Iesaki rakstu:

Tā diez vai ir Ventspils mēra Aivara Lemberga vēlme rūpēties par valsts interesēm, šorīt intervijā LNT izsaucot tēzi, ka pienācis laiks Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) iedalīt nozīmīgos ekonomikas un satiksmes ministru portfeļus.

Runājot šiem portfeļiem, Lembergs visdrīzāk rūpējas par savām interesēm palielināt varas ietekmi un kontrolēt smagākos ministra portfeļus, kuri saistīti gan ar ievērojamu valsts naudas pārvaldi, gan ievērojamu ietekmi uz valstij piederošiem uzņēmumiem, kuri ir abu ministriju pārraudzība.

Tik „vērtīgi” valdības portfeļi par Lemberga kabatas partiju dēvētajai ZZS pēdējo gados nav bijuši. Iespējams, tas ir ZZS vēlēšanās iegūtais balsu skaits, kas audzē Lemberga nekaunību un ļauj justies kā galvenajam spēlētājam jaunās valdības veidošanas izrādē.

Lemberga kāri pēc ekonomikas ministra portfeļa var skaidrot gan ar šīs ministrijas pārraudzībā esošajiem simtos miljonu mērāmajiem ES fondu līdzekļiem, gan ar Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošo Privatizācijas aģentūru, kura ir valstij piederošās bankas Citadele un vecās Parex akciju turētāja. Tāpat PA ir arī īpašniece Lattelecom 51% kapitāla daļām, un ar tās starpniecību visdrīzāk tiks organizēta arī to valstij piederošo uzņēmuma akciju privatizācija, par kuru pārdošanu ar laiku nāksies izšķirties jaunajai valdībai. Ekonomikas ministrijas pārraudzībā ir arī gigants Latvenergo.

Skandalozākais laiks, kad ar Lemberga ietekmi saistītas personas stūrēja Ekonomikas ministriju, bija periods, kad ekonomikas ministrs bija ZZS pārstāvis Laimonis Strujēvičs (gribēja panākt lēmumu, kas ļautu valstij par Ventspils naftas privatizāciju nesamaksāt vismaz 8 miljonus latu) un bijušās Jaunās partijas līdere, caurkritusī politiķe Ingrīda Ūdre, kas par Ventspils brīvostas naudu brauca komandējumā. Abas šīs personas, visticamāk, ir atrodamas arī tā sauktajos Lemberga stipendiātu sarakstos.

Lemberga tieksme pēc tā, lai ZZS kontrolētu arī satiksmes ministra krēslu, skaidrojama ar šīs ministrijas pārraudzībā esošo tranzīta gigantu - valsts a/s Latvijas dzelzceļš, kas ir uzņēmums, kurš Lembergam ir vitāli svarīgs tranzīta pārvadājumos, lai dzelzceļa tarifus „sakārtotu” atbilstoši vajadzībām. Turklāt bez ietekmes LDz satiksmes ministra krēsls nodrošina arī pārraudzību par tādām ievērojamām jomām kā gaisa satiksme, autopārvadājumi un autoceļu apsaimniekošana.

Apvienībai Vienotība piekāpjoties Lemberga tīkojumiem pēc abām minētājam ministrijām, rastos milzīgs risks, ka ar ZZS ministru rokām šīs abas ietekmīgās ministrijas pūstu pēc Lemberga stabules. Savukārt pats Lembergs iegūtu ievērojamas varas sviras un varas resursu, kas vēl vairāk stiprinātu viņa kā oligarha pozīcijas.