Iesaki rakstu:

Brīdinot kādreizējo cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki-86 dibinātāju Linardu Grantiņu par nepieciešamību ierasties Latvijā uz nopratināšanu, Drošības policija ne ar vārdu nav pieminējusi iespējamu drošības līdzekli - apcietinājumu, tā vietā runājot tikai par iespējamu naudas sodu vai brīdinājumu. Tā rāda Pietiek rīcībā nonākusi Grantiņam adresēta Drošības policijas brīdinājuma vēstule, kas datēta ar 2013. gada 16. oktobri.

Pietiek jau informējis, ka līdz ar nacionālā naida izraisīšanu Drošības policija tur Grantiņu aizdomās par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu tādā pašā nolūkā.

Tieši šo Krimināllikuma pantu, saskaņā ar kuru var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, Drošības policijas izmeklētājs M. Aukstikalnis bija minējis savā 2014. gada maija ierosinājumā tiesai noteikt Grantiņam drošības līdzekli - apcietinājumu.

Centra rajona tiesai Drošības policijas izmeklētājs bija skaidrojis, ka Grantiņš, kurš pastāvīgi dzīvo Vācijā, neesot pēc viņa aicinājumiem ieradies Latvijā, tādējādi "izvairās no pirmstiesas kriminālprocesa un tiesas, tādā veidā, traucē pirmstiesas kriminālprocesa gaitu".

Tikmēr Pietiek rīcībā nonākusi ar 2013. gada 16. oktobri datēta pavēste, ko Drošības policijas izmeklētājs Aukstikalnis nosūtījis Vācijā dzīvojošajam šīs valsts pilsonim Grantiņam un kurā viņš kā aizdomās turēta persona aicināts ierasties uz nopratināšanu Drošības policijā. Lielākā daļa šīs pavēstes veltīta skaidrojumam, kas draud Grantiņam, ja viņš pavēsti ignorēs, taču šajā skaidrojumā nav ne vārda par iespējamu drošības līdzekļa maiņu - publicējam šo pavēstes daļu pilnībā:

"Vēršu Jūsu uzmanību, ka pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 27.p.1.d.4.p. „Procesa virzītājs pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro procesuālo kārtību". Jūsu pienākums ir ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība.

Neattaisnotas neierašanās gadījumā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 241.p.l.d., 242.p.l.d.3.p. pret Jums tiks piemēroti procesuālie piespiedu līdzekļi - piespiedu atvešana, bet, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 288.pantu „Procesa virzītājs var piemērot personai, kura nepilda likumā paredzētos procesuālos pienākumus, procesuālās sankcijas ", un tās var būt brīdinājums vai piespiedu nauda.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 292.pantu „Personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai ignorē procesa virzītāja prasības, var uzlikt piespiedu naudu līdz vienas Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas apmēram ".

Vēršu Jūsu uzmanību, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pants (Necieņa pret izmeklēšanas un prokuratūras iestādēm) nosaka, ka „Par necieņu pret izmeklēšanas vai prokuratūras iestādēm, kas izpaudusies kā liecinieka, cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja, kā arī cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvja, likumiskā pārstāvja, eksperta, speciālista, tulka neierašanās bez attaisnojoša iemesla pēc izmeklētāja vai prokurora aicinājuma - uzliek naudas sodu līdz simt latiem"."

Kā jau ziņots, uz pratināšanām Drošības policijā Grantiņš tā arī neieradās, savukārt Latvijas valsts mēģinājumi panākt viņa izdošanu beidzās neveiksmīgi. Rezultātā pēc Drošības policijas pieprasījuma 2014. gadā Latvijas tiesa Grantiņam saistībā ar tās pašas Drošības policijas 2012. gada 10. aprīlī piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu.

Par Drošības policijas spēju "motivēt" tiesu liecina fakts, ka, lai gan šajā kriminālprocesa stadijā nekādas apsūdzības vispār netiek izvirzītas, tiesnese lēmumā bija īpaši norādījusi, ka "L.Grantiņš tiek apsūdzēts sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā".

Drošības policija joprojām nevēlas atklāt, vai kriminālprocess ir sākts pēc kādas konkrētas personas iesnieguma (visbiežāk minēts Saskaņas pārstāvis Valērijs Agešins) vai arī pēc pašas Drošības policijas iniciatīvas, taču tieši šis tiesas lēmums deva iespēju Drošības policijai izmantot gadījumu, kad Grantiņš aizvadītajā mēnesī bija ieradies Latvijā.

Pietiek jau vairākkārt informējis par šā gada 23. jūlijā notikušo īpaši brutālo Grantiņa aizturēšanu, kurā 64 gadus vecajam disidentam salauzta roka, radīti bojājumi nierēm un nobrāzumi, spārdot ar kājām pēc nogāšanas zemē. Drošības policijas darbinieki 1950. gadā dzimušā Grantiņa salauztajai rokai uzlikuši rokudzelžus un ar tiem piesprādzējuši pie automašīnas griestu roktura.

Ieslodzījuma vietā Grantiņš ilgstoši nav saņēmis medicīnisko palīdzību ne aizturēšanas laikā gūtajām traumām, ne hroniskajai slimībai - multiplajai sklerozei. Tikai tagad, pateicoties advokātu un Grantiņa dēla aktivitātēm, cietumā saņemtas ziņas par Grantiņa diagnozi un ārstēšanas metodēm.

Pati Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija kategoriski atsakās sniegt atbildes uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Grantiņa aizturēšanas apstākļiem, spēka pielietošanas nepieciešamību utml. Pēc neoficiālām ziņām, lēmumu par atbilžu nesniegšanu pieņēmis personiski Drošības policijas vadītājs.

Tikmēr pusotru nedēļu pēc Grantiņa brutālās aizturēšanas to ir "pamanījis" arī tiesībsargs Juris Jansons. "Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar likumu tiesībsargam nav mandāta ierosināt kriminālprocesu. Tiesībsargs savas kompetences ietvaros veiks darbības situācijas izzināšanai," - tas gan ir viss, ko pašlaik var pateikt Jansons, kurš, kā zināms, nesen nāca klajā ar iniciatīvu būtiski palielināt savu atalgojumu, lai tas atbilstu viņa veiktā smagā darba nozīmīgumam.

Savukārt Grantiņa advokāti jau vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu sākt kriminālprocesu, kurā izvērtētu notikušā apstākļus un personu rīcību, kuras veikušas noziegumu pret Grantiņu.