Iesaki rakstu:

Ja Normundam Vilnītim pašlaik būtu bijis vēl kāds cits vietnieks, izņemot Jutu Strīķi, kurš saskaņā ar likumu varētu pildīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumus, nekādas pretestības viņa atcelšanai no amata visticamāk vispār nebūtu bijis. Tomēr, lai gan kuluāros tika meklēti juridiski risinājumi, kā KNAB priekšnieka pienākumu izpildīšanu uzticēt kādam citam, ne Strīķei - iespējams, pat ārpus biroja ietvariem, vismaz ceturtdien tie netika atrasti: par līdzšinējā KNAB priekšnieka atbrīvošanu nobalsoja 82 deputāti, bet par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju kļuvusi tieši Strīķe.

KNAB likums noteic, ka biroja priekšnieka prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda biroja priekšnieka vietnieks. Pašlaik Vilnītim ir tikai viens vietnieks – politiķiem neērtā Juta Strīķe. Tādēļ, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kopš ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā komisija trešdien publiskoja savu slēdzienu par Vilnīša atbrīvošanu, kuluāros tiek meklēti juridiski risinājumi, kā KNAB priekšnieka pienākumu izpildīšanu uzticēt kādam citam. Starp iespējamiem pienākumu izpildītājiem no ārpus biroja Pietiek minēts, piemēram, Drošības policijas šefs Jānis Reiniks. Šādu lēmumu varētu pamatot ar iekšējām ķildām KNAB, kādēļ nepieciešams neitrāls pagaidu vadītājs no ārpuses.

Vienotībā valda noskaņojums, ka uz kompromisiem ar ZZS jautājumā par KNAB vadību pašlaik nav jāiet. Premjers Valdis Dombrovskis trešdien iekšējās konsultācijās bija paudis apņemšanos – ja ZZS nenobalsos par Vilnīša atcelšanu, parādīt koalīcijas partnerim „sarkano kartīti”. Neviens Pietiek uzrunātais Vienotības vadošs politiķis gan nemācēja pateikt, kā tas varētu izpausties. Ir paļāvība, ka arī ZZS dažus mēnešus pirms ārkārtas vēlēšanām nevēlēsies uz „tiesiskuma jautājuma nogāzt valdību”, tādēļ zaļie zemnieki nobalsos par Vilnīša atcelšanu. Pēc slēgtā balsojuma rezultātiem spriežot, tā arī notika.

„Mēs netaisāmies viņiem dot nekādas garantijas pirms balsojuma, ka tā nebūs Strīķe, [kam uzticēs biroja priekšnieka pienākumu pildīšanu],” norādīja kāds Vienotības valdes loceklis. Tomēr atsevišķi citi Vienotības politiķi ir uz kompromisu vairāk vērsti, un izskan versija, ka amatā varētu atjaunot KNAB priekšnieka vietnieku Alvi Vilku, kuru Vilnītis nesen atbrīvoja no darba. KNAB iekšienē izveidotā komisija, kas vērtēja Vilka it kā nodarītos pārkāpumus, kā arī biroja arodbiedrība uzskata, ka atlaišana bijusi nepamatota. Ja tiktu atrasts juridisks veids Vilka atjaunošanai amatā, par KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju varētu iecelt viņu, un tas būtu kompromiss pret ZZS, kuriem nav pieņemama Strīķes kandidatūra.

Fonu Vilnīša jautājumam radīja ceturtdien Saeimā gaidāmā Zatlera uzstāšanās, no kuras bija sagaidāmas norādes par Saeimas darbu un vēstījums par Zatlera politisko nākotni. Vienotība šajās dienās vēlas izdarīt visu, lai Zatleru pārliecinātu, ka tās rindās, nevis dibinot jaunu partiju, viņš varētu veiksmīgāk realizēties kā politiķis. Tādēļ uz šī politiskā fona un referenduma par Saeimas atlaišanu priekšvakarā kompromisi starp koalīcijas partneriem tiesiskuma jautājumā ir maz ticami. Arī kāds ZZS vadošs politiķis Pietiek atzina – Vilnīša jautājumu visticamāk censtos iesaldēt, bet neviens nevēlas dot iespēju Zatleram pēdējās nedēļas Valsts prezidenta amatā izmantot ārkārtas sēžu sasaukšanai un publiska spiediena izdarīšanai, lai Vilnītis tiktu atcelts. „Mēs negribam viņam dot platformu,” runājot par Zatleru, atzina kāds zaļais zemnieks.