Iesaki rakstu:

Biedrība “Aleju aizsardzība” un dabas draugi Latvijā lūdz Jūs kļūt par pirmo valdību Latvijā, kura izveido ekoloģisko sistēmu tīklu pilsētvidē.

Ekoloģisko sistēmu izveide sasaucas ar klimata saglabāšanu, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu, gaisa attīrīšanu un plaušu, alerģisko slimnieku skaita samazināšanu Rīgā un citās pilsētās. Īpaši būtiski tas ir laikmetā, kad iedzīvotāji masveidā pārceļas uz pilsētām.

Katrai ekoloģiskās sistēmas sagraušanai ir jānotiek ar vietas izpēti, analīzi un izvērtējumu. Tas jānosaka neatkarīgai komisijai, kuras sastāvā ir tikai augstas klases eksperti, kuri nenāk no esošajām institūcijām un nav ieinteresēti pilsētvides zaļo zonu apbūvē.

Kā pirmo biedrība “Aleju aizsardzība” lūdz apturēt ieplānoto 104 koku ciršanu Slokas ielā 43 un Slokas ielā 45, Rīgā, privāto īpašnieku teritorijā, kura savienojas ar LU Botānisko dārzu, un tur paredzamo 3 daudzdzīvokļu māju celtniecību. Šeit ir vajadzīga neatkarīga vietas izpētes, analīzes un izvērtējumu ekspertu komisija.

Zaļās teritorijas, kuras atrodas jau 3 aizsargjoslās, bet tas neliedz tās apbūvēt! Teritorijas, kuru apbūve sagrauj dabas un kultūras mantojuma pamatelementu – ainavu. Teritorijas, no kuram tiek padzīti sikspārņi, 20 putnu sugas, sīkdzīvnieki, kukaiņi. Teritorijas, kuru apbūve iznīcina ekoloģisko vidi arī LU Botāniskajā dārzā. Teritorijas, kuru apbūve būtiski pasliktina gaisa kvalitāti ne tikai apkārtējā vidē, bet arī pilsētas centrā.

Jau divarpus gadus biedrība “Aleju aizsardzība” cīnās par Valsts nozīmes kultūras pieminekļu statusa piešķiršanu Kuldīgas ielai, Rīgā, par dabas un kultūras mantojuma statusa piešķiršanu Kuldīgas ielas ainavai un tieši par ielas posmu no Slokas ielas līdz Vīlipa ielai. Ielas posms ir unikāls dabas un kultūras mantojums ar mājām celtām no 1886.g. līdz 1936.g. ar milzīgiem dārziem un pagalmiem, neviena māja līdz pat šodienai nav iebūvēta starp vecajām mājām. Ielas posms izpilda visus kritērijus, arī ekoloģiskos šī statusa saņemšanai. Ielas posmu varētu iekļaut arī UNESCO pasaules kultūras mantojuma statusā kopā ar Āgenskalnu, Torņakalnu, Ķīpsalu.

Ir vajadzīgi UNESCO ārzemju eksperti, jo vietējie eksperti bieži neredz unikalitātes lielumu vai nav ieinteresēti cīnīties par dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu.

Par ekoloģiskā tīkla izveidi un pret 104 koku izciršanu Rīgā, Slokas ielas 43 un 45 teritorijās ir savākti un iesniegti Rīgas Domei un Rīgas Būvvaldei 292 paraksti. Paraksti tiek vākti vēl aizvien.

Ne Rīgas Dome, ne Rīgas Būvvalde nav turējusi par vajadzīgu atbildēt uz biedrības “Aleju aizsardzība” 14.03.2019.g. lūgumu pagarināt sabiedriskās apspriešanas laiku koku ciršanai līdz 08.04.2019.g.

Vēstule balstās uz:

1) Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tematu „Nepieciešamība piemērot integrētu pieeju pilsētvides atjaunošanā”, 26.05.2010.g. Ekoloģiskā tīkla nostiprināšana, pievēršot uzmanību pilsētvides ekosistēmām,

2) ICOMOS ģenerālās asamblejas pieņemtajiem dokumentiem:

a) Florences deklarāciju par mantojumu un ainavu kā cilvēces vērtībām, 2014.g.

b) Nara +20; par mantojuma praksi, kultūras vērtībām un autentiskuma konceptu, 2014.g.

c) Parīzes deklarāciju par mantojumu kā attīstības virzītājspēku, 2011.g.

d) Valetas principiem vēsturisko pilsētu un apdzīvoto vietu aizsardzībai un pārvaldībai, 2011.g.

e) Kvebekas deklarāciju par vietas garu, kuru definē kā materiālo un nemateriālo, fizisko un garīgo elementu ansambli, kas piešķir teritorijai tās īpašo identitāti, sajūtu un emocijas. Gars rada telpu un vienlaikus telpa dod savu ieguldījumu šī gara veidošanā. 2008.g.

f) Siaņas deklarāciju par kultūras mantojuma objektu, vietu un zonu apkārtējās vides saglabāšanā, 2005.g.

3) ICOMOS hartu – vēsturisko pilsētu un apdzīvoto vietu konservācijas hartu (Vašingtonas hartu), 1987.g.

4) Pāvesta Franciska encikliku „Laudato si”, integrālo ekoloģiju, 2015.g.

5) Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtināto Pētījumu pārskatu 2013.g. Vides risinājumu institūtam „Rīgas ainavu veidošanas mērķu noteikšana”, kurā teikts:

“Tādējādi galvenās vietas, kur vistiešāk izpaužas globalizācijas un finanšu ekonomikas spiediens, krustojoties nereti pretrunīgām interesēm, bez Vecrīgas vēsturiskā centra ir arī Pārdaugava, iepretim Vecrīgai Ķīpsalas dienvidu gals, Zunda kanāla apkārtne, Skanstes ielas rajons, kā arī no centra tālākās vietas pie nozīmīgām maģistrālajām ielām. Strauja kapitālisma un brīvā tirgus ienākšana, naudas spiediens, kam pretim likumdošanas nepilnības, nepietiekami principiālas un kompetentas iestādes, lēmumu pieņemšanas necaurspīdīgums, pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās kontroles vājums, kas rezultējoties izpaužas neskaidros, tiesiskajos, sabiedriskās prakses nosacījumos, darbībās un darījumos, ir faktors, kas ietekmējis visas Rīgas mūsdienu ainavas attīstību.”

Biedrība “Aleju aizsardzība” lūdz valdību: veidot ekoloģisko sistēmu tīklu pilsētvidē; apturēt ekoloģiskās sistēmas iznīcināšanu, dabas un kultūras mantojuma iznīcināšanu Rīgā, Slokas ielas 43 un 45 zaļajās teritorijās, veidojot neatkarīgu vietas izpētes, analīzes un izvērtējumu ekspertu komisiju; rast iespēju atpirkt no privātajiem īpašniekiem zaļās teritorijas Rīgā, Slokas ielā 43 un Slokas ielā 45, lai tās saglabātu kā zaļo zonu – ekoloģisku sistēmu, tādējādi nekaitējot LU Botāniskā dārza un Kuldīgas ielas dārzu un pagalmu ekoloģiskajai sistēmai, klimatam, saglabājot dabas un kultūras mantojumu, sabiedrības veselību un pozitīvu psihoemocionalitāti.

* Biedrības “Aleju aizsardzība” vadītāja