Iesaki rakstu:
Raksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lietošu literāru terminu - Blēži, lai gan pareizi ir jālieto juridiskie termini, bet tad nu gan skan pilnīgi nereāli mūsdienu Eiropas sabiedrībai. Vai kāds mūsdienu Eiropā varētu noticēt, ka Eiropā reāli šodien pastāv tāda Zagļu valsts?
Absurdi, bet reāli.
Līdz ar to kontekstā var saprast un novērtēt galvenā banķiera lietu. Var saprast jeņķu sankcijas, OIK, bankas, metalurgus, utt. Var saprast savstarpējo rēķinu kārtošanu. Valsts kā tāda rešala. Ko viens drīkst, par to otrs tiks sodīts. Nedod, Dievs, ja šo licenci būtu izsniedzis Lembergs.
Ja kādreiz par to bija skumji, tad uz šodienu var vienkārši smieties. Pagājuši jau 30 gadi, un kā norma lasīt šāda veida rakstus. Pagājis laiks, un ir notikusi tik vien kā atklāta bandītu noziedzības transformēšanās par balto apkaklīšu noziedzību.
Piemeties ir arī Tautas aklums. Ja kādreiz Tauta skaidri redzēja bandītu, tad pašlaik tā ir kļuvusi akla, naiva, lētticīga. Ja ierauga pucētu uzvalkā, tad akli tic, ka godavīrs, lai gan priekšā stāv tik vien kā prasts blēdis.
Vienkārši ir smieklīgi, kā viņi iet uz darbu. Visi Valsts drošības, prokurori, vidisti, ministriju ierēdņi. Viņi iet un pie tam vēl kvēli muld, ka dara darbu Valsts labā. Vai viņi tomēr iet, lai stutētu savējo štelles?
Nu, un politikāņi. Tur nav robežas - pat krabis par prezidentu sataisījās, tā plosījās. Nu ir mums arī anna ar jurīti. Falsetā ņemas par zagļiem, bet kā rej, tā rej. Kā agrāk, tā šodien, un tas ir arī viss, tukšs tur viss.
Nē, nu mums ir arī prezidents. Viņu taču viss valsts aparāts apgādā ar info. Varbūt viņš pats vai viņa padomnieki, vai pat padomnieku ģimenes locekļi tomēr arī lasa. Nu nevar būt, ka informācija nenonāk līdz viņam vai Ministru prezidentam.
Nu nevar būt, ka diviem augstākajiem valsts amatiem, kuri ir pasauli baudījuši, šķiet, ka viss ir čikiniekā. Viens nesen pat runāja par Eiropas vērtībām (EP sakarā).
Nu nevar būt, ka viņi nespēj sapurināt Valsts iestādes. Nodemonstrēt amata varu un spēku, lai noliktu lietas savās vietās. Lai sakārtotu lietas atbilstoši tam, par ko viņi muld, kam viņi prasa finansējumu, partijām, jaunu padomi.
Bet varbūt viņu vārds ir tikai ilūzija, tāda pat ilūzija kā Eiropas vērtības Zagļu valstī.
OK, ja jādzīvo zagļu valstī, tad var arī to, jo arī tur ir sava kārtība. Tur ir jārēķinās ar to, ka vienu dienu tu esi, bet otrā tevis vairs nav. Tāpēc nebēdā un izbaudi sev doto laiku. A pēc tam - tas vairs neskars tevi.
OK, var jau ironizēt, var dzīvot zagļu valstī, bet man reāli ir žēl to jauno, naivo, dedzīgo valsts iestāžu darbinieku, kuri no rīta iet uz darbu ar domām par Valsti. Kuri reāli analizē šos visus mēslus, kuri vakarā skatās, kā politikāņi ar putām uz lūpām ņemas, nesot melus, puspatiesības, noklusējot. Žēl to jauno censoņu, kuri to visu salāgo ar veselo saprātu un finālā izlasa šo faktu un darbību apkopojumu.
Bet tā nu tas ir, un tas ir fakts. Tā nu mēs klejojam šajā vērtību tuksnesī. Meklējot tās Eiropas vērtības, to nesējus mūsu sabiedrībā.
Nesen ievēlējam kaislīgus praviešus, bet nepagāja neko ilgs laiks, kad saproti, ka tie ir viltus pravieši un viss muldētais tik vien kā ilūzija tuksnesī.
Klejojot tuksnesī un meklējot, var viegli uzrauties uz viltus praviešiem, kuri ir tik vien kā prasti blēži, kuri ir nokavējuši laupījuma dalīšanu, kurus ārda izsalkums, atriebe un varas kāre.
Un tā mēs klejosim un meklēsim, līdz vienu dienu sapratīsim, ka īstenībā Dievs – tas esi tu pats.
Ka, lai ko izdarītu, ir jādara. Cik un kā izdarīsi, tā pats dzīvosi, tā tevi vērtēs. Bet pagaidām mēs tā haotiski klejojam un meklējam. Mums vēl joprojām ir iedomu sliktais, ļaunais, kurš traucē dzīvot. Mēs joprojām noliedzam, ka arī ļaunums dzīvo tikai un vienīgi mūs pašos.