Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsu “neatkarīgajos un objektīvajos” medijos plaši izskanējusi informācija, ka VP (Valsts policija) dikti strādājusi pēc īpaša plāna, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību Brīvības braucienā no Rīgas uz Liepāju, kas notika 26.12.2020. Taču mediji nav pajautājuši neviena šī brauciena dalībnieka viedokli, tikai atgremo VP murgus par tēmu “nu tik sodīsim, nu tik būs”. Tādēļ šoreiz atļaušos aprakstīt savus subjektīvos novērojumus, jo biju šī brauciena dalībnieks, daudz ko redzēju un daudz ko nofilmēju.

Lai saprastu kontekstu, nedaudz atkāpsimies vēsturē. Sākās tas viss decembra sākumā, kad, satiekoties vairākiem aktīviem sabiedrības pārstāvjiem, vairāku biedrību vadītājiem, tika nodibināta neformāla (pagaidām) organizācija “Latvijas Brīvības alianse”, kas ir līdzīgas organizācijas “Pasaules Brīvības alianse” filiāle. Jā, protams, tās redzamākos cilvēkus – Jāni Pļaviņu, Robertu Klimoviču, Andri Ciekuru, Arnoldu Babri, Diānu Ulmi – norej visos medijos. Vienu nolamā par patērētāju maldināšanu, otru – par pretestību 5G, trešo vienkārši par reliģisko pārliecību un tā tālāk. Bet viņu pašu viedokli diemžēl varam reāli redzēt tikai sociālo tīklu profilos. Viss kā jau demokrātiskā valstī pieklājas.

Rekordīsā tempā, tikai izmantojot sociālo tīklu dotās iespējas, tiek noorganizēta Tautas sapulce Krastmalā. Viss tiek saskaņots, bet pēdējā brīdī Rīgas dome izdomā – nekā nebija. Un aizliedz izmantot jebkādas skaņu pastiprinošās ierīces, kurināt ugunskurus, uzlikt lielos ekrānus, tādējādi faktiski panākot, ka krastmalā sapulcējušies tūkstoši ir spiesti saspiesties ciešāk bariņā un neievērot šo nu jau mitoloģisko divu metru distancēšanos. Tieši Rīgas domes lēmuma dēļ tā notika. Jo organizatori bija plānojuši pasākumu tā, lai šīs prasības tiktu ievērotas.

Tad sekoja pirmais Brīvības brauciens uz Valku. Vietā, kur sabrauca mašīnas, lai sastātos kolonnā, bija redzama tikai viena otra netrafarētā drošībnieku automašīna. Filmētāji, kas visu braucienu pārraidīja dzīvajā translācijā, piegāja pie šīs automašīnas un laipni novēlēja veiksmi darbā tajā sēdošajam vīram, par ko viņš tikpat laipni pateicās. Bez lieliem ekscesiem kolonna ar “PartyBusu” priekšgalā cauri Siguldai, Cēsīm, Valmierai un Strenčiem sasniedza Valku.

Bija redzams, ka VP un vietējā pašvaldību policija nebija rēķinājusies ar šādu kolonnas garumu. Visu cieņu siguldiešiem – viņi pat uzņēmās izvest kolonnu no pilsētas, parādot tai ceļu. Vietām uz šosejas visa kolonna stājās malā, lai palaistu garām izveidojušos to auto sastrēgumu, kuri nepiedalījās braucienā. Valkā arī viss noritēja salīdzinoši mierīgi. Uz busa jumta stāvošie teica dažas runas. VP kaut ko mēģināja iebilst, bet Jānis Pļaviņš kādā brīdī uzsvēra, ka notiek klipa filmēšana, un VP vairs īsti nebija argumentu. Valkā, starp citu, tika ievērota (iespēju robežās, kā to nosaka MK noteikumi) arī divu metru distance.

Taču laikam jau negaidītais dalībnieku pulks (patiesībā bija 150–200 mašīnu) saniknoja mūsu VP vadoņus, un jau pēc nedēļas, nākamajā Brīvības braucienā uz Liepāju aina izvērtās pavisam cita. Stāvlaukumā, kurā sabrauca automašīnas, lai netraucēti, neko nepārkāpjot, dotos Liepājas virzienā, gaidīja vairāki desmiti VP automašīnu. Ārā pulcējās policisti, daži ar maskām, daži bez tām (pildot dienesta pienākumus). Viss tas tika filmēts, un atkal – piegājām pie policijas darbiniekiem, pieklājīgi aprunājāmies, pateicām paldies par to, ka mūs sargā, un tamlīdzīgi. Taču no dažu VP darbinieku puses jau bija jūtama agresija, kas nesolīja neko labu turpinājumā.

