Atklāta vēstule par tiesnešu iespējamām kļūdām un atbildību par to – regress pēc maksātnespējas

»

Tajā brīdī, kad Senāts nosprieda - galvojumi paliek spēkā arī, ja maksātnespējas procesā parādi tiek nodzēsti (sākumā juridiskām, pēc tam fiziskaām personām), par tālāko jau savlaicīgi varēja izdarīt secinājumus.

Kad apdrošināšanas kompānija, kurai vainīgais aizmirsis paziņot par CSN, pēc saskaņotā paziņojuma parakstīšanas, kļūst par kreditoru uz regresa pamata? Tad kad paprasa vai automātiski?

Nevajag sarežģīt vienkāršas lietas. Bļaut vajadzēja, kad Senāts nosprieda, ka galvojumi paliek spēkā neatkarīgi no prasījumu pret galveno parādnieku dzēšanas. Tagad jau par vēlu.

Ir iebildumi pret izsoļu sportistiem?

Atbildēt

»

1. Galvinieks, kas nomaksājis galvoto parādu (vai sācis to maksāt) neiegūst vairāk tiesību kā kreditors - tātad arī ieruna par saistības dzēšanu (tāpat kā visas citas ierunas pret kreditoru, tostarp - ieskaita ierunu) galviniekam pēc regresa (likmiskās cesijas) ir jārespektē. Turklāt galvenajam parādniekam nav un nevar būt jabkādas sekas no tā, kurā brīdī galvinieks saistību ir izpildījis.
2. Nesaņēmu atbildi par "Nu" izglītību, pieredzi un kvalifikāciju. Pēc komentāriem - tādas nav (iespējams, "Nu" ir izsoļu 'Sportists");
3. Kopīpašuma nolēmumu sakarā, jo sevišķi 2019. gada decembra Senāta sprieduma ar vismaz 20 kļūdām sakarā, legāli un godprātīgi dalot mūsu dzimtas īpašumu, sagaidu, ka taisnīgums uzvarēs un vainīgie tiks sodīti. Starp citu - šis īpašums šobrīd ir sadalīts. Ceru, ka arī CLD tiks tik pat veiksmīgi restrukturizēts, atgūstot reputāciju un kompetenci.
Par vienas partijas biedru tandēma izdarībām Civillikuma grozījumu sakarā pat nerunājot

Atbildēt

»

Bet tas ir likumsakarīgi. Pirmais, ko nosprieda - galvenā parādnieka saistību dzēšana neietekmē galvojumu. Galviniekam jāizpilda visas galvenā parādnieka saistības.

Nu labi, pieņemsim. Ja tā, galvinieks savas saistības pilda un viņam ir regress pret galveno parādnieku ar brīdi, kad saistības izpildītas un izpildītās daļas apmērā. Un neviens maksātnespējas likums šīs tiesības neanulē.

Ja tas notiek pirms galvenā parādnieka MN, tad galvinieks iet bariņā kā kreditors. Ja pēc - nu tad nav nekādu šķēršļu piedzīt no galvenā parādnieka.

Svarīgi ir tas, kurā brīdī galvinieks kļūst par kreditoru. MN process neatbrīvo galveno parādnieku no visām saistībām. Paliek prasījumi no neatļautas darbības un arī šie jaunie prasījumi (kas gan īsti nav nekādi jaunie).

Tas taču bija tāpat skaidrs. Raksta autoram ir apbrīnojams talants sap*st elementāras lietas. Par likuma grozījumiem kopīpašuma izbeigšanas lietās visi Latvijas juristi viņam būs mūžam "pateicīgi". Ja bija normāls likums un tiesu prakse, tad tagad viss ir pilnīgi sajāts. Paeksperimentēja, tas saucas.

Atbildēt

...es Jūs saprotu lieliski...būtība ir tajā, ka parādnieks (caur galvinieku šajā gadījumā) samaksā parādu, no kura to atbrīvoja maksātnespējas process...var tikai nopūsties, ja to saprast nav spējīga AT...mūsu tiesnešiem desmit gadus ar zviedru banku pātagu ir iedzīta "pareizā" attieksme pret parādnieku...bet...nepatīk tas, ka cieš galvinieks...ja nemaldos, Somijā pēc 2009.g. krīzes atcēla visus galvojumus...

Atbildēt

»

"Vai esat ņēmis vērā tiesību normas vārdus “ Prasības un ierunas no tās tiesiskās attiecības, kas pastāv starp galvinieku un galveno parādnieku, paliek negrozītas.”?

Tas jau visu izsaka. Tiesa nosprieda pareizi. Tas, ka cietēju iznesa cauri, ir optimistiskas konsultācijas rezultāts. Nav ko galviniekus mest. Savādāk kā sanāk - vīriņa vietā nomaksāja bijusī sieva un vīriņam viss kārtībā?

