Iesaki rakstu:

Pietiek rīcībā nonākuši dokumenti par atkal jaunu ģimenes varmāku, kurš strādā tiesībsargāšanas iestādēs, - šoreiz tas ir Drošības policijas darbinieks Rihards Poļaks. Šodien publicējam izteiksmīgākos fragmentus no diviem dokumentiem – pašvaldības policijas inspektora ziņojuma un Rīgas rajona tiesas pagājušā gada decembra lēmumu, ar kuru Drošības policijas darbinieka bērna mātei atstāta spēkā pagaidu aizsardzība pret vardarbību.

No pašvaldības policijas inspektora J.Neimaņa ziņojuma: Drošības policijas darbinieks centās mūs izprovocēt

„Informēju, ka 2015.gada 15.augustā plkst. 13:05 tika saņemta informācija no kārtībnieka I.Siņicina, ka A., dzīvojoša ..., baidās iziet no dzīvokļa sakarā to, ka viņu un viņas bērnu apdraud civilvīrs Rihards Poļaks.

Norādītajā adresē ierados kopā ar inspektoru I.Kukuli plkst.13:08. Plkst.13:10 no mājas iznāca A., un mēs devāmies uz viņas automašīnu, lai viņa ar bērnu netraucēti varētu doties prom.

Tā kā mums jau bija informācija par to, ka R. Poļaks ir mēģinājis atņemt bērnu, ieraugot tuvojamies vīrieti, kas, iespējams, ir R.Poļaks, nostājos drošā attālumā, lai varētu kontrolēt visas vīrieša darbības un nepieļaut vardarbību.

Kad vīrietis bija pienācis klāt, izstiepu roku, stādījos priekšā un lūdzu viņam netuvoties tuvāk, kā arī brīdināju ja tas notiks tiks pielietots fizisks spēks. Vīrietis ar savām darbībām centās izprovocēt mani un manu kolēģi. Viņš vairākkārt centās man uzgrūsties virsū uz rokas, kas bija izstiepta, tāpat viņš centās apiet mūs. Kad tas neizdevās, vīrietis teica, ka policijas darbinieks. Lūdzu uzrādīt dienesta apliecību, bet vīrietis izlikās, ka nedzird manu jautājumu. Pa to laiku A. jau bija aizbraukusi.

Tā kā vīrieti nepazinu, pieprasīju uzrādīt vismaz dokumentus, un mēs kopā ar inspektoru I.Kukuli devāmies pie melnas AUDI markas mašīnas. Pie mašīnas vīrietis sāka rādīt dažādus dokumentus, kas apliecinot, ka viņš ir bērna tēvs. Tad tika parādīta autovadītāja apliecība, pēc kuras mēs pārliecinājāmies, ka vīrietis tiešām ir Rihards Poļaks p.k. 120381-XXXXX.

Sarunas beigās R.Poļakam tika izskaidrots, ka šādi jautājumi ir jārisina civilkārtībā tiesā, nevis ar nelikumīgām un vardarbīgām metodēm. Pēc tam es vēlreiz pārjautāju, kāpēc R.Poļaks saka, ka ir policijas darbinieks, bet neuzrāda dienesta apliecību, un pēc šī jautājuma man tika uzrādīta Drošības policijas darbinieka apliecība, no kuras noskaidroju, ka R.Poļaks ir Drošības policijas inspektors. Beidzot mūsu sarunu informēju R Poļaku, ka par notikušo tiks informēta viņa darbavieta.”

Fragmenti no Rīgas rajona tiesas lēmuma 2015.gada 22.decembrī: Drošības policijas darbinieka rīcība - psiholoģiska vajāšana un emocionāla ietekmēšana

„2015.gada 18.augustā Rīgas rajona tiesā tika saņemts A. pieteikums pret Rihardu Poļaku par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2015.gada 19.augusta lēmumu pieteikums tika apmierināts daļēji, kā pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus piemērojot aizliegumu Rihardam Poļakam atrasties mājoklim, kurā pastāvīgi dzīvo pieteicēja, tuvāk par 100 metriem; aizliegumu Rihardam Poļakam atrasties prasītājas vecāku dzīvesvietai tuvāk par 100 metriem; aizliegumu Rihardam Poļakam satikties ar prasītāju un uzturēt ar to fizisku saskari; aizliegumu Rihardam Poļakam izmantot prasītājas personas datus. 2015.gada 18.septembiī Rihards Poļaks iesniedza tiesā pieteikumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļu atcelšanu.

Pēc pušu viedokļu un liecinieku liecību uzklausīšanas tiesas sēdē konstatēts, ka pušu kopdzīve ir izirusi un starp pusēm pastāv konflikts par tiesību uz saskarsmi ar nepilngadīgo bērnu realizāciju. Piemērojot pagaidu aizsardzības līdzekļus, tiesai nebija pamata apšaubīt A. norādītos apstākļus par R.Poļaka fiziskās vardarbības izpausmēm, jo tie apstiprinājās ar ziņām, kas atspoguļotas izrakstā no ambulatorās pacienta medicīnas kartes.

Tāpat tiesa atzina par pamatotiem A. apgalvojumus par psiholoģiskās vardarbības īstenošanu no R.Poļaka puses. Psiholoģiskās vardarbības pazīmes ir grūti identificējamas, taču par acīmredzamu pierādījumu, kas apstiprina A. apgalvojumu patiesumu kalpo lietā esošais Ādažu novada domes Administratīvās komisijas 2015.gada 10.septembra lēmums, no kura satura izriet, ka R.Poļaks vairākkārt apzināti nepamatoti saucis policiju, kā pamatojumu tam norādot apstākļus, kuri, ierodoties policijas darbiniekiem uz izsaukuma vietu, nav apstiprinājušies.

Proti, R.Poļaks norādījis, ka bērnam draud veselības un dzīvības briesmas no bērna mātes A. puses. Šādi izsaukumi laika periodā no 25.05.2015. līdz 30.07.2015. no R.Poļaka bijuši deviņas reizes, un nevienā gadījumā netika konstatēts, ka bērna māte jebkādā veidā apdraudētu bērna veselību vai dzīvību, bet tika konstatēts, ka starp laulātajiem pastāv civiltiesisks strīds par saskarsmi ar bērnu. Šāda rīcība no R.Poļaka puses traktējama kā psiholoģiska vajāšana un emocionāla ietekmēšana, kas neapšaubāmi atzīstama par vardarbības izpausmi.

Turklāt no minētā lēmuma ari izriet, ka R.Poļaks ne tikai saucis policiju, bet ari aicinājis bāriņtiesas un sociālā dienesta pārstāvjus apsekot A. dzīves vietu, taču arī šajās apsekošanās nekādi pārkāpumi un draudi bērnam netika konstatēti. Līdz ar to pamatots ir A. apgalvojums, ka gan viņa, gan nepilngadīgais bērns izjūt trauksmi un bailes no R.Poļaka rīcības.

Pie konstatētajiem apstākļiem tiesa secina, ka pagaidu liegums R.Poļakam atrasties A. un viņas vecāku mājokļu tuvumā, liegums R.Poļakam satikties ar A. un uzturēt ar viņu fizisku saskari, kā arī liegums R.Poļakam izmantot A. personas datus ir samērīgs.”

Nākamajā publikācijā Pietiek informēs par Drošības policijas reakciju uz faktiem par tās izmeklētāja rīcību.