Iesaki rakstu:

Uzņemoties līdzatbildību par komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, es atkāpjos no Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas. Atvainojos visiem, kas man uzticējās un visiem, kurus neviļus pievīlu. No visas sirds apliecinu dziļu cieņu tiem daudziem simtiem pašaizliedzīgajiem darba veicējiem, kas vēl līdz pat šai dienai turpina palīdzēt cietušajiem un sērojošajiem.

Šī traģēdija vēl ilgi atbalsosies Latvijas sabiedrībā. Mana pārliecība nav mainījusies - uzskatu, ka komisija, kas sistēmiski izvērtēs 2013.gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas cēloņus un sekas bija, ir un būs vajadzīga. Mana pieredze Statoil ar cilvēktiesību nostiprināšanu biznesa procesos, korupcijas apkarošanu un mazumtirdzniecību stiprina manu pārliecību, ka traģēdijas cēloņi ir plaši un dziļi jāanalizē. Kā līdz šim, esmu gatava arī turpmāk komisijas izveidošanu atbalstīt, bet uz jauniem pamatiem un pareizā secībā.

Pēdējo desmit dienu laikā esmu vairākkārt centusies pārliecināt iesaistītos, ka mūsu uzsāktais process nenotiek pareizā secībā. Pēc manas pieredzes projektus īsteno vispirms izveidojot darāmo darbu definīciju, kam seko izpildes laika aprēķināšana, nepieciešamo kompetenču izvērtēšana, risku definīcija un to vadības programmas izstrāde un tikai pēc tam var aplēst nepieciešamos finanšu resursus. Atalgojums ir pats pēdējais, nevis pirmais jautājums, par ko jārunā. Savā praksē esmu daudzos šādos procesos piedalījusies un arī tos vadījusi. Mana kļūda šoreiz bija tā, ka nepietiekoši stingri pieturējos pie savas izpratnes par labas pārvaldības principiem, un administratīvā loģika guva pārsvaru. Es to patiesi nožēloju.