Atbildēt

»

Vai Jums, anonīmais “Nu”, ir jebkāda izglītība tiesību zinātnē?
Katrai legālai tiesību normai ir jēga un mērķis jeb ratio legis. Tiesību normas piemērotājam ir pienākums katru normu interpretēt atbilstoši visām tiesību zinātnē aprobētajām metodēm, tostarp, sistēmiskajai un teleoloģiskajai.
Vai esat ņēmis vērā tiesību normas vārdus “ Prasības un ierunas no tās tiesiskās attiecības, kas pastāv starp galvinieku un galveno parādnieku, paliek negrozītas.”?
Jūsu piedāvātā interpretācija padara maksātnespējas procesu “, kurā saitības toek dzēstas, atjaunojot maksātspēju, par bezjēdzīgu un tikai no kreditora godaprāta atkarīgu. Atgādināms, ka galvojumu kreditors var saņemt bez parādnieka ziņas arī no sava tuvinieka vai saitītās personas.
Slēdziens no pretējā jeb argumentum a contrario parāda Jūsu interpretācijas aplamību - maksātnespējā dzēsts parāds neatjaunojas tāpēc vien, ka kreditors ar “galvinieku” noslēdz līgumu vai galvinieks kreditoram veic samaksu, tostarp, ar čeku, vekseli, parādzīmi vai slaidrā naudā (puem., ārpus LR robežām)

Atbildēt

»

Manuprāt, te tiek jauktas pāris būtiskas lietas.

1704. Kādā apmērā galvinieks apmierina kreditoru, tādā uz viņu pāriet šā pēdējā prasījumi pret galveno parādnieku. Prasības un ierunas no tās tiesiskās attiecības, kas pastāv starp galvinieku un galveno parādnieku, paliek negrozītas.

Tātad, svarīgi ir kad galvinieks ir izdarījis kreditoram patīkami. Ja pirms maksātnespējas - tad nāk kreditoru bariņā un dabū neko. Ja pēc - tad prasījumi uz galvinieku ir pārgājuši pēc mn procesa un nav nekādu šķēršļu no viņa piedzīt parādu.

Likums neparedz, ka gadījumā ja galvenais parādnieks ir izgājis mn, uz galvinieku prasījumi pret viņu samaksātā parāda apmērā nepāriet. Un par kreditoru viņš uzskatāms ar parāda (daļas) samaksas brīdi. Un tad jāskatās, kurā brīdī tas (parāda vai daļas) samaksa notikusi un vai parādnieka saistības pret galvinieku ir paliekamas zem mn procesa vai ne.

Atbildēt

»

Galvinieks samaksāja pēc maksātnespējas procesa, kam nav nekādas tiesiskas nozīmes, jo, dzēšot galvenā parādnieka saistības, galvinieka saitība kreditoram saglabājas un kļūst par patstāvīgu saitību.
Ja galvinieks būtu samaksājis pirms galvenā parādnieka maksātnespējas procesa, tieši un tikai galvinieksm būtu tiesība pieteikt kreditora pretenziju. Ja procesa laikā - galviniejam bija tiesība aizstāties kreditora jau pueteiktsjā pretenzijā (prasījumā). Ja kreditors nav pieteicis prasījumu - ir pamats lūgt sevi atsvabināt no saistibas. Ja pēc procesa, kurā kreditors prasījumu ir pieteicis, ir jāuzņemas visas šī pieteikuma sekas, tostarp, galvenā parādnieka saistības dzēšana.

Atbildēt

»

pārrakstīšanās kļūdas labojums: “… vairāk tiesību kā bija cedentam”

Atbildēt

»

Katrai legālai tiesību normai ir jēga un mērķis jeb ratio legis. Turklāt katra tiesību norma tā piemērotājam ir jāiztulko jeb jāinterpretē, iznantojot visas tiesību normu interpretācijas metodes.
Galvojums ir saistības pastiprinājums, ko galvinieks dod kreditoram bez parādnieka piekrišanas un ziņas.
Senāts savulaik absolūti pareizi norādīja, ka galvojuma virsmērķis ir krefitora interešu aizsardzība galvenā parādnieka maksātnespējas gadījumā, papildmērķis - piedziņas atvieglošana. Tāpēc ir aplami uzskatīt, ka galvenā parādnieka bankrots un atbrīvošaba no saistības izbeidz pašu saistību - tieši otrādi ar to galvinieka(u) saitība kļūst par patstāvīgu saistību kreditoram.
Taču tas nekādi nepiešķir galviniekam regresa tiesību pret galveno parādnieku - ne pēc tiesību normas jēguma, ne arī pēc jebkuras no tiesību normas interpretācijas metodēm.
Regress ir likumiskā cesija, bet cesijā cesionārs neiegūst vairāk tiesību kā bija cesionāram. Prasījuma tiesības regresā “pāriet” galviniejam nevis ir jauns prasījums. Pie prasījuma tiesību pārejas galvinieks iestājas kreditora vietā ar visām no tā izrietošajām sekām - pienākuma respektēt tiesas nolēmumu, ar kuru galvenā parādnieka saistība pret kreditoru ir dzēsta.

