Menu
Pilnā versija

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

:)

04.05.2016. 05:20

Bai, bai, mikropisān.

Atbildēt

Eu-Eu

29.04.2016. 12:05

»

PP (pilnīgs prieks)

Beidzot vienkārši un skaidri


Nu prieks, visi tik gudri, bet kur Jūs esat turpat aizgaldā!!!

Atbildēt

Eu-Eu

29.04.2016. 12:00

»

Kvī

Nedaudz pēc sejas atgādina latviešu mājdzīvnieku - cūku


Un kāds mājdzivnieks Jūs esat?

Atbildēt

ei tu nost

29.04.2016. 05:36

Priekš iestādes vadītājas PĀRĀK DAUDZ INTERPUNKCIJAS UN STILA KĻŪDU.

Atbildēt

švamme

28.04.2016. 01:34

labi, kā jau visi pamanīja, saturs ir kā kvieciens, bet TĀ VALODA kādā TAS ir pasniegts.. nez vai tikai man dūrās acīs? it kā no vidusskolas izmesta par nesekmību

Atbildēt

ezis

27.04.2016. 22:29

šitā speķainā tauku guba ir uzsvīdusi garu tekstiņu, bet, to izlasot, gaiši redzams, ka sivēnmātes rozālijas īstā vieta ir kūtī aizgaldā pie pārējiem rukšiem, nevis DVI vadītājas (direktores) krēslā. Nožēlojamības kalngals!

Atbildēt

Pielūdzējam

27.04.2016. 20:38

»

tuklīšu pielūdzējs

Kāda piemīlīga apalīte... uhhhh


Taisnība!
Patukls, pavecs bumbulītis, kadrā grūti ieiet.
Publiski nerādāms, tādēļ cīnās par savām tiesībām.

Atbildēt

vīvī

27.04.2016. 20:06

»

Kvī

Nedaudz pēc sejas atgādina latviešu mājdzīvnieku - cūku


Vispār diezgan "daudz".

Atbildēt

Un, tikai nevajag...,

27.04.2016. 19:51

kad pirms visām vēlēšanām jau divus mēnešu vai vairāk - pilnas pastkastītes un visa 1.stāva kāpņu telpa piemētāta ar dažādiem datiem un fotogrāfijām?

Atbildēt

Kvī

27.04.2016. 18:49

Nedaudz pēc sejas atgādina latviešu mājdzīvnieku - cūku.

Atbildēt

Yox

27.04.2016. 18:28

Labi barota un maz... mīlēta.

Atbildēt

Nikolajs Buivids

27.04.2016. 16:32

Fizisko personu datu aizsardzības likumu nedrīkst piemērot, atraujot no Satversmes 96.panta kura garantē Ikvienam tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Bet tos vajag līdzsvarot ar Satversmes 100.pantu, kura garantē Ikvienam tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

Fizisko personu datu aizsardzības likums, neaizsarga valsts un pašvaldības amatpersonas DATUS, laikā kad viņi pilda valsts un pašvaldības pienākumus.

Nav strīda, ka valsts un pašvaldības amatpersonas pakļaujas likumam un tiesībām, savā darbībā ievēro cilvēktiesības, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, tai nav savu interešu, tai jāievēro labas pārvaldības principu, kas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību. (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pants).

Nedrīkst atļaut, ka valsts un pašvaldības amatpersonas, pildot valsts pienākumus, vienlaikus īsteno savas privātās dzīves, ar korupcijas elementiem, nosaucot tos par ierobežotu informāciju vai par Valsts noslēpumu, bez atklātības pret privātpersonu un sabiedrību.

Atbildēt

8 kaja piesucekne

27.04.2016. 16:11

»

tuklīšu pielūdzējs

Kāda piemīlīga apalīte... uhhhh


8 kaja arsenala dazadi biologiskie mehanismi.

Atbildēt

55555

27.04.2016. 15:05

Super gudri sarakstīts! Bet šitais ir labais- "noinformēt"

Atbildēt

ierosmi jāmaina!