Ieradās arī nu jau leģendārais „PartyBus”, kas savu gabarītu dēļ nevarēja iegriezties stāvlaukumā un nostājās atļautā vietā uz brauktuves. Piecu minūšu laikā bija plānots sakāpt mašīnas un uzsākt braucienu, bet tad… autobusam priekšā piebrauca VP ekipāža ar E. Buboviču priekšgalā un pieprasīja uzrādīt dokumentus. Stāvēt, redziet, tur nedrīkstot. Rakstīšot protokolu. Iekāpa savā automašīnā un sāka meklēt CSN grāmatiņā, par ko tad varētu būt aizturējis busu. Pa to laiku mašīnas izbrauca uz brauktuves un sastājās aiz aizturētā busa. Citas VP ekipāžas šīs automašīnas burtiski dzina uz priekšu. Skaņas signāli, bākugunis. Īsāk sakot – pati VP radīja bardaku. Jānis Pļaviņš tika pie protokola, un mašīnas sabrauca atpakaļ stāvvietā, jo E. Bubovičs joprojām CSN grāmatiņā nebija atradis, par ko varētu sodīt autobusu.

Pa to starpu veikalā bez maskas iegāja Roberts Klimovičs, un viņu aizturēja, nedodot pat iespēju aizstāvībai, kuru paredz gan likums, gan Satversme. Robertu noņēma no trases jau pašā sākumā.

Beidzot E. Bubovičs saprata – busu sodīt nav par ko, atdeva dokumentus, un brauciens varēja sākties. Viņš pat bija spiests atvainoties. Un te nu kunga nervi neizturēja – viņš piesējās citam cilvēkam, kas, aizstāvot busa vadītāju, bija uzkāpis uz brauktuves. Aizturēja vēl vienu. Uzrakstīja brīdinājumu.

Taču kolonna tobrīd jau atradās ceļā. Šie divi uz laiku aizturētie cilvēki pievienosies tai jau vēlāk, Liepājā, jo nevienam prātā ienākt nevarēja, kādus “pārsteigumus” kolonnai ceļā bija sagatavojusi VP sava tik perfektā plāna ietvaros.

Uz Ventspils šosejas, Spuņciemā kolonna tika apturēta un nodzīta malā, stāvlaukumā. Sadarbībā ar CSDD otrajos Ziemassvētkos pilnīgi neplānoti tika veikta automašīnu tehniskā apskate uz ceļa. Kurš noticēja...? Šajā vietā malā dzina visas automašīnas, kas pārvietojās pa šoseju. Pēc dažu aculiecinieku teiktā, korķis šīs akcijas dēļ izveidojās līdz pat pagriezienam uz Babīti, tātad faktiski līdz Jūrmalas šosejai. Vai to bija radījuši brauciena dalībnieki? Laikam jau tomēr ne. Protams, vislielāko uzmanību VP veltīja PartyBusa apskatei, jo tas tobrīd neapšaubāmi bija visvecākais transportlīdzeklis uz ceļa (1969. gada Volvo). Tehniski autobusam viss bija kārtībā, tomēr cilvēkus, kas brauca salonā, no tā izsēdināja, atrodot formālu iemeslu. Taču šajā braucienā jau bija arī otrs buss, kurš tad visus izmestos uzņēma pie sevis. Protams, šī akcija pamatīgi aizkavēja jau tā iekavēto braucienu un pabojāja nervus arī tiem cilvēkiem, kuri devās pa Ventspils šoseju citās darīšanās.

Brīvlaistie brauciena dalībnieki sabrauca Jūrmalas “Kuršu” stāvlaukumā, lai sagaidītu pārējos un turpinātu ceļu. Protams, arī šeit neiztika bez VP uzmanības. Viens bravūrīgs policists Mārtiņš Vagels staigāja apkārt un ar savu privāto mobilo tālruni filmēja automašīnu numurzīmes. Uz to viņam aizrādījām, ka šādu materiālu gan nedrīkstēs izmantot un ka mēs izsakām pretenzijas, – jo man taču ir tiesības liegt filmēt manas automašīnas numurzīmes, ja tas netiek darīts operatīvās darbības ietvaros, bet gan privāti! Vēlāk tāpat ar telefona kameru visu kolonnu filmēja kāda VP daiļava, lepni braucot garām visai kolonnai. Vēl kāds kuriozs, ko bija dzirdējis kāds no dalībniekiem, - viens no policistiem pa telefonu diezgan izmisušā balsī mēģinājis parunāt pretī savam šefam, sakot: “Šef, bet ko es varu darīt?! Viņi taču neko nepārkāpj!”