Atbildēt

Attiecībā uz galvinieka regresa prasību, ja galvinieks ir izpildījis saistības parādnieka vietā un pamanās pieprasīt parāda samaksu uz regresa pamata pirms maksātnespējas procesa, tad jārēķinās, ka to nodzēsīs. Bet ja pēc - nekādu problēmu. Šis ir interesants joks no procesa viedokļa. Parādnieks izgāja maksātnespējas procesu un, pēc tam, dabūja pa degunu ar to pašu, tikai no citas puses :)

Atbildēt

»

Taču šis jautājums ir muļļāts gadiem, un pēdējos 5 gados nekas nav mainījies.

https://www.eversheds-sutherland.com/global/en/what/articles/index.page?ArticleID en/global/latvia/lv/galvinieka_atbildiba_fizikas_personas_maksatnespejas_procesa_berzina_itiesibas_2017-05-12

"Augstākās Tiesas (AT) Civillietu departaments ar 03.03.2017. spriedumu lietā Nr.SKC-81/2017 nepārprotami norādījis uz nemainīgu judikatūru saistībā ar galvinieka atbildību fiziskās personas maksātnespējas procesā.

Spriedumā lietā Nr.SKC-914/2017 AT risinājusi tiesību jautājumu, kas pēdējo gadu laikā raisījis plašas un diezgan pretrunīgas diskusijas. Lai gan AT jau vairākos savos iepriekšējos spriedumos norādījusi, ka galvinieka atbildība saglabājas, neskatoties uz parādnieka atbrīvošanu no saistībām tā maksātnespējas procesā, tomēr par šo jautājumu joprojām pastāvēja atšķirīga tiesību normu interpretācija gan tiesu praksē, gan juridiskajā literatūrā, ko apstiprina publikācijā analizētais tiesas spriedums.

Ar spriedumu tiesa ir skaidri izteikusi nostāju, ka fiziskās personas atbrīvošana no saistībām tās maksātnespējas procesā nav uzskatāma par galvenā parādnieka atsvabināšanu no saistībām Civillikuma (CL) 1710.un 1712.panta izpratnē. Būtībā spriedums nesatur fundamentāli jaunas tiesību normu interpretācijas atziņas, jo jau tolaik 2011.gadā AT Senāts 27.04.2011. spriedumā lietā Nr.SKC-86/2011 bija norādījis uz galvojuma akcesoritātes principa ierobežojumu iepretim galvojuma mērķim, tādējādi norādot, ka galvinieka atbildība saglabājas, neskatoties uz maksātnespējas procesu galvenajam parādniekam."

u.t.t.

Atbildēt

»

...es piekritīšu...bet kāpēc galvinieks vispār ko maksāja ?...varēja novilkt laiku līdz maksātnespējas izsludināšanai parādniekam...

Atbildēt

>ģenerālprokuroru – sākt kriminālprocesu pret >Augstākās tiesas senatoriem I. Bisteru, V. >Maksimovu un M. Senkāni;

pēc oficiālās statistikas -
Stukānam bija lūguši daudzi, bet
viņš bija ierosinājis 0 gadījumos,
tas vēl neko nenozīmē ...

Atbildēt

>līdz pat šim brīdim ne Augstākā tiesa, ne arī tās >senatori – I. Bisters, V. Maksimovs un M. Senkāne >– savu viedokli par tiesnešiem izteikto kritiku >publiski nav komentējuši vai atspēkojuši.

Autors Normunds Šlitke
nav kvalificēts civiltiesībās (cilvēka tiesībās), jo
neievēro to, ko atzinusi
Eiropas Cilvēktiesību tiesa -


tiesnesis nav tiesīgs atbildēt uz kritiku, jo
tas pārkāpj
cilvēka tiesības uz taisnīgu (un neatkarīgu no pusēm) tiesu.

Atbildēt

Vēl viens piemērs - CL 1686. pants "Kopparādnieks, kas apmierinājis kreditoru, var prasīt no pārējiem atbilstošu atlīdzību, ja tam nav sevišķu šķēršļu.
Ja samaksājušais kopparādnieks darbojies ļaunā nolūkā, tad viņš ar to zaudē tiesību uz atlīdzību no pārējiem."