27.04.2016. 14:55

Rīgas domes sēdes vairs neredzēsim. Urla Ušakovs varēs sēdēt treniņtērpā un laķenēs, grauzt semočkas, dzert alu no divlitrenes un rupji lamāties.
Tautai jāredz kā tās kalpi uzvedas sēdēs. Tāpēc aizliegums publiskot pašvaldību sēžu video ir demokrātiju ierobežojošs! Tiesībsarg Janson, ko Jūs par to teiksiet?

Atbildēt

Sergejs

27.04.2016. 14:43

Tiesībsarga 2015.g. ziņojums 104.lp.

5.4. Amatpersonu filmēšana

2015.gadā DVI lūdza tiesībsarga viedokli par privātpersonas tiesībām dažādās situācijās un atšķirīgiem mērķiem iegūt amatpersonas fotogrāfijas. Nevērtējot konkrētas lietas apstākļus, tiesībsargs norādīja, ka Satversmes 96.pants un ECPAK 8.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un korespondences neaizskaramību. Jēdziens privātā dzīve ietver tādus elementus kā personas vārds vai attēls. Tomēr jāņem vērā, ka, pildot dienesta pienākumus, amatpersona veic iestādes
funkcijas un realizē valsts varu.

Persona, kura pēc savas vēlēšanās darbojas publisko tiesību jomā, nevar pieprasīt pret sevi tādu pašu attieksmi kā privātpersona, kurai ir tiesības uz anonimitāti. Sabiedrības tiesības iegūt informāciju noteiktos apstākļos var attiekties arī uz atsevišķiem publisko personu privātās dzīves aspektiem.

Pastāv atšķirība starp politiķu, amatpersonu un privātpersonu tiesību uz privātās dzīves aizsardzības līmeni. Turklāt dienesta pienākumu izpildes laikā amatpersonām tiek piešķirtas īpašas tiesības, kā arī uzlikti specifiski pienākumi un ierobežojumi. Valsts dienestā esošām amatpersonām tiek izvirzītas augstas ētikas prasības un uzvedības normas, kuru izpildes pienākums tiek attiecināts arī uz laiku, kad tās nepilda dienesta pienākumus. Arī pamattiesību ierobežojumi ir spēkā neatkarīgi no tā, vai viņa konkrētajā brīdī pilda dienesta pienākumus, šī jēdziena plašākā nozīmē, vai nē. Nepieciešamībai
ierobežot personas tiesības iegūt informāciju un paust viedokli ir jābūt pārliecinošai, tas ir, jāpastāv patiesai sabiedrības interesei.

Privātpersonai, iegūstot informāciju par amatpersonām, kuras nodrošina sabiedriskās kārtības un nacionālās drošības iestāžu funkciju izpildi slepenā veidā, var tikt negatīvi ietekmēta šo institūciju darbības efektivitāte. Attiecīgi šāda veida informācijas brīva ieguve un pieejamība nav valsts un sabiedrības interesēs.

Vienlaikus sabiedrības interesēs ir arī novērst vai pārtraukt amatpersonas prettiesisku rīcību neatkarīgi no tā, kurā laikā tā tiek veikta. Atbildīgai institūcijai būtu jāveic privātpersonas fiksētā likumpārkāpuma apstākļu vispusīga izvērtēšana. Minētais pienākums iestādei saglabājas arī tad, ja privātpersona kādu iemeslu dēļ ir izvēlējusies publiskot šo informāciju, lai gan nav noticis konkrētas personas interešu vai tiesību aizskārums.

Tiesības paust viedokli un sabiedrības diskusijas politikas jomā būtu apdraudētas, ja publiskās amatpersonas varētu tās ierobežot (cenzēt), atsaucoties uz savu privāto tiesību aizsardzību. Turklāt, izmantojot amatam piešķirtās pilnvaras savu privāto tiesību aizsardzībai, amatpersona var nonākt interešu konfliktā, proti, izmantot publisko varu (dienesta stāvokli) personiskās interesēs.

