Iesaki rakstu:

Attīstoties skandālam ap ekonomikas ministra Arta Kampara amatpersonas deklarāciju, interneta portālu komentāros acīmredzami organizēti un masveidā sākuši parādīties jautājumi par cita Vienotības pārstāvja – ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska 2010. gadā deklarēto iespaidīgo uzkrājumu izcelsmi. Pietiek pārbaude rāda – šajā gadījumā šaubām nav pamata, Kristovska deklarācijā "gali iet kopā".

Kā rāda Kristovska valsts amatpersonas deklarācija par 2010. gadu, viņa uzkrājumi bankās gada beigās – neraugoties uz to, ka visa pagājušā gada laikā ministrs oficiāli nopelnījis tikai 7330 latu, - bijuši aptuveni 144 tūkstoši latu (143 tūkstoši eiro, 61 tūkstotis dāņu kronu, 70 tūkstoši dolāru un nepilni 1500 latu).

Turklāt vēl 21,5 tūkstoti latu ministrs aizdevis, 1200 latu uzkrājis skaidrā naudā, bet nepilnus deviņus tūkstošus iztērējis ziedojumam partijai un personiskā īpašuma remontam.

No pirmā acu uzmetiena Kristovska 2009. gada amatpersonas deklarācija tiešām rāda, ka viņa uzkrājumi bijuši būtiski mazāki – 5000 latu skaidrā, tas pats 21,5 tūkstošu latu aizdevums, bet bankās ministram bijuši tikai nepilni 80 tūkstoši latu.

Vai tas nozīmē, ka Kristovskis „gājis Kampara pēdās” un spējis no 7330 latu oficiāliem ienākumiem palielināt uzkrājumus par aptuveni 64 tūkstošiem latu? Tomēr ne.

Lieta tā, ka 2009. gadā Kristovskim SEB bankas vērtspapīros – kuri deklarācijā jāuzrāda citā ailē – glabājušies vēl 65,2 tūkstoši latu, kurus tad viņš arī pērn pārcēlis uz noguldījumu kontiem. Vienīgais, ko ministrs tiešām nav izdarījis, - deklarācijā nav pieminējis šo operāciju kā veiktu darījumu.