Tas, kas šajā pantā paredzēts, ir regress pret pārējiem cietējiem. Bet šis pants paredz regresa tiesības, nevis automātisku regresu, atšķirībā no zosīm, kas nodarbojas ar mīlestību automātiski. Līdz brīdim, kamēr persona savas tiesības neizmanto, tā nav atzīstama par kreditoru. Un nav nekādu šķēršļu šīs tiesības izmantot pēc tam, kad upuris izgājis mn procesu. Tik cik noilgums, tikai.

Atbildēt

»

Kādreiz masu medijos kāda persona publicēja savu viedokli, ka es, ASV prezidents, esmu muļķis. Uz šo viedokli es turpat atbildēja: kādēļ cilvēkam liegt paust savu domu, viedokli, ka es, prezidents vai kāds cits ir muļķis.

Atbildēt

»

Blēņas, regress nav automātiski. Piemēram apdrošināšanas gadījums. Apdrošināšanas sabiedrība izmaksā atlīdzību cietušajam atbilstoši saskaņotajam paziņojumam, bet vainīgais 10 dienu laikā aizmirsis paziņot apdrošināšanas kompānijai un aizsūtīt bildi. Apdrošināšanas kompānijai ir tiesības, šī iemesla dēļ piedzīt zaudējumus no vainīgā. Vai tā šīs tiesības izmantos vai ne, un kad, atkarīgs no kompānijas. Ar to brīdi, kad vainīgais aizmirsis termiņā paziņot par CSN jau apdrošinātājs nekļūst par kreditoru automātiski.

Atbildēt

Skatos ka zaudējums tiesa pamatīgi rīvē kantes un stipri ķeras pie sirds.
Kurš tad bija otras puses advokāts, kurš apspēlēja zemes baronu?

Atbildēt

»

Anonīmi komentētāji, troļļi un orki par cilvēkiem parasti nepārvēršas.
Paliec, Jāni, cerībā, ka IP adrese un MAC adrese Tevi nenodos. Citādi būs jāskaidrojas un jātaisnojas.
Neesmu ļaunatminīgs, tāpēc visu pierakstu, lai neaizmirstos…

Atbildēt

»

Nav tādas “regresa prasības tiesības”. Maksātnespējas tiesība ir vairākus tūkstošus gadus vecs tiesību institūts (skat., XII tabulu likumus), kas Rietumu civilizācijai ir devis milzīgu handikapu uzņēmējdarbībā un labklājības izaugsmē.
Regress pēc maksātnespējas to pilnībā iznīcina, jo jebkuru parāda saistību tādējādi var atjaunot- gan pēc sanācijas vai TAP uzņēmumam, gan saistību dzēšanas fiziskai personai.
Ir mazākais dīvaini uzskatīt, ka galvojuma izpilde rada jaunu prasījumu pret personu, kas nav šī darījuma dalībnieks.
Kā pats justos, ja tiesa Jūs no parāda atbrīvotu, bet kreditors ar kādu vienotos par galvojumu un regresu, to tādājādi atjaunojot.

Atbildēt

»

Šis gadījums ir tupa, alkatīga cilvēka gadījums, kuram apziņa aptraipīta ar aizskarto asarām un izmisumu, bet galvenais - ar valsts varas nolaidību likumu izpildes uzraudzību, ar vāju tiesu uzraudzību prokuratūrā. Un kad atsevišķi tiesneši ir ar tiesiskuma izpratni, šis subjekts ceļ galvu, jau cenšas izmantot citu valsts institūciju ietekmi, lai uzturētu tiesnešu visatļautību, kas izpaužas šī glupā jurista, bet viltīgā Maksātnespējas darboņa visatļautību. Visi viņa tiesu numuri, kurus paziņojis mums, Purvciema dzīvokļu īpašniekiem ar savu draudu vēstuli, tiesiskā valstī būtu jāpārvērš par krimināllietām kā tiesu varas krāpšana, kā "Tiesāšanās kā ķēķī".

Normund, tu jau ziņoju, ka met nost šo alkatības biznesu un izveidosi zeķu un cimdu adīšanas darbnīcu un nodarbosies ar adīšanas rūpalu. Tur tev vietā, nemaitā jurista prestižu ar savu nemākulību, izmantojot savu kapitālu, apmēram kā lembergs, kurš ir glups tāpat kā tu, bet lien ārā kā "premjera" kandidāts, bet pieņemt šo amatu baidās, jo demagogs nekad nevar vadīt valsti.

Ja nepiekrīti (neviens sevi par glupu negrib pazemot), ka esi glups, ej politikā, stājies savu draugu partijā, NA un izvirzi sevi par premjera kandidātu.

