Iesaki rakstu:

Ir pazudis pašreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa savulaik vadītās Latvijas Bankas nodaļu reorganizācijas un privatizācijas komisijas un ar to cieši saistītā Latvijas banku privatizācijas fonda arhīvs. Tas savulaik, kā apliecina avoti SEB bankā, šajā kredītiestādē glabājies laikā, kad to vadīja Bērziņš. Pati SEB banka oficiāli tikmēr apgalvo, ka neko par to nezinot.

1992. gada beigās darbu sākusī Latvijas Bankas nodaļu reorganizācijas un privatizācijas komisija bija tā struktūra, kas nodarbojās ar Latvijas Bankas nodaļu pārdošanu, bet no atlikušajām izveidoja Latvijas Universālo banku – tagadējo SEB banku, kuru 1993. gada 28. septembrī sāka vadīt Bērziņš.

Komisija pieņēma virkni nozīmīgu lēmumu, un svarīga loma tajos bija arī Bērziņam, kurš līdz 1993. gadam bija Augstākās Padomes deputāts, bet uz vietu Saeimā vairs nekandidēja.

Tagadējā Valsts prezidenta vārds gan nefigurē Augstākās Padomes lēmumā par komisijas izveidošanu, taču viņš pats ir publiski atzinis savu darbošanos tajā. „Vēlāk kļuvu par Latvijas banku privatizācijas komisijas izpilddirektoru,” Bērziņš 2005. gadā stāstījis Latvijas Avīzei.

Taču ne Bērziņa loma Latvijas Bankas privatizēšanā, ne arī tas, kā tieši viņš kļuva par no tās nodaļām izveidotās Unibankas prezidentu, vairs nav noskaidrojams: nākamnedēļ klajā nākošās Bērziņa dzīves un darba gaitām veltītās grāmatas Latvietis parastais sagatavošanas gaitā noskaidrojies, ka viss Latvijas Bankas nodaļu reorganizācijas un privatizācijas komisijas un Latvijas banku privatizācijas fonda arhīvs ir pazudis bez pēdām.

Kā apliecina Latvijas Nacionālais arhīvs, tajā komisijas dokumenti pēc tās darbības beigām neesot nodoti. Tāpat izrādās, ka pašlaik, iespējams, daudziem pietiekami neērtie komisijas un privatizācijas fonda dokumenti nav nonākuši arī Saeimas arhīvā.

Tikmēr no drošiem avotiem zināms, ka vēl 1997. gadā visi šie privatizācijas komisijas un privatizācijas fonda dokumenti, ieskaitot lēmumus, sanāksmju protokolus, pārskatus par iekasētajām summām un to izlietojumu, ir glabājušies tolaik Bērziņa vadītajā Unibankā.

Taču nu kredītiestāde – tagadējā SEB banka apgalvo, ka vispār neko par šādu arhīvu esamību nezinot: „Iespējams, ka toreiz - 14 gadus atpakaļ tie glabājās toreizējās Unibankas telpās. Tomēr Unibankai ar to glabāšanu nebija sakara vairāk, kā tikai vienotas telpas.”

SEB banka atsakās sniegt jebkādas plašākas ziņas par to, vai tās rīcībā ir kādi dokumenti par šī nozīmīgā arhīva tālāknodošanu, tā pastiprinot iespaidu, ka arhīvs ir netīši vai tīši nozaudēts: „Skaidrs ir viens: tie nav Unibankas dokumenti un SEB bankas rīcībā nav dokumentu vai citu ticamu ziņu, kas liecinātu par fonda lietu šībrīža atrašanās vietu.”

Valsts prezidenta preses sekretāre, aizbildinoties ar Bērziņa slimību, ceturtdien nesniedza Bērziņa skaidrojumu saistībā ar atklātajiem faktiem. Tiesa, citas tēmas Bērziņš, neraugoties uz slimību, ceturtdien tomēr komentēja.

Par Latvijas Bankas reorganizācijas un privatizācijas komisijas vērienu liecina, piemēram, kāds saglabājies dokuments par tās 1994. gada 24. februāra sēdi. Tajā secināts, ka Latvijas Bankas nodaļu privatizācijas rezultātā iegūti tiem laikiem iespaidīgi līdzekļi – 4,62 miljoni latu.