Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības ministre Anda Čakša līdz šim publiskā telpā ir izcēlusies ar kvēliem solījumiem par uzlabojumiem veselības jomā valstī - gan to, ka viņa izprotot, kā jūtas pacients, gan to, kā jāuzlabo kvalitāte, gan to, ka kontrolēs sliktos ģimenes ārstus un nodrošinās vienādu pieejamību - un vispār visiem viss būs. Tomēr realitāte ir cita – par to liecina kārtējais fakts par nozares valdošā haosa attīstīšanu.

2016. gada 20. decembrī Ministru kabinetā ir pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr.60 no 2009. gada 20. janvāra, kas laikam ir kā solījuma turpinājums par veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanu un Ziemassvētku dāvana visām Latvijas ārstniecības iestādēm, paredzot būtisku procedūru ieviešanu, kas pieskatāmas ārstniecības kvalitātes vadībai.

MK noteikumi līdz šim paredzēja, ka katrā veselības aprūpes iestādē ir jābūt ārstniecības pakalpojuma kvalitātes vadības sistēmai, tikai nepastāv nekādi metodoloģiskie materiāli, paraugi, pamatprincipi vai vadlīnijas, kā tad šai sistēmai būtu jāizskatās un, kas vēl svarīgāk, jādarbojas, lai Latvijas ārstniecības iestādēs (visu veselības aprūpes veidu, līmeņu un īpašumpiederības) pacienti saņemtu vienota un līdzvērtīga standarta veselības aprūpi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, par kuriem tāpat nav nekādas informācijas (ne arī mērāmu kritēriju). 

Šos MK noteikumus katrā vietā katrs var izpildīt (vai neizpildīt) pa savam, pēc principa "kā es māku, tā es maunu" - vai nu formāli "atrakstoties", vai arī patiešām ieviešot augstas klases kvalitātes sistēmu (-as) un pat sertificējot to. MK noteikumu grozījumi pieļauj jebkādu variantu.

Līdz ar to līdz šim katra ārstniecības iestāde ir rakstījusi savu kvalitātes vadības dokumentu, kurš robežojas no divām lapiņām līdz apjomīgiem sējumiem, jo ir taču atbildīgie darbinieki, kas par to saņem algu, turklāt vairākās veselības aprūpes iestādēs vienlaicīgi.

Šo procesu uzrauga Veselības inspekcija (VI), kuras mājas lapā gan nav atrodami nekādi dati par VI veiktajiem kvalitātes vadības sistēmu auditiem, auditu rezultātiem un salīdzinošu izvērtējumu pakalpojumu kvalitātē par iepriekšējiem periodiem.

Jaunie MK noteikumi nāk kā papildinājums, nosakot, ka jau divas nedēļas (Ziemsvētku periodā no 20. decembra līdz jaunā gada 1. janvārim) pēc MK noteikumu pieņemšanas visās ārstniecības iestādēs ir jāievēro jaunas obligātās prasības.

Te gan rodas virkne jautājumu, jo arī par šīm prasībām nav nekāda skaidrojuma, ieviešanas instrumentu, papildus informācijas vai normatīvo aktu bāzes, saskaņā ar kuru prasības būtu jāievieš.

Tāpat aktuāls ir jautājums par jauno MK noteikumu prasību realizēšanai nepieciešamā finansējuma un citu ieviešanas resursu pieejamību ikvienā Latvijas ārstneicības iestādē, arī ģimenes ārstu praksēs.

Bet kā var runāt par kvalitātes prasību ieviešanu, ja valstiskā līmenī nav definēti veselības aprūpes pakalpojumu standarti vai vismaz vadlīnijas, par ko tik bieži savās prezentācijās runā veselības ministre Anda Čakša.

Par šādas sistēmas ieviešanu runā arī Pasaules bankas pētnieki (http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/58104a91b624c.pdf), kurus piesaukt tik ļoti patīk veselības ministrei (apkopojums - beigu tabulā).

Gribētos zināt, kura ārstniecības iestāde (tostarp ģimenes ārstu prakse) pašlaik spēj uzrādīt visu šo prasību izpildi pēc būtības un apmācītus darbiniekus, jo maz ticams, ka slimnīcu vadība būtu likusi atbildīgiem darbiniekiem saistībā ar šiem MK noteikumiem un to izpildi strādāt Ziemassvētku brīvdienās.

Ir labi superīsos termiņos uzlikt pienākumus citiem, bet kad Veselības ministrija sāks vērtēt savu un padotības iestāžu darba kvalitāti, kur strādā vairāki simti ierēdņu?

Gads jau ir sācies, bet neviena ārstniecības iestāde vai ārstu prakse nav saņēmusi līgumu vai vismaz līguma projektu par darbu 2017. gadā no Nacionālā veselības dienesta, līdz ar ko pašlaik nav likumīga pamata valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai. Kaut budžeta aprises bija skaidras jau augustā, mēnesi iepriekš, kā tas pieņemts komercpraksē, līgumi nebija pieejami.

Lielākās valsts slimnīcas – P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valde jau ilgstoši strādā nepilnā sastāvā un bez priekšsēdētāja. Tieši tāpat kā Bērnu slimnīca.

Veselības ministrija nav spējusi laikā pārņemt elektronisko iepirkumu sistēmu, lai nebūtu problēmu tās lietotājiem, nepilnības e-veselības sistēmā neviens nesteidz novērst, tiek tikai uzskatīti noslēgtie līgumi (par e-veselības daļēji funkcionējošā pilotprojekta izmēģināšanu), kas nebūt neliecina, ka sistēma darbojas.

Kaut Čakša uz citu ministru fona izceļas ar lielu padomnieku sastāvu, darba efektivitāte ne tuvu nav darbinieku skaitam atbilstoša...

Novērtē šo rakstu:

0
0