Atbildēt

Izlasīju pirmo teikumu un nosmējos. Nu normāls autors nav, vai arī tik loti saaudzis ar "ķēķi", ka likumīgs spriedums viņā izsauc sašutumu. Un tiešām izskatās, kA "ĶĒĶIS" ŠOREIZ NAV NOSTRĀDĀJIS un ir taisīts taisnīgs un likumāgs tiesas nolēmums. UN vai šjā gadījumā attiecīgajām iestēdēm nebūtu jāizvērtē autora visatļautība?

Atbildēt

»

Tiesība celt regresa prasību ir tiesība. Un šo tiesību nevar dzēst maksātnespējas procesā. Tāpat kā galvojumus, vismaz līdz brīdim kamēr kreditors nav atprasījis parādu. Tā taču ir klasika. Jebkurš, kurš kaut cik orientējas likumā, savu regresa tiesību izmantos tad, kad parādnieks būs izgājis maksātnespējas procesu. Bankas arī, galvojumu gadījumā, pagaidīs procesa beigas un tad klups virsū. Maksātnespējas process nav panaceja.

Atbildēt

»

Tāpēc, ka galvinieka, pret kuru vēršas kreditors, regress pret galveno parādnieku ir tā sauktā “likumiskā cesija”. Nevar pāriet vai būt cedēts tas, kas attiecībā uz galveno parādnieku jau ir dzēsts.
Turklāt aizdevums ir reāllīgums, secīgi arī regresam ir nepieciešams tas pats dokumentu oriģinālu kopums, kas aizdevuma atgūšanai - nav dokumentu, nav cesijas. Ne jau galvinieka līgums ar banku ir regresa prasības pamatā!

Atbildēt

»

tā.

Atbildēt

Kāpēc gan galvotājam būtu jāzaudē savas prasījuma tiesības pret galveno parādnieku, ja maksātnespējas procesā viņš nekādā veidā nav un nav varējis piedalīties?

Atbildēt

»

Komentārs pie raksta
Izraksts no draudu vēstules izdomātiem dubultās nomas maksas parādniekiem, jo mēs, dzīvokļu īpašnieki zemes zem mūsu dzīvojamām mājām “piespiedu” nomas maksu regulāri samaksājām Rīgas namu pārvaldniekam (RNP, apsaimniekotājam ), bet Normunds vai Co raksta, ka no RNP maksu nav saņēmis un viņam par RNP nospļauties, es, mēs piedzenam no jums, kaut vai tas būtu arī dubultā, jo par maksas pārskaitīšanu un/vai uzskaites kārtību pie apsaimniekotāja ir paši dzīvokļu īpāsnieki, vinš vēršoties tiesā ar piedzinu, pie katra atsevišķi, tālāk, iespējams tosājaties piedzeniet no apsaimniekotāja, kurš it kā no jums saņēma, bet mums nepārskaitīja, tā apmēram raksta Šlitkes un Co kantori. Kas tas ir, afēra, lai iekasētu dubuktā, lai šantažētu, kas?
Un Normunds Šlitke vai viņa Co raksta: “Kā liecina mūsu informācija, 2016. gadā vien tiesās ir taisīti desmitiem spriedumu lietās, kurzemes īpašnieks ir lūdzis tiesu piedzīt zemes nomas maksas parādu no dzīvokļu īpašnieka. Un visas lietās tiesas prasības apmierina.
Ar atsevišķiem spriedumiem variet iepazīties vietnē http:??tiesuprakse.webly.com vaisameklēt tos majaslapāhttp:manas.tiesības.lv sadaļā anonīmie nolēmumi, lietu numuri:
19.04.2016. spriedums C34029616.pdf (weebly.com) , C34029616, C33409516, C30634216,3C0422316,C29367916, C29356316, C33393716, C321844316, C30422416, C15208616, C12308916, C1608916, C16082716 … utt. un citi.
Jautājums Normundam: Un šodien tiesas vairs neapmierina tavu apetīti? Ko, Normund, uzrāvies uz taisnīguma? Beidzot, ne jau mūžīgi tiesneši būs “Tiesāšanās kā ķēkis” afēristi. Šeit priekš iepazīšanās nosaukšu tikai dažus numurus, to pavisam ir ap simts, jo visi simti spriedumu ir kā “dvīņu brāļi” no tiesas, ko sauc “Tiesāšanās kā ķēkī”, nekādas pārbaudes, ka taisa spriedumus, kā izpilda likumus.

