Iesaki rakstu:

Latvijas lielākā ceļu būves firma A.C.B., kas „treknajos gados” bija zināma kā Tautas partijas pārstāvjiem pietuvināts uzņēmums un apjomīgu valsts pasūtījumu saņēmējs, pēc tai īpaši smagajiem krīzes gadiem un milzīgajiem zaudējumiem paklusām nonākusi ar Mono grupu saistītu personu rokās, - kontroli pār firmu zaudējis iepriekšējais A.C.B. lielākais akcionārs Valdis Lejnieks, kuram pagaidām atstāts uzņēmuma valdes priekšsēdētāja postenis. Tieši jauno uzņēmuma saimnieku interesēs tam informāciju piegādājis Saeimas deputāts Dzintars Zaķis.

„A.C.B. nav komentāru par šo tematu,” – šādu vienveidīgu atbildi A.C.B. preses pārstāve sniedz uz jebkuru kompānijai šajās dienās uzdotu jautājumu. A.C.B. nevēlas ne atklāt savu pašreizējo akcionāru sastāvu, ne to, ar ko skaidrojama Mono grupas pārstāvju parādīšanās A.C.B. vadībā, ne to, kāds sakars Mono grupas pārstāvju darbībai AS A.C.B. vadībā ar Ekonomikas ministrijas informāciju, ko Lejnieks, kā to atklājušas Pietiek publikācijas, saņēmis no Saeimas deputāta Zaķa.

Šim nerunīgumam ir pamats – kā rāda Pietiek rīcībā nonācis A.C.B. pagājušā gada 20. jūlija akcionāru sapulces protokols, Lejniekam, Edvīnam Tankelsonam un Paulim Voicehovičam piederošās SIA ACB Holdings īpašumā palikušas vairs tikai 2 048 298 A.C.B. akcijas – tātad 49% no pamatkapitāla.

Savukārt kontrolpakete – 51% nu pārgājusi kādas mazpazīstamas SIA D64 īpašumā. Kā rāda Lursoft datu bāze, šīs SIA īpašnieki gan ir krietni zināmāki – tie ir Mono uzņēmumu grupas ilggadējais līdzīpašnieks Aleksandrs Plotkins (35,63%), kādreizējais RD grupas saimnieks Rahmiels Deičs (23,75%), kā arī – ar SIA Baltic Development Fund starpniecību – vairāk nekā desmit mazpazīstamu kompāniju līdzīpašnieks, tāpat ar Mono saistītais Igors Rapoports.

Līdz ar kontrolpaketes pārņemšanu „Mono cilvēki” ieņēmuši arī virkni posteņu A.C.B. vadībā – valdes priekšsēdētāja postenis pagaidām atstāts Lejniekam, taču valdē iecelts arī 1977. gadā dzimušais Igors Šihmans, kurš iepriekš bijis cieši saistīts ar Rietumu banku, savukārt par padomes priekšsēdētāju kļuvis Rapoports un padomes priekšsēdētāja vietnieku – Plotkins.

No drošiem avotiem kompānijā Pietiek kļuvis zināms, ka faktiski „Mono cilvēku” veiktā kontroles pārņemšana A.C.B. to izglābusi no kraha; uzņēmuma 2011. gada darbības rezultāti vēl nav zināmi, bet Lursoft dati rāda, ka 2009. gadu koncerns bija beidzis ar 1,57 miljonu latu zaudējumiem, savukārt 2010. gadu – jau ar 9,53 miljonu latu zaudējumiem.

A.C.B. nonākšana ar Mono grupu saistītu cilvēku kontrolē arī izskaidro, kādu iemeslu dēļ Lejniekam bija ievajadzējies pasūtīt Saeimas deputātam Dzintaram Zaķim pakalpot kā pastniekam un piegādāt no Ekonomikas ministrijas vispārpieejamu informāciju, kurā A.C.B. nebija pat pieminēta, - tajā toties no valsts skatījuma bija detalizēti aprakstīta situācija ar Jūrmalas objektu, kura nomniece ir SIA Mono.

Kā Pietiek jau informējis, šā gada martā Zaķis no Ekonomikas ministrijas amatpersonas bija saņēmis informāciju par diviem objektiem Jūrmalā un to nodevis tālāk būvuzņēmuma A.C.B. valdes priekšsēdētājam Lejniekam.

Elektroniskā pasta vēstule, kas bija nonākusi Pietiek rīcībā, rādīja – šā gada 13. martā Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktores vietnieks Kaspars Lore ar pavadvārdiem „kā telefoniski vienojāmies, pārsūtu VAS Privatizācijas aģentūra informācijas lapu par nekustamo īpašumu Jūras ielā 49 un Vikingu ielā 3, Jūrmalā” nosūtījis uz Zaķa elektroniskā pasta adresi apjomīgu informāciju par šiem diviem īpašumiem. Šo informāciju, kurā sniegti detalizēti dati par abiem īpašumiem, to statusu un stāvokli, Zaķis nedēļu vēlāk bija pārsūtījis Lejniekam.

Zaķis tā arī nav vēlējies sniegt atbildi uz jautājumiem, kādu iemeslu dēļ viņš pieprasījis informāciju par konkrētiem nekustamā īpašuma objektiem no Ekonomikas ministrijas darbinieka Lores un kādu iemeslu dēļ to pārsūtījis uzņēmējam Lejniekam.

Tāpat deputāts nav vēlējies sniegt atbildi, vai šo informāciju nosūtījis vēl kādiem uzņēmējiem, kāpēc šo informāciju nosūtījis tieši uzņēmējam Lejniekam un cik bieži viņš vispār pieprasa no valsts iestādēm vispārpieejamu informāciju un pārsūta to uzņēmējiem.