Iesaki rakstu:

Bijusī Privatizācijas aģentūra, tagadējā SIA Possessor 19. maijā vēlreiz mēģinās caur tiesu piedzīt naudu, kas 2016. gadā toreizējās valdības un Ekonomikas ministrijas, kā arī pašas Privatizācijas aģentūras vainas dēļ tika zaudēta, biržā par ārkārtīgi zemu cenu pārdodot AS Grindeks akciju paketi.

SIA Possessor prasība ir saistīta ar valstij piederējušo AS Grindeks akciju paketi, kas, pildot valdības uzdevumu, 2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā tika pārdota par ārkārtīgi zemu cenu.

„Labo darbu čempiona” Māra Kučinska valdība, tostarp toreizējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, bija devusi konkrētus norādījumus par to, kā nosakāma AS Grindeks akciju sākotnējā vērtība, akciju pārdošanas minimālā cena, pārdošanas metode, pretendentu (pircēju) atlases kārtība, samaksas termiņi un kārtība.

Akciju pārdošanai nebija ne meklēts izdevīgāks brīdis, ne veiktas kādas sarežģītākas aplēses. Tā vietā bija vienkārši nolemts akcijas pārdot iespējami ātri, un rezultātā valstij piederējušās akcijas, kuru vidējā cena 2016. gadā bija 5,20 eiro par akciju, tika pārdotas par būtiski zemāku cenu – 3,85 eiro gabalā.

Neviena amatpersona atbildību par šo valstij ievērojamus zaudējumus nodarījušo „darījumu” tā arī neuzņēmās. Tā vietā, opozīcijai saceļot skandālu, M. Kučinska valdība nolēma, ka varētu mēģināt tiesāties ar uzņēmēju Kirovu Lipmanu un viņa dēlu Filipu Lipmanu, kuru „darbības (bezdarbības) dēļ valsts pensiju budžetam, iespējams, ir nodarīti zaudējumi saistībā ar neizteikto akciju sabiedrības Grindeks akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu”.

K. Lipmanam un viņa dēlam tika pārmests, ka viņi piedāvājumu izpirkt akcijas valstij nav izteikuši 2014. gadā. Taču pēcāk izrādījās, ka tikai gadu vēlāk, 2015. gada 21. oktobrī Laimdotas Straujumas valdība bija pieņēmusi rīkojumu, kas paredzēja Grindeks un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Tas savukārt nozīmēja, ka M. Kučinska valdība ar Privatizācijas aģentūras palīdzību mēģināja piedzīt gandrīz divus miljonus eiro no uzņēmēja, kurš neesot piedāvājis valstij no tās nopirkt akcijas, ko valsts tobrīd nemaz nebija bijusi tiesīga pārdot un arī nebija vēlējusies to darīt.

Pirmās instances tiesas spriedumā bija ierakstīts arī secinājums par nolaidīgumu un nesaimnieciskumu, rīkojoties ar pārdodamu valsts īpašumu, un pēc tam Privatizācijas aģentūras apelācijas prasību noraidīja arī Rīgas apgabaltiesa.

Taču, neraugoties uz sakāvi divās instancēs, pastāvošo judikatūru un arī iespaidīgajiem tiesāšanās izdevumiem, tagadējā SIA Possessor iesniedza kasācijas sūdzību, un tagad lietu par mēģinājumu piedzīt nepilnus divus miljonus eiro vēlreiz izskatīs Rīgas apgabaltiesa.

Interesanti, ka uzdevums Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu Privatizācijas aģentūrai tika dots Ministru kabineta sēdē 2017.gada 21.februārī, taču par kasācijas sūdzību tajā nekas nebija minēts. Taču Krišjāņa Kariņa valdība turpina M. Kučinska kabineta sākto tiesvedību.

„Ir īpaši absurdi, ka SIA Possessor sevi dēvē par „valsti pārstāvošu mazākuma akcionāru”. Tieši Privatizācijas aģentūra bija tā, kas valdības uzdevumā valstij piederošās AS „Grindeks” akcijas pārdeva neizdevīgā brīdī un par ārkārtīgi zemu cenu,” situāciju ir komentējis K. Lipmans.

Viņš norādījis, ka šo nolaidīgo rīcību spriedumā konstatēja jau pirmās instances tiesa, norādot, ka apstākļos, kad Privatizācijas aģentūra ir rīkojusies nolaidīgi un nesaimnieciski, atsavinot savas akcijas par cenu, kas ir zemāka par jebkuru objektīvi nosakāmu akciju vērtību, tai nav tiesību šajā sakarā celt jebkādas pretenzijas pret manu ģimeni, vēloties piedzīt cenas starpību.

Toreizējo Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāju Vladimiru Loginovu (attēlā) vēlāk no amata atlaida ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, taču šī atlaišana ir bijusi fiktīva, - V. Loginovs joprojām ieņem SIA Possessor izpilddirektora posteni.

Kādreizējais Parex bankas darbinieks V. Loginovs Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja amatu, kas 2018. gadā viņam nodrošināja nepilnus 107 tūkstošus eiro lielus ienākumus vai vidēji 8900 eiro mēnesī, ieguva 2014. gada beigās, kad Privatizācijas aģentūras vadītāja postenī bija nepieciešams cilvēks, kurš būtu gatavs parakstīt nepieciešamos dokumentus Citadele bankas valstij piederošās akciju kontrolpaketes pārdošanas sakarā.