Atbildēt

Vai tā nav afēra:, ko kāds nwezināms autors bija rakstījis: "Kā jau minēju, zvērinātais advokāts, sertificētais maksātnespējas administrators, veselas uzņēmumu grupas pilnvarotais pārstāvis, zemes lielīpašnieks, zemes īpašnieku interešu lobētājs, atbilstošo Saeimas komisiju padomnieks Normunds Šlitke neapšaubāmi ir arī miljonārs. Par to liecina gan lielie Šlitkes ieguldījumi savas grupas uzņēmumos, gan vēl lielākas naudas summas (2 849 000,00 EUR) pārvietošana caur SIA “Timpart” uz ārzonā (Belizā) reģistrētu uzņēmumu Tintagel S.A., kas tika veikta 2014. gada 15. augustā.
Izziņai. Lursoft datu bāzē reģistrētie Normunda Šlitkes ieguldījumi:
LATZEME, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Aktuālā dalība, ieguldījums 137676,00 EUR (apm. 40%)
Industriālais parks Jugla, SIA
Ieguldījums 2845,00 EUR (100%)
REVERSED, Akciju sabiedrība
Ieguldījums 485800,00 EUR (46,86%)
Reklāmas un Zīmogu Fabrika, Akciju sabiedrība
Ieguldījums 12805,85 EUR (15%)
TIPOGRĀFIJA LIEPĀJA, Akciju sabiedrība
Ieguldījums 28457,44 EUR (80%)
LATZEME, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
2015. g. ieguldījums 137676,00 EUR (98,34%)
TimPart, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Ieguldījums 2849000,00 EUR (99,9%)
PAVALAND, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
2011. g ieguldījums 2845,74 EUR (100%)
Latzemes nekustamie īpašumi, Akciju sabiedrība (Reorganizēts 21.05.2010)
2010. g. ieguldīts 256116,93 EUR (36%), līdz 2007. g. piederēja 49,5%
ZEMES ĪPAŠNIEKU ĢILDE, Akciju sabiedrība
2008. g. ieguldīts 35571,80 EUR (100%)
Pilsētas zemes dienests, Akciju sabiedrība
Līdz 2010. g ieguldīts 291688,72 EUR (41%)
Officeline, Akciju sabiedrība (Likvidēta 11.08.2011)
Līdz 2011. g ieguldīts 9426,53 EUR (22%)
ČĪBA, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Līdz 2008. g. ieguldīts 7114,36 EUR (50%)
BALTIC CONSULTING SERVICES, Akciju sabiedrība
Līdz 2006. g. ieguldīts 1422,87 EUR (10%)
RD tirdzniecība, Akciju sabiedrība (Likvidēta 03.11.2015)
Līdz 2003. g. ieguldīts 16237,81 EUR (38%)
RZF tirdzniecība, AS
Līdz 2003. g ieguldīts 18141,62 EUR (25,5%)
Valsts papīru spiestuve, Akciju sabiedrība
Līdz 2002. g ieguldīts 2845,74 EUR (20%)

Sevišķi efektīva bijusi biedrības “Zemes reformas komiteja” darbība, kuru publiski pārstāv tikai un vienīgi pats Normunds Šlitke. Par to liecina visi pēdējo gadu likumu un normatīvo aktu grozījumi, Satversmes tiesas spriedumi, kas pieņemti tikai zemes īpašnieku interesēs, kā arī Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, kas jau nosūtīts izskatīšanai Saeimā. Pieņemšanas gadījumā šis likums var zemes īpašniekus padarīt bagātākus par apmēram (pēc sākotnējām aplēsēm) 250 miljoniem eiro, kā arī izraisīt sociālu krīzi ar grūti paredzamām sekām".

Atbildēt

Kas ir tas bomžara, kuru pilnībā izputina un dzīvi ekonomiski nelietderīgu padara 14000 eiro parāds, bet kura labā autors tā raujas gadiem ilgi?

Atbildēt

Nekur tev normundiņ, nesanāk, jo tu neesi savas nozares profesionālis, bet staigājošā sūdzambībele. Tāpēc arī atliek vai nu policijā sūdzēties, vai šeit samaksāt un savus raudu gabalus drukāt. Ps. Rakstu ar trīcošām rokām rakstīji, vai mājās tu neesi tik bailīgs?

Atbildēt

»