Kolonna atsāka kustību, bet jau pēc nepilna kilometra – nākamais pārsteigums. Alkohola pārbaude. Šoreiz VP acīmredzot jau bija saņēmusi neapmierināto zvanus par Spuņciema izgājienu un apturēja tikai mašīnas ar karodziņiem vai uzrakstiem. Šeit ir jāmin kāds ļoti būtisks fakts: ir pat vairākas reizes nofilmēts, kā šie policisti brīdina braucējus, ka ceļi esot slideni; lai braucot uzmanīgi un lēnām, tālāk jau esot notikusi smaga avārija. Ceļi tiešām bija slideni, un arī avārija tiešām bija notikusi, samērā smaga, jo bija ieradies arī VUGD, kas nozīmē, ka bijusi nepieciešama tehniska palīdzība, lai cilvēkus dabūtu ārā no sadragātiem spēkratiem.

Tālāk brauciens noritēja bez redzamiem VP izlēcieniem. It kā visu pulveri jau būtu izšāvuši. Tomēr viss vēl bija tikai priekšā. Acīmredzami bija dota komanda ja ne apturēt, tad vismaz aizkavēt kolonnu, izrakstīt pēc iespējas vairāk administratīvo protokolu par pārkāpumiem un visādi citādi bojāt dzīvi. Ceļā uz Jaunpili VP uzvedās salīdzinoši mierīgi, bet tad pēkšņi, jau aiz Jaunpils, kolonnai ar visām bākugunīm garām paskrēja vairākas VP automašīnas un „Alfas” busiņš. Tātad būs kaut ko izdomājuši! Un bija arī. Pirmais pārsteigums jau uz dzelzceļa pārbrauktuves. Pēc visa spriežot, „Alfas” busiņš nostājies uz ceļa apmales, tieši pirms dzelzceļa sliedēm un... aizsedzis STOP zīmi. Acīmredzot cerībā, ka kāds to nepamanīs un varētu sodiņu uzrakstīt. Neizdevās, visi braucēji bija pietiekami acīgi, lai pamanītu izliktās lamatas.

Tālāk kolonna virzījās salīdzinoši mierīgi, bet Brocēnos jau atkal ilgi gaidītā akcija – autobusu malā, pārējos uz priekšu. Pārējie gan turpat vien Brocēnu benzīntankos un veikalu stāvlaukumos sabrauca. Mēs savējos nepametam! Kādu pusstundu VP atkal domāja, ko lai tam busam piešuj. Tad ieradās viena netrafarētā VP automašīna, no tās izkāpa laikam jau ziņnesis ar tik ļoti gaidīto ziņu. Kāds Rīgā acīmredzot bija izdomājis, ka buss braucis pārāk lēni un to vajag traktēt kā agresīvu braukšanu. Jo, redz, esot izveidojusies gara rinda – buss traucējis satiksmi! Bet kā tad ar brīdinājumu braukt uzmanīgi, izvēlēties piemērotu braukšanas ātrumu, atbilstoši ceļa seguma stāvoklim...? Jau iepriekš pieminētais bravūrīgais M. Vagels iznāca padiskutēt ar mums, kas visu šo balagānu filmēja. Un viņa izdomātās pērles bija vēl spīdošākas: Šis brauciens esot traktējams kā gājiens, kas ir aizliegts, tātad mums esot tas jāpārtrauc. Vēlāk kāds asprātīgs brauciena dalībnieks izgudroja tikai un vienīgi Valsts prezidenta intelekta lidojumam atbilstošu formulējumu šim Vagela kunga murgam: “Buss iet – tātad gājiens, buss brauc – tātad brauciens, buss drāžas – tātad…”

Brocēnos no „Subaru” netrafarētās automašīnas visiem sāka draudēt, ja mēs turpināšot braukt (kas gan to var liegt...?), tad viņi pielietošot fizisku spēku, lai mūs aizturētu. Kļuva skaidrs, ka no rīta pamanītā nelielā agresija no VP puses sāk asāk izpausties. Pēc brīža gan busu no Brocēniem izlaida, un kolonna turpināja ceļu.

