Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Zolitūdes traģēdijas veiktās izmaiņas ar būvniecību saistītajos normatīvajos aktos ievērojami palielinājušas būvvalžu subjektīvu lēmumu iespējas, interpretējot Būvniecības likumu un citus normatīvus, kā arī padarījušas būvvalžu darbu krietni lēnāku, liecina Pietiek veiktā vairāk nekā 20 vadošo būvprojektēšanas uzņēmumu aptauja ar mērķi noskaidrot, kā projektētāji vērtē jaunā būvniecības regulējuma kvalitāti. Turklāt būvvaldes savus pienākumus, pēc projektētāju domām, veic arvien sliktāk.

Pēc Zolitūdes traģēdijas, kad iebruka veikala Maxima jumts, paņemot 54 cilvēku dzīvības, tika strauji virzīts gan jaunais Būvniecības likums, gan izmaiņas citos normatīvajos aktos, lai panāktu, ka šādas traģēdijas vairs neatkārtojas. Jaunais regulējums gan krietni palielināja administratīvo slogu, un uzreiz tika paustas bažas, vai birokrātiskās puses paplašināšana nenovedīs pie otras galējības, kad būvprojektu saskaņošana kļūs arvien sarežģītāka un laikietilpīgāka. Kā izrādās, tā arī ir noticis.

Arhitekts Juris Poga uzsver, ka pēc jaunā likuma stāšanās spēkā būvvaldēm ir uzlikts papildu slogs, proti, tai vietā, lai raudzītos, vai projekts ievēro saistošo noteikumu regulējumus, papildus ir jāveic būvprojektu ekspertīze, neskatoties uz to, ka būvprojekts būvvaldei akceptēšanai tiek iesniegts jau ekspertēts. “Ir nepareizi domāt, ka šī papildu ekspertīze pasargās sabiedrību no iespējamām traģiskām kļūdām nākotnē, jo pārbaudes notiek pēc formālām pazīmēm un ne pēc būtības. Šī papildu ekspertēšanas funkcija tikai pagarina būvprojekta izskatīšanas laiku, rada pārslodzi būvvaldēs,” uzskata arhitekts.

To, ka būvvaldes pēc jaunā regulējuma stāšanās spēkā sākušas darboties sliktāk, norāda 84% aptaujas dalībnieku. Tikai 10% uzskata, ka būvvaldes darbojas tāpat kā pirms tam, bet 6% ir pārliecināti, ka tās darbojas ievērojami sliktāk.

Viskritiskākās ir projektētāju domas par Rīgas būvvaldi, uz kuras neapmierinošo darbu norādīja 56% aptaujas dalībnieku. Tikai 3% uzskata, ka tā strādā tāpat kā agrāk. Turklāt 67% aptaujāto norāda, ka Rīgas būvvalde arvien biežāk gluži vienkārši neievēro būvprojektu saskaņošanas termiņus.

Gandrīz visi aptaujātie (94%) uzskata, ka jaunais būvniecības regulējums palielina būvvalžu subjektīvos lēmumus, interpretējot Būvniecības likumu, Ēku būvnoteikumus un citus normatīvus. Tikpat liels skaits respondentu norāda, ka jaunais būvniecības regulējums palielina projektētāju administratīvo slogu.

Kāds respondents, kurš vēlējās palikt anonīms, uzsvēra, ka pēc jaunā regulējuma katra būvvalde normatīvus traktē pēc saviem ieskatiem, tādēļ nekad nevarot zināt, kādus dokumentus papildu pieprasīs būvvalde, pret kādiem aprēķiniem vai dokumentiem tai būs iebildes, līdz ar to būvprojekta saskaņošana esot kļuvusi gluži kā melna kaķa meklēšana tumšā istabā.

“Ja es atbildētu uz anketas jautājumiem, tad rezultātā sanāktu, ka visi būvvalžu rādītāju ir palikuši sliktāki. Manuprāt, būvvaldes ir jāatslogo no liekām darbībām, lai tās varētu sekmīgi veikt savus tiešos pienākumus. Manuprāt, ir pienācis laiks atteikties no morāli novecojušās saskaņošanas formas - ierēdņa paraksts uz izdrukām,” pauž arhitekts Poga.

Būvniecības projektētāju aptauju Pietiek veica jūlija sākumā, vairāk nekā 20 projektēšanas uzņēmumiem lūdzot atbildēt uz sešiem anketas jautājumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0