ar pasākumiem, atbildīgajām personām un termiņiem, kādos plānots veikt darbības, lai demontējamie objekti tiktu demontēti pašvaldības iesniegtajā grafikā norādītajā gala termiņā.

Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 94.1panta noteiktajā termiņā paskaidrojums par Vēstulē minētiem jautājumiem ar Domes priekšsēdētāja rīkojumu tika izprasīts no pašvaldības institūcijām un tas tiks iesniegts VARAM 20 (divdesmit) dienu laikā. Tikmēr, uzverot veiksmīgo pašvaldības sadarbību ar ministriju, vēlamies norādīt sekojošo, - 

[1] Saeima 2022.gada 16.jūnijā pieņēma likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” (turpmāk – Likums). Ar Likumu pašvaldībām uzdots līdz 2022.gada 15.novembrim veikt objektu demontāžu attiecīgi dokumentējot demontāžas procesu, respektīvi, pašvaldībām ir noteikta jauna deleģēta funkcija. Nosakot pašvaldībām absolūti jaunu funkciju un to deleģējot, pašvaldībai jābūt izsmeļošai skaidrībai par deleģētās funkcijas izpildi. 

Ar mērķi ieviest procesuālo kārtību pašvaldībām par deleģētās funkcijas izpildi saistītiem jautājumiem un no tās izrietošiem uzdevumiem likumdevējs ar Likuma Pārejas noteikumu 1.punktu uzlicis par pienākumu Ministru kabinetam līdz 2022.gada 31.jūlijam izdot Likuma 4.panta otrajā daļā un 8.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

Vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka Ministru kabinets, neievērojot ar Likumu noteikto termiņu, tikai 2022.gada 16.augustā  ir pieņēmis Ministru kabineta noteikumus Nr.516 “Valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas, kā arī fizisko un juridisko personu ziedojumu uzskaites un izlietošanas kārtība Latvijas Republikas teritorijā esošo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāžai”, kas  stājās spēkā vien 2022.gada 25.augustā un mēnesi vēlāk par 2022.gada 21.jūlija VARAM  vēstuli ar lūgumu iesniegt grafiku, kādā termiņā tiks veikta objektu demontāža.

Sakarā ar minēto, vēlos Jums norādīt, ka, ar Likumu uzdodot pašvaldībām jaunas deleģētas funkcijas izpildi, neizdodot Likumam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, nevar ne no Domes priekšsēdētāja, ne no pašvaldības, ne arī no pašvaldību institūcijām prasīt paskaidrojumu par ar Likumu deleģētas funkcijas un no tās izrietošo uzdevumu neizpildi apstākļos, kad nav izpildīti visi ar Likumu noteiktie priekšnosacījumi jaunas deleģētas funkcijas izpildei.

[2] Vēstules [4].punktā Jūs norādāt uz iespējamiem finansēšanas avotiem objektu demontāžai, piedāvājot pašvaldībai pārskatīt savu budžetu un atrast nepieciešamo finansējumu objektu demontāžai pašvaldības budžeta brīvprātīgo iniciatīvu finansēšanas sadaļā.

Vēršu Jūsu uzmanību, ka ar šāda veida norādījumiem tiek pārkāpts pašvaldības autonomijas princips. Ikvienas pašvaldību sistēmas izveidošanas pamatā ir noteikti principi, tostarp ekonomiskā neatkarība. Ekonomiskās neatkarības princips izriet no pašvaldību tiesībām apstiprināt savu budžetu, tiesībām ieviest vietējos nodokļus un nodevas (J. Pleps, E.Pastars, I. Plakane. Konstitucionālās tiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004, 629., 630.lpp.).

Ne VARAM, ne arī Ministram nav tiesību dot norādījumus pašvaldībām pārskatīt pašvaldības autonomo funkciju finansēšanas apmēru un kārtību, kā arī dot norādījumus atteikties no pašvaldības brīvajām iniciatīvām, kurās, savukārt, ietilpst finansiālā atbalsta sniegšana tādu pašvaldībās akūtu problēmu risināšana, kā - pašvaldības atbalsts veselības jomā (atbalsts plānveida operācijām, pacientu iemaksām, jauniem ārstiem), atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (vides pielāgošana), ģimenēm (bērnu piedzimšanas pabalsts), jauniešiem (jauniešu nodarbinātības programmas), energoefektivitātes pasākumiem u.c.. Kā risinājumu konkrētai situācijai varētu piedāvāt atgriezties pie vēsturiskiem ieņēmumiem pašvaldību budžetos no azartspēlēm, kuri tika samazināti par labu Valsts budžetam 13.Saeimas laikā. 

[3] Norādāms, ka Pašvaldība 2022.gada 15.jūlijā iesniedza Latvijas Republikas Satversmes tiesai pieteikumu par Likuma 4. panta otrās daļas, 5.panta otrās un piektās daļas, kā arī 8.panta pirmās daļas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, piesakot lūgumu piemērot Satversmes tiesas likumā neminētu pagaidu aizsardzības līdzekli un apturēt Likuma 5.panta piektās daļas piemērošanu līdz dienai, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas spriedums.

Ar Satversmes tiesas 1.kolēģijas 2022.gada 15.augusta lēmumu, atzīstot pieteikumu par sarežģītu, ir pagarināts Pašvaldības pieteikuma izskatīšanas termiņš līdz 2022.gada 15.septembrim.

Ministrijas funkcijas, uzdevumus un kompetenci nosaka Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija noteikumi Nr.434 “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” (turpmāk- Nolikums).

Vēršu Jūsu uzmanību tam, ka Nolikums nepiešķir Ministrijai tiesības vērtēt Satversmes tiesai pieteiktos lūgumus, savukārt, pieprasot paskaidrojumu no Domes priekšsēdētāja, Vēstules [7].punktā Jūs pārsniedzāt savu kompetenci, iejaucoties Satversmes tiesas kompetencē, proti, vērtējāt Pašvaldības pieteikumā Satversmes tiesai par pieteikto lūgumu par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu, nonākot pie secinājuma, ka “…pieteikuma iesniedzēja lūgums ir iesniegts par neregulētu procesuālu jautājumu un ir atstājams bez izskatīšanas”.

Atzīmējams, ka Jūsu atsaukšanās uz Satversmes tiesas 2015.gada 4.februāra lēmumu par pagaidu noregulējumu (lietas Nr.2015-03-01) nav pamatota, jo augstākminētajā lietā tika skatīta fiziskās personas konstitucionālā sūdzība nevis pieteikums par likuma normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.

Šodienas tiesvedības kontekstā Satversmes tiesai būs jāveido jauna judikatūra arī nākotnes gadījumiem, kad tiks skatīti Saeimas deputātu pieteikumi par likumu darbības apturēšanu, piemēram, par AS “Latvijas valsts meži” un/vai VAS “Latvijas dzelzceļš” privatizāciju (kurus tiek plānots skatīt 14.Saeimas darbības laikā).

Papildus iepriekš minētajam lūdzam Ministru izvairīties no represijām attiecībā pret Daugavpils valstspilsētas pašvaldību un tās institūcijām par tiesību izmantošanu ar konstitucionālo pieteikumu Satversmes tiesā.

Novērtē šo rakstu:

81
27