Ne Saldū, ne Skrundā nekādu īpašu pārsteigumu nebija, toties kolonna sāka saņemt ziņas no Liepājniekiem, ka Dzintara laukums, kur bija paredzēts brauciena noslēgums, jau tiekot bloķēts, līdzīgi kā citi laukumi un stāvlaukumi centrā. Netālu no Liepājas nolēmām, ka kolonna apstāsies ceļa malā, jo tā pārāk izstiepusies, un mēs vēlējāmies palaist garām arī garo rindu ar automašīnām, kuras bija spiestas braukt aiz kolonnas. Taču paši policisti atkal piebrauca kolonnas sākumā un dzina autobusu uz priekšu, tādējādi neļaujot bezcerīgi iestrēgušajiem nonākt Liepājā pirms kolonnas, kura, iebraucot pilsētā, izraisīja tādu pašu sastrēgumu, kāds pirms pāris gadiem bija vērojams pirms grupas “Prāta Vētra” koncerta.

Visiem bija skaidrs – iebraukt pilsētā mums atļaus (Bažījāmies, ka to varētu arī neļaut!), toties apstāties tik lielam mašīnu skaitam (aptuveni 200–300) centīsies liegt. Tādēļ Liepājā tobrīd jau atradās automašīna ar mūsu “spiegiem”, kas izpētīja situāciju un atrada vietu, kur busam novietoties. Jāsaka, ka līdz pēdējam brīdim viņi arī bija vienīgie, kuri zināja, kurp kolonnu vedīs. Tas netika izpausts, jo bija samērā skaidrs, ka rāciju frekvences, pa kurām koordinatori savā starpā sazinājās, dzird arī VP. Arī par telefonu nenoklausīšanos neviens nevarēja būt drošs.

“Spiegu” mašīna sagaidīja kolonnu un veda to uz... lielveikala stāvvietu! Kad autobuss jau tur bija iebraucis, VP vairs neko apturēt nevarēja. Radās gan neliela problēma ar atlikušo kolonnu, kuru luksoforu satiksme pamatīgi saraustīja. Rācijas nedarbojās jau kādu laiku, jo kolonna bija tik iespaidīga, ka sākums vairs nedzirdēja beigas.

Tik oriģinālam notikumu pavērsienam VP acīmredzot nebija sagatavojusies. Uz „PartyBusa” jumta skatuves uzstādījām skaņu aparatūru; cilvēki, kas to vēlējās, teica runas. Viss tika translēts tiešraidē. Pasākums sākās ar kopīgu valsts himnas nodziedāšanu, ko ar saviem paziņojumiem pārtrauca VP automašīnu skaļruņi, kas, manuprāt, bija ļoti rupji. Atgādināšu – visu cieņu Valkas VP, kuri vismaz uz himnas laiku apklusa. Kādā brīdī jau labi zināmā „Subaru” automašīna kopā ar vēl vienu netrafarēto „Škodu” iebrauca pūlī un sāka pilnā skaļumā kaucināt savas sirēnas.

Neko pateikt ar mūsu aparatūru, protams, vairs nebija iespējams. Sirēnu radītais troksnis bija tik spēcīgs, ka bija skaidrs – ja viņi tā turpinās, tad nekādas runāšanas vairs nebūs, un dod Dievs, lai kādam vēl bungādiņas nesaplīst...! Skaņa tiešām pārsniedza jebkurus pieļaujamos decibelus un varēja radīt reālas veselības problēmas cilvēkiem. Laikam, saprotot to, vismaz gaudošanu VP pārtrauca, toties turpināja uzmācīgo runāšanu skaļruņos. Gadījās arī kuriozs: “Pārtrauciet pulcēšanos!” vietā no VP automašīnas atskanēja “Pārtrauciet distancēšanos!”

Kad uz skatuves esošie jau bija paziņojoši, ka nodziedās pēdējo dziesmu un izbeigs pasākumu, malā tika pamanīta draudīga policistu pulcēšanās bariņā (protams, neievērojot to pašu distancēšanos). Tad policisti iegāja pūlī un sāka piesieties cilvēkiem pa vienam, kuri kopumā tomēr ievēroja distancēšanās prasību. Bija skaidrs, ka ir dota komanda izraisīt provokācijas un vismaz kādu cilvēku aizturēt.

Ievēroju, kā pagāja garām tiem, kuri spēj par sevi pastāvēt (tam pašam Robertam Klimovičam vai Jānim Pļaviņam), un gāja klāt tiem, kas vienkārši vēroja, dzenot viņus prom un draudot ar protokoliem. Tādēļ arī pasākumu pārtraucām nekavējoties. Vienu no aktīvistiem, kas piedalījās braucienā, mēģināja noķert vienatnē un aizturēt. Tā jau bija acīmredzama provokācija, taču viņu izdevās izpestīt. Otram tas pats M.Vagels pieprasīja dokumentus, taču, nespējot savu prasību likumīgi pamatot, atkāpās. Tas gan neizslēdz skaistas vēstules saņemšanu vēlāk, jo jaunais Administratīvās atbildības likums paredz arī šādu iespēju. Uz vietas tāds Vagelis nespētu sarakstīt pat protokolu, jo pats nepārzina likumu. Viņa kolēģis E. Bubovičs to jau no rīta pierādīja.