“Faktiski visas valsts amatpersonas, kas ir pārkāpušas likumu, tiek sauktas pie atbildības pat par visniecīgākajām kļūdām, aplami interpretētiem likumiem vai to nezināšanu. Vienīgais izņēmums pagaidām ir tiesneši, kuru kļūdas, pat neiedomājami rupjas un ar veselo saprātu neizskaidrojamas, parasti paliek neizvērtētas un nesodītas”- Šlitke, tev, Maksātnespējas administratoram, Dzintara Rasnača no NA mīululim un speciālistam, bija pilnīga taisnība, ja pavērtētu spriedumus tajās lietās, kuros tu lielījies sūtīji un draudēji mums, Purvciema dzīvokļu īpašniekus satiesāt kā visos 98 spriedumos, kurus tu esot vinnējis.Šo spriedumu numurus pat nosūtīji, la pārliecino’\sak mūs nobaidītu, izpiesu nepagtiesu maksu. Mēs ar juristu palīdzību konstejām, ka visi 98, tavi izlielītie, Senāta spriedumi būtu bijuši jāpārvērs par 98 krimināllietām. Es, Normunds Šlitke, šajā neķītrajā rakstā piemirsu piminēt klāt pie tiesnešiem sevi, aizmirsu, ha, ha.. Vai tad nebija tā, ka es, Šlitke apkrāpu dzīvokļu īpašniekus, kuros mani atbalstīja Senāts, piemēram, nenorādot pieteikumā, slējjot un tiesneši to “neredzēja”, ka es, pērkot zemi zem mājām, slēpu pirmpirkuma tiesības, pērkot zemes vienu gabalu pa daļām vai kā dāvinājumu (re, vai simtprocentīgi visi zemes īpašnieki, mantinieki man dāvināja zemi, atdeva par velti, zemesgrāmata man to arī neprasīja pierādīt, ka dzīvokļi atteicās no pirmpirkuma. Otrkārt, es, Šlitke, noslēpu zemesgrāmatai, ka uz pērkamās zemes ir māja, būve, lai VZD šīs zemes kadastrālo vērtību pareizinātu ar desmit, piespadsmit, lai es “likumīgi” varētu izkrāpt no jums lielu “piespiedu” nomas maksu. Afēras izdevās nevainojami, jo palīdzēja arī tas, ka Tieslietu ministrijā strādāja mani draugi – ministrs Dzintars Rasnačs un citii no Nacionālās apvienības, kuri sargāja mani kā Maksātnespējas administratoru, bet kad Jānis Bordāns jau būdams Tieslietu ministrs pēc Rasnača, viņu, Jāni Bordānu NA padzina no partijas un no ministra: rokas nost no NA Maksātnespējas administrācijas, jo kas mūs tad sponsorēs, Bordāns, ko, sadomājās?!). VZD manu “neapbūvēto zemi – ha, ha, zemi zem daudzīvokļu mājām kadastrālo vērtību pareizināja ar 10 – 15 kā neapbūvētai zemei, lai man būtu 15 reizes augstāka piespiedu nomas maksa. Sevi nepieminēju, kā apkrāpu daudzus dzīvokļu īpašniekus slēpjot zemes pirmpirkuma tiesības, kad masveidā pirku šīs zemes, pie tam maksājot pārdevējam vienu cenu, bet zemesgrāmatai norādot kā dāvinājumu vai pirku pa daļām, par nieka summu. Toties Rasnača izdeva likumu, ka zemi zem mājā dzīvokļi var izpirkt part 15 reizes, jau minēti kadastrālo vērtību. Fui, tas nav viss. Vēl bija krāpšanās mēģinājumi ar PVN, ar noilgumu piedzīt par 10 gadiem, par ko mūs sodīja pat Patērētāju tiesību centrs (PTAC). Senātā toties viss gāja secen, viņiem nebija brilles, neko nemanīja, ko rakstīju un nodiktēju, to visu pieņēma, kā no īsta “krāpnieka”. Un kukuļus tiesnešiem nekad nedevu un viņi nekad kukuļus no manis neņēma - ha, ha. https://www.pietiek.com/raksti/atklata_vestule_par_tiesnesu_iespejamam_kludam_un_atbildibu_par_to__regress_pec_maksatnespejas/

Atbildēt

tu pilnīgi veltīgi centies piesaistīt publikas uzmanību ar savām galvasslimnieka problēmām - tava mentālā invalīda izpildīšanās normāliem cilvēkiem neinteresē.

Atbildēt

ASV praktizē, ka jebkurā valsts pārvaldītā institūcijā ir ĢENERĀLINSPEKTORS, kurš pārrauga iestādes un tās darbinieku rīcības vai pieņemto lēmumu atbilstību likumam!!! P.S. Inspektora postenis ir absolūti neatkarīgs, pietiekami labi atalgots un prestižs, lai kādam niekkalbim (piemēram Latvijā) paslīdētu morāle, pieverot acis vai palaižot nagus!!! Parasti šajos amatos nokļūst ilggadēji konkrētās nozares cienīgi pensionēti darbinieki- korifeji, kuri, bieži vien, piedalās Senāta un Kongresa darbā, kā ievēlētie!

Atbildēt

»

...tieši tā...savā pārliecībā ne to klientu paņēma...uz parādu piedzīšanu (it sevišķi ja lielās zviedru bankas pretī) var likumus nelasīt, spriedums būs pret visiem likumiem, par labu kreditoram...

