Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl tikai aizvadītajā ceturtdienā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone paziņoja, ka saistībā ar „iespējams, negodprātīgo” VID darbinieku sarakstu esot slepens pat tajā minēto personu skaits, bet jau šo otrdien pati Pētersone šo skaitu atklāja publiski. Pati Pētersone no jebkādiem skaidrojumiem par šo viņas pieļauto ierobežotās pieejamības statusa pārkāpumu atsakās, savukārt VID oficiālais skaidrojums ir – publicētā informācija esot „nekorekta”.

Kad pagājušajā ceturtdienā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola publiski paziņoja, ka Pētersonei uzdots jau tuvākajā laikā veikt visu svarīgāko VID struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju, gan VID ģenerāldirektore, gan finanšu ministre paziņoja, ka „negodprātīgo” VID darbinieku saraksts esot slepens un netikšot publiskots pat tajā esošo darbinieku skaits.

Taču pagāja tikai piecas dienas, un šo otrdien VID ģenerāldirektore Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē jau publiski paziņoja, ka finanšu ministrei iesniegtajā „negodprātīgo” VID darbinieku sarakstā esot iekļauti 29 darbinieki.

Pētersone otrdien nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu - uz kādu normatīvo aktu pamata un ar kādu pilnvarojumu viņa pārkāpusi iepriekš noteikto ierobežotas pieejamības statusu šai informācijai, savukārt vienīgais, ko VID varēja atbildēt uz jautājumu, vai tiks sākta dienesta pārbaude, lai sodītu vainīgos šīs ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanā, bija – esot tikusi publicēta nekoreka informācija.

Līdz šim Valsts ieņēmumu dienests par ierobežotas pieejamības informāciju regulāri ir pasludinājis jebkādus datus, kas var mest ēnu uz tā vadības pretrunīgajām un bieži neizprotamajām darbībām saistībā ar apsolīto VID „rindu tīrīšanu” un „negodprātīgo darbinieku aiziešanas panākšanu”.

Ar šo pamatojumu Pētersones vadītā iestāde pēdējās dienās ir atteikusies atklāt gan to, pēc pēc kādas tieši metodikas tika atlasīti un noteikti VID „negodprātīgie” darbinieki, gan to, kādā veidā bija iespējams divu nedēļu laikā sagatavot šādu sarakstu, gan to, vai divu nedēļu laikā šādu sarakstu sagatavoja viena pati Pētersone vai arī kādi VID darbinieki un, ja pēdējais variants, tad – kuri tieši darbinieki un kā tieši Pētersone pārliecinājās par šo sastādītāju godprātīgumu.

Lai izvairītos no skaidrības viešanas šajos jautājumos, VID – kura vadītāja pati tagad publiskojusi it kā slepenu, ierobežotas pieejamības informāciju – atsaucās tieši uz visas šīs informācijas ierobežoto pieejamību.

Saskaņā ar VID oficiālo skaidrojumu šī „informācija par nodokļu ieņēmumu risku jomā piemērojamo metodiku, kas tiek izmantota izvērtējot negodprātīgos darbiniekus (nodokļu maksātājus)”, saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 22.panta 21.daļu esot ierobežotas pieejamības informācija, līdz ar to VID to izsniegt neesot tiesiska pamata.

Tāpat saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.pantu un Informācijas atklātības likuma 8.pantu ierobežota pieeja esot noteikta informācijai par darbiniekiem, kas veic nodokļu maksātāju izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā.

Interesanti, ka VID divu dienu laikā nav spējis sniegt konkrētas ziņas par šo it kā noteikto ierobežotas pieejamības informāciju – ne VID amatpersonu, kas šai informācijai noteikusi ierobežotu pieejamību, ne datumu, kad tas noteikts, ne attiecīgā dokumenta nosaukumu un lietvedības numuru, ne arī termiņu, uz kuru tam noteikta ierobežota pieejamība. Saskaņā ar likumu visiem šiem datiem ir jābūt publiski pieejamiem.

Tikmēr pēdējās dienās kāds Pietiek lasītājs saistībā ar šo „ierobežotās pieejamības informāciju” ir paudis šādu ieteikumu: „Varbūt derētu pajautāt Pētersonei, kas tad tik ātri sastādīja to darbinieku sarakstu, kuru iesniedza ministrei, - lai norāda to sastādītāju uzvārdus. Uzzinātu sastādītāju uzvārdus - uzreiz tautai būtu priekštats par ticamību. Pati jau Pētersone nemaz nepazīst tos aptuveni 200 darbiniekus, varbūt tos pašus sastādītājus ir nepieciešams kā pirmos iekļaut tajā sarakstā.

Pētersone pati izvēlējās sev vietniekus, kā mēs tagad redzam, neviens nav apzinīgi strādājis, pati izveidoja sev vietnieku amatus, jo tādu labu laiku jau nebija. Tagad izrādās, ka tas viss ir bijis nepareizi, bet Pētersone amatu saglabā. Te derētu pajautāt, kā tad tas izdodas, kad viss tiek sagrauts. Vēl var pajautāt Pētersonei, vai sniegs ir balts, un viņas atbilde būtu - teiksim, ka balts, vai zeme ir apaļa, un atbilde - teiksim, ka apaļa. Lūk, tādas personas vada VID.”

Savukārt cits Pietiek lasītājs minējis šādus apsvērumus: „Ko Pētersone darīja šos gadus, ja pēkšņi divu nedēļu laikā varēja izskatīt visas amatpersonu deklarācijas? Tas nozīmē vienu - šī persona nestrādā, bet tikai saņem algu vairāk par 5000 eiro mēnesī, piepluso prēmijas par it kā izcilu darbu, saņem veselības apdrošināšanu, iegādājas sev un savai ģimenei lētas jaunas mašīnas viņai vien zināmā salonā laikā, kad valstī tika pārbaudīti autoservisi, veic mahinācijas ar īpašumiem (amatpersonas deklarācijā), saņem naudas dāvinājumus no radinieces, kura visa mūža garumā nav redzējusi vairāk par 20 eiro gabalā...”

Pietiek jau arī iepriekš ir aprakstījis, kā, dzenoties pēc plašākas pozitīvas publicitātes, Pētersone ir gatava publiskot informāciju, ko VID iepriekš ir publiski izziņojis kā neizpaužamu: tā bija, piemēram, ar viņas vietnieka Tāļa Kravaļa atlaišanu, - tikai pāris dienas iepriekš VID bija apgalvojis, ka ziņas par atlaistiem darbiniekiem likums tam aizliedzot izpaust.

Novērtē šo rakstu:

0
0