Jāņem vērā, ka amatpersonas darbības ne vienmēr mēdz būt tiesiskas vai ētiskas. Turklāt judikatūrā tiesa piešķir augstu ticamības pakāpi amatpersonu liecībām, ja netiek konstatēta to prettiesiska rīcība vai ieinteresētība. Domstarpību gadījumā tieši ar tehniskiem līdzekļiem veikts ieraksts var sniegt vispusīgāku un objektīvāku informāciju par notikuma apstākļiem, nekā jebkāds cits darbības fiksēšanas veids. Ņemot vērā minēto, kā arī apstākli, ka indivīds attiecībās ar valsti, piemēram, pratināšanas laikā, ir objektīvi vājākā puse, absolūts aizliegums privātpersonai jebkādā veidā fiksēt amatpersonas rīcību, ja pati iestāde neveic šo darbību ierakstu, būtu uzskatāms par nesamērīgu pamattiesību ierobežojumu, jo liegtu efektīvu interešu aizsardzības veidu.

Vienlaikus jāuzsver, ka jebkurai pat sabiedrībā atpazīstamai personai ir jābūt iespējai uz tiesisku paļāvību, ka tās privātā dzīve tiks aizsargāta. Tiesībsarga ieskatā, izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu saprātīgu līdzsvaru starp privātās dzīves un vārda brīvības aizsardzību, ir tam, vai publicētais raksts vai fotogrāfija sniedz pienesumu sabiedriski nozīmīgā diskusijā. Attiecīgi informācija par amatpersonas darbībām ārpus dienesta pienākumu izpildes laika ir vērtējama no sabiedrības tiesiskās intereses viedokļa. Minētās intereses lokā ir personas darbības, kuras jebkādā veidā ir saistītas ar amata pienākumu izpildi publisko tiesību jomā. Savukārt atsevišķas personas vai to grupas zinātkāre, kā arī laikraksta vai izdevuma komerciālā interese nav uzskatāma par sabiedrības tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu amatpersonas tiesību uz privātās dzīves ierobežojumam ārpus dienesta pienākumu izpildes laika. Attiecīgi šādos gadījumos privātpersonas tiesības uz informācijas iegūšanu var tikt ierobežotas.

Atbildēt

PP (pilnīgs prieks)

27.04.2016. 13:38

Beidzot vienkārši un skaidri!
Iepriekšējā DVI vadītāja rakstīja tik komplicētus tekstus, ka vismaz divreiz bija jāpārlasa, lai saprastu domu.
Tagad prieks lasīt! Ar pirmo reiz sapratu, ka direkciju vada mājlops (iespējams aita).
Izpratne par datu aizsardzību grīdlīstes līmenī.

Atbildēt

Njeki

27.04.2016. 12:49

Neko vairāk, kā totālu neatbilstību amatam šeit neredzu. Pilnīgi nepareiza likuma normu interpretācija un cilvēks, kurš šajā jomā absolūti neorientējās ieņem šādu amatu.... :(
Būtu labāk ar Ruķeri sazinājusies un, varbūt, iegūtu virspusēju izpratni par uestādi ko viņa vada, kā arī uzzinājusi kā interpretējams un piemērojam FPDAL. D..U-RA

Atbildēt

mala

27.04.2016. 12:43

Liec muļķim Dievu lūgt, viņš savu galvu pārsitīs! ...Vadītājas kompetence zem 0. Sargi mūs no šādiem speciālistiem!

Atbildēt

Pēteris

27.04.2016. 12:38

»

Kas tas par parazītu veidojumu ?

"Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācija


Latvijā ir ap 150 visādu asociāciju, savienību, arodbiedrību un visām priekšā sēd līdzīgas "burjonkas".

Atbildēt

Kas tas par parazītu veidojumu ?

