Iesaki rakstu:
Nacionālas valsts izveidošanas un pastāvēšanas mērķis ir nodrošināt tās tautai drošu, prognozējamu un pašpārvaldītu vidi, kurā tā varētu netraucēti kopt savu kultūru un vairot labklājību.
Latvija kā nacionāla valsts kalpo savam mērķim vienīgi tad, ja tiek īstenotas tautas intereses. Savukārt tautas intereses vislabāk ir noskaidrot, ļaujot izteikties un izlemt pilsoņiem – tautai pašai.
Latvijas valdība un Saeima, neskatoties uz absolūtā tautas vairākuma nepiekrišanu lata likvidēšanai un eiro ieviešanai, turpina virzīties uz šo mērķi.
Tautas nobalsošanas nerīkošana tiek pamatota ar balsojumu par iesaisti Eiropas Savienībā 2003. gadā un ar to, ka eiro kā vienotā valūta pieminēta Latvijas parakstītajā līgumā par pievienošanos ES. Šie argumenti neiztur kritiku gan tādēļ, ka 2003. gadā par iesaisti ES nobalsoja tikai 48% balsstiesīgo, gan tādēļ, ka daudzas ES valstis turpina saglabāt savu nacionālo valūtu.
Lats ir ne tikai emocionāls Latvijas valstiskuma simbols, bet arī racionāls līdzeklis valsts rokās, ar kā palīdzību var īstenot tautsaimniecībā nepieciešamas reformas.
Valdošā elite ir skaidri paudusi, ka „eiro ir ģeopolitiska izvēle” (no ārlietu ministra E. Rinkēviča runas ārpolitikas debatēs). Tas izskaidro gan elites vājo ekonomisko argumentāciju eiro ieviešanas sakarā, gan mēģinājumus neņemt vērā pat ekonomikas nespeciālistiem redzamās problēmas eirozonā: dalībvalstu neapmierinātību (Somija), atsevišķu valstu faktisku bankrotu (Grieķija), ārpus eirozonas esošo valstu piesardzību, atliekot iekļaušanos eirozonā (Čehija, Polija). Eiro nevar kalpot kā ģeopolitiskās drošības avots, jo tautsaimniecības izaugsme un stabilitāte, kas drošību vairo, nav tiešā veidā atkarīga no apgrozībā esošās valūtas veida. Turklāt jau minētā eirozonas nestabilitāte var radīt papildu problēmas un tādējādi vairot nedrošību.
Jebkura tik būtiska lēmuma sekas jebkurā gadījumā būtu jāizjūt ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tāpēc, ņemot vērā iepriekš minēto, pieprasām:
- atlikt virzību uz lata likvidēšanu un eiro ieviešanu,
- sarīkot tautas nobalsošanu jautājumā par nacionālās valūtas saglabāšanu vai aizstāšanu ar ES kopējo valūtu.
Paraksti:
Valdis Celms, mākslinieks, deju svētku mākslinieciskais inscenētājs
Roberts Klimovičs, žurnālists, publicists
Konstantīns Pupurs, Atmodas aktīvists, disidents
Lidija Leikuma, valodniece, LU profesore
Kaspars Dimiters, dziesminieks
Aivars Borovkovs, jurists, LJB prezidents
Ieva Nikoleta Dāboliņa, publiciste
Jānis Ozols, Ārsts, dr.med., bij. Rigas 1.slimnīcas direktors
Jānis Kušķis, valodnieks, publicists
Guntis Kalme, teoloģijas doktors
Ivars Kalviņš Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis
Ivars Brīvers, ekonomists, ekonomikas zinātņu doktors
Ērika Šmeļkova, žurnāliste
Eva Lūse, žurnāliste
Zane Jančevska, aktrise
Imants Kalniņš, komponists
Edvards Ratnieks, tiesību zinātņu doktorants
Juris Putriņš, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris
Oskars Rode, zvērināts advokāts
Jānis Rožkalns, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks
Inesis Feiferis, ekonomists
Sergejs Ancupovs, Nacionālo resursu institūta direktors
Lolita Ērgle, pedagoģe
Elita Kleinkofa-Prūse, skolotāja
Lāsma Kugrēna, aktrise
Elita Veidemane, žurnāliste
Aivars Brīze, mūziķis
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Gints Gaiķēns, M. jur, Brīvības ielas telšu pilsētiņas organizētājs
Vilnis Zakrevskis, M.Econ., Dipl.Ing
Aigars Plotkāns, ekonomists, mārketinga konsultants
Irēna Krustozoliņa, ekonomiste, lektore