Daļa cilvēku jau bija devušies katrs savās gaitās, taču VP pārstāvji kā tādi šakāļi turpināja sirot un pukstēt par distances ievērošanu. Nevienam īsti piesieties gan vairs neizdevās. Bet vajadzēja...! Un tad nu arī atrada, kam – diviem pusaugu puikām, kuri, viņuprāt, bija stāvējuši par tuvu. Paldies Dievam, sabiedrība laikus noreaģēja un vismaz uz brīdi sakāva VP varoņus viņu pašu līdzekļiem. Kad cilvēki minēja dažādas likumu normas un izskaidroja tās policistiem (!!), varoņi tomēr atkāpās, kas gan tas neizslēdz mīlestības vēstulītes saņemšanu no viņiem kaut kad vēlāk. Bet zēnu kontakti mums ir, un mēs neļausim viņus apbižot. Jau šodien saņēmām zvanu no Liepājas. Puišus sākuši reāli trenkāt policisti un izskatās, ka būs jābrauc reālā Brīvības braucienā uz Liepāju vismaz vēlreiz.

Kad visi jau bija aizbraukuši, „PartyBusu” vēlreiz aplenca ar VP mašīnām, un šoferis saņēma vēl vienu protokolu. Šoreiz – par piedalīšanos nesankcionētā pasākumā. Visus šos protokolus, protams, pārsūdzēsim, bet fakts ir un paliek fakts – VP ir represīva iestāde, kurai nospļauties par jebkādām cilvēktiesībām, likuma normu ievērošanu. Galvenais, lai ir rīkojums.

Tā tas izskatījās no mūsu – dalībnieku skatpunkta. Atšķirībā no VP mēs visus pārkāpumus patiešām fiksējām, un tas, ko dzirdat LV medijos, protams, ir “balta patiesība”. Vēl vairāk, meli ir kaut vai tikai tas, ka mūs sauc par kovidnoliedzējiem. Tā tas nav. Mēs vienkārši nesaprotam, kā tas nākas, ka kopš masku obligātās ieviešanas inficēto skaits tikai pieaug, nesaprotam, kādēļ tiek pielietots tests, kura izstrādātājs pats publiski atzinis – testu nevar izmantot vīrusa noteikšanai, nesaprotam, kā ir iespējams izstrādāt drošu vakcīnu pusgada laikā, nesaprotam, kā var liegt cilvēkam pamattiesības, balstoties uz… Uz pētījumiem? Nē taču – uz epidemiologu prātuļojumiem par to, kā būs, ja būs. Jā, mēs esam arī pret to, ka bērniem, kuri tajā vecumā pat kurpju šņores (viena daļa) sasiet neprot, liek pareizi valkāt maskas. To nedara pat vairums pieaugušo! BET MĒS NEVIENĀ MIRKLĪ NEESAM NOLIEGUŠI VĪRUSA KĀ TĀDA EKSISTENCI. MĒS AICINĀM VALDĪBU UZ DISKUSIJU, MĒS GRIBAM DZIRDĒT ATBILDES. BET VALDĪBA MŪK, IZVAIRĀS, APSAUC MŪS PAR SAZVĒRESTĪBAS TEORIJU VĒRPĒJIEM UN TAMLĪDZĪGI.

Ir izgudrots jauns veids, kā šķelt sabiedrību, lai vecais labais teiciens “skaldi un valdi” turpinātu darboties. Tikai šoreiz šī šķelšana ir pārlieku nopietna. Tā jau ir novedusi pie tā, ka mums pat neļauj brīvi elpot. Šeit atcerējos padomju laika multeni “Čipolīno piedzīvojumi”... Tad vēl prātā nāk Orvela “Dzīvnieku ferma”... Mēs to visu tagad izdzīvojam! Tādēļ tie, kas to saprot, – darām kaut ko, vai arī mūs visus novakcinēs pa vienam ar neizpētītu vakcīnu “brīvprātīgi – piespiedu kārtā”...

* Biedrības “Sabiedriskie Satversmes sargi” valdes loceklis

Novērtē šo rakstu:

227
113