27.04.2016. 12:36

"Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācija"

Atbildēt

reptilis

27.04.2016. 11:51

Ierēdņi cenšās parādīt savu vajadzību:)))

Atbildēt

zinu

27.04.2016. 11:03

Ši persona TM bija audita vadītāja un tagad cešas tēlot speciālisti urā!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Atbildēt

apēda kameru

27.04.2016. 10:51

tagad nav ar ko filmēt? Re kā vaigi spīd no iekšām..
/Šlesera domu grauds/

Atbildēt

koroče

27.04.2016. 10:11

sporta un kultūras pasākumus arī jāaizliedz translēt un ziņas arī .... rittīgas aitas, epta! :)

Atbildēt

Nikolajs Buivids

27.04.2016. 09:27

»

Oskars

Teicami. Šeit drīzāk ir jautājums par DVI direktores kompetenci un atbilstību ieņemamajam amatam, kā arī iespējamām koruptīvām darbībām


Vai tā zina, ka Fizisko personu datu aizsardzības likumā ir teikts:
(…)
5.pants.
(1) Šā likuma 7., 8., 9., 11. un 21.pants netiek piemērots, ja personas dati ir apstrādāti žurnālistiskām vajadzībām saskaņā ar likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", mākslinieciskām vai literārām vajadzībām un ja likumā nav noteikts citādi.
(2) Šā panta pirmās daļas noteikumus piemēro, ievērojot personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un vārda brīvību.

Atbildēt

Sergejs

27.04.2016. 09:14

»

Lolita Č.

Un pašvaldību deputāti nav publiskas personas


Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzskata, ka publiskas personas tiesības uz savu attēlu var tikt ierobežotas lielākā apmērā kā privātas personas. Arī Eiropas Padomes Ģenerālās Asamblejas rezolūcijas 1165 (1998) 6.punktā ir norādīts, ka publiskām personām ir jāatzīst, ka īpašā pozīcija, ko tie ieņem sabiedrībā (lielākoties pēc savas izvēles) automātiski ir saistīta ar pastiprinātu spiedienu uz to tiesībām uz privāto dzīvi. Taču šobrīd Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē vēl nav izkristalizējies, kādas personas tiek uzskatītas par publiskām personām saistībā ar personas tiesībām uz attēlu. Lietās, kas saistītas ar vārda brīvību un goda un cieņas aizsardzību, Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka attiecībā pret publiskām personām pieļaujamās kritikas robežas ir plašākas nekā privātpersonu kritikai. Pēc pieļaujamās kritikas pakāpes var izdalīt šādas publisko personu grupas - politiķi un valdība, valsts amatpersonas, tiesneši, citas publiskas personas (piemēram, liela uzņēmuma vadītājs). Politiķi un valdība ir pakļauti visplašākajai kritikai, tad seko valsts amatpersonas. Pret tiesnešiem pieļaujamās kritikas robežas ir šaurākas nekā pret politiķiem, valdību vai valsts amatpersonām, jo ir jāaizsargā tiesas autoritāte. Citas publiskās personas ir pakļaujamas vēl mazākai kritikai, kas tomēr ir plašāka nekā pret privātpersonām pieļaujamā kritika.

Eiropas Padomes Ģenerālās Asamblejas rezolūcijas 1165 (1998) 7.punktā skaidrots, ka publiskas personas ir personas, kas ieņem amatus valsts institūcijās vai izmanto valsts resursus, un, vispārīgi runājot, visas tās personas, kas ir nozīmīgas sabiedrības dzīvē -gan politikā, gan ekonomikā, mākslā, sociālajā sterā, sportā vai kādā citā sfērā.

Atbildēt

Nju

27.04.2016. 09:13

ak vai, autors jau nav beibe, bet gan ierēdnis Kāršenieks.

Atbildēt

tuti...tuti

27.04.2016. 08:52

Dzirdēju veikalā sakām ka astoņkājis ir spējis ar saviem taustekļiem(locekļiem) aptvert visas svarīgākās sfēras un jūras ārēs kļuvis par vienīgo vