Iesaki rakstu:

1. augustā pagāja nedēļa, kopš es pazaudēju savu ļoti labu draudzeni, dēliņam krustmāti un ģimene mammu, sievu, māsu un meitu, skola skolotāju, bet pasaule vienkārši labu cilvēku. Runa ir par Ilzi Skujevsku. Pa šo nedēļu esmu saskārusies un savas ādas izjutusi ārkārtīgi lielu sirsnību, taču, diemžēl, arī barbarisku riebeklību. Taču pēc šī visa es vēlos nedaudz ieviest skaidrību, lai visi punkti tiktu salikti uz I.

Es neesmu pret vakcināciju, es esmu PAR brīvu izvēli. Kad tikko parādījās vakcīnas, es nodomāju, nu re, esam jau uz ceļa, kas ved atkal uz brīvu pasauli, bet arī tieši tad jau zināju, ka es NEBŪŠU starp tiem, kas vakcinējas, jo jau ģimenē ir piemērs par to, ko spēj izdarīt vakcīnas jeb to sastāvi. Taču šī ir mana individuāla pārliecība, es nevienam to neuzspiežu un nemēģinu PROPAGANDĒT. Ar draugiem varu padalītos tajā, ko zinu es, taču neesmu arī zinātņu doktors medicīnā, lai kādam izteiktu to, kas ir vai nav pareizi.

Arī Ilze zināja manu viedokli, mums tie sakrita, tāpēc domāju, ka viņa nevakcinēsies, vismaz ne tagad. Taču mūsu pēdējā tikšanās reizē viņa atklāja, ka ir jau visu izdarījusi. Nu labi, lai tā ir, es nodomāju...

Zinu, ka viņa to izdarīja tikai un vienīgi darba dēļ. Viņa ļoti mīlēja to, ko darīja, viņa bija īstajā vietā! Un kaut Zāļu valsts aģentūra (ZVA) vēl nav sniegusi savu verdiktu par notiekošo, es tomēr gribu jums, cilvēki, teikt...

Šī bija ļoti, ļoti spēcīga sieviete. Viņai mazākajam dēliņam ir tikai 1,5 gadi, tātad grūtniecības laikā viņai bija veikta maksimāli plaša izmeklēšana it visā, ieskaitot arī plaušu rentgenu, kad rakstījās arā no dzemdību iestādes. Slēdzienu par PLAUŠU TROMBOZI ZVA ir iesniedzis patologanatoms, tas savukārt nozīmē, ka viņš ir gana pārliecināts par savām aizdomām, ka tajā ir iejaukta vakcīna. Viņš nebūtu taisījis tālāku izmeklēšanu tikai tāpat pārbaužu dēļ.

Tālāk mans uzskats par vakcinēšanos vēl joprojām paliek tāds pats kā iepriekš... Gribi vakcinējies, dari tā, Tev noteikti ir iemesls, kāpēc gribi to darīt, un vairāk vai mazāk arī pats uzņemies atbildību, ja tomēr kaut kas nav tā... Taču, dārgie 100 Latvijas gudrie, neuzspiežam, nedraudam, nespīdzinām tagad cilvēkus, ka tas jādara visiem, - citādāk pazaudēs darbus. Šajā variantā atbildība gulstas uz politiķu pleciem! Viegli ir lietas noklusēt vai noraidīt, bet mēs neviens neesam mūžīgs...

Par to, ka es te cepjos, vāros un propagandēju kaut ko... Es savu ģimeni, radiniekus un draugus mīlu no visas sirds. Ja šie cilvēki ir manā dzīvē, tas nozīmē, ka viņiem tur arī ir jābūt. Ja kādam ir slikti, vajag palīdzību, aizstāvību vai mīlestību, es to izrādīšu, es cīnīšos kā lauva, jo jūs man esat svarīgi! Neatkarīgi no tā, vai tevi sauc Ilze, Agnese, Reinis vai Ansis!

Ilze bija mans atbalsts, kad man bija slikti, mans “ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis”, nejēdzību izklāstīšanas birojs un psihologs, tagad man viņas vairs nav, un, kā dzejā teikts... “cik pateikt ir, tik ir”. Un tagad katrs pie sevis padomājiet, kā jūs justos, ja pazaudētu savu tuvāko draugu? Vai arī tikpat vieglprātīgi teiktu: “Kam ir savs laiks, tam ir” vai “Kas mirs, tas mirs” vai “Tas ir vnk liktenis.” Jūs arī gribētu atrast kaut vienu atbildi uz jautājumu - kāpēc?! Īpaši, ja cilvēkam bija tikai nesen palikuši 30 gadi!

Pašlaik vienīgais, ko es no savas puses vēl varu izdarīt, ir Ilzīti atminēties ar lielu mīlestību, stāstīt par viņu viņas krustdēliņam, īpaši, kad paaugsies, un stāstīt viņas stāstu, lai cilvēki nedomātu, ka Ilzes ģimene stāsta aplamības, ka pati jau vien bija vainīga vai vēl kādu stulbumu!

Pasaulē pašlaik ir ļoti daudz ļaunuma. Mīļie cilvēki, lūdzu, būsim iecietīgāki, dāvāsim viens otram atbalstu, līdzjūtību un mīlestību, tikai tas spēs uzveikt tumsu! Būsim iecietīgāki un ļausim to iespēju – katram pašam veikt savas izvēles!