Atbildēt

...man ir jautājums autoram...kāpēc viņš nepakonsultēja galvinieku ?...cik nu saprotu es, ar saistības dzēšanu no tās saskaņā ar CL tiek atbrīvots arī galvinieks...par tiesnešiem tur skaidrs pilnīgi, tā ir zviedru banku lobija Latvijas parādnieku iznīcināšanas shēma, uz tiesām cerēt tur var tikai galvā sistais...nevajadzēja maksāt galviniekam to parādu...lai kreditors pats caur tiesu piedzen, gan laiku novilktu, gan varbūt kāds lasītspējīgs domubiedrs atrastos...

Atbildēt

Izskatās ka "zemes barons" ir zaudējis visās trīs instancēs un tagad cenšas viamaz kādam un kaut kā atriebties.

Atbildēt

»

...
"Jo vairāk (lump.en)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lop!ski tŗulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta."
/ apt.cit.aut. - Džordžs Orvels /

"Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod spē.ku šeit būt un elpot."
/ Gunārs Astra, Brīvības cīnītājs un politiski represēts disidents /
-------
Ir sacīts: " Nekas nav aizmirsts un neviens nav aizmirsts."

Un, arī: “Katra tauta (t.sk. arī latvāņu lumpenamēbu “titulnācijas” zombiji) ir pelnījusi tādu “valsti” un tādus “vadošos locekļus” (t.sk. arī “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMAS “atbildīgos” šindeŗus u.c. taml. “vienlīdzīgĀKos cūk.lopus”), kādus tā dabū uz sava kakla un kādiem ļauj sevi iz(tolerēt) visās atverēs, uz riņķi griežot.”

Savukārt, kā zināms: "Kurš cīnās, tas, iespējams, var arī zaudēt, bet - kurš necīnās, tas JAU IR zaudējis!"

-----------

Mediju ziņa (2021. gads): "Tieslietu padome (TP, vad.loc. – AT priekšsēdis A. Strupišs) aicina visus sabiedrības locekļus, tai skaitā valsts amatpersonas: 1. Nekritizēt spriedumu pirms tas ir pieejams, bet, izsakot kritiku, ievērot civilizētas diskusijas principus. 2. Respektēt Satversmē un likumos noteiktos tiesas darbības principus un tiesneša neatkarību. 3. Ja ir zināmi konkrēti fakti par korupciju tiesās, ziņot par tiem kompetentām iestādēm, norādot konkrētus faktus un pierādījumus, taču atturēties no tiesas un tiesnešu neargumentētas apvainošanas, kā arī baumu, nepārbaudāmu apgalvojumu un viltus ziņu izplatīšanas."...
-------
Mediju ziņa (2008. gads): Šīs valsts “augstākās tiesas” (AT) priekšsēdētājs I. Bičkovičs esot bijis “spiests atzīt, ka nenoliedz iespēju, ka Latvijas tiesu sistēmā varētu strādāt negodīgi tiesneši”. “Neesmu spējīgs apgalvot, ka tiesu sistēma ir ideālā kārtībā, būtu dīvaini teikt, ka tur nelikumības nenotiek nekad un nekādā gadījumā”, esot “ar zināmu piespiešanos atzinis” Bičkovičs…
-------

“Kurš “lielāks kŗetīns” – augstāk ‘rāpsies’!…”
( O.M.© “Hŗoniskais pjedestāls” – 26.10.2008., Nr.6. )

“Nav, ‘biedri’, šaubu, it nekādu:
Mums lērums ‘slīpu kamerādu’,
Pa “taisnām” tiesām ‘lopā ŗijas’,
Un – jūtas kā iekš Leiputrijas:

‘Kāpj’ Temīdai kā… ma(l)kai virsū,
Un piesedz trekno ‘soģa’… (rumpi),
Ar “mantijām” un “goda” krēsliem,
Kas smird dēļ krimināliem… (mēsliem).

Bet – tā šai MU.ĻĶU Zemē ‘gājis’,
Jau gadiem: tas, kurš citus ‘jājis’,
Un – ķešas par to ‘piestūķējis’,
Ir ‘soģa’ “testu” izturējis:

Tam “tiesu ķēķī” – “goda” vieta,
No “valsts” – ‘par rebēm “alga” cieta’,
Kā cūklopam, kurš SILI bradā,
Un “LUMPE.ŅUS” ‘aiz šnābļa vadā’.

Kurš “lielāks kŗetīns” - augstāk ‘rāpsies’:
Ne vairs ar sīkām “lietām” krāpsies,
Bet – vadīs SISTĒMU un gādās,
Lai ‘čomiem’ “caurumu nav ādās”…”

-----------

M U Ļ Ķ U zeme, SILES "valsts" parodija "euro.latvĀNija", XXI gadsimts.

Atbildēt

... kaut kad šo būtu jāsāk un arī jānoved līdz galam. Apnikusi tā tiesnešu visatļautība.

Atbildēt

https://t.me/bezcenzuras/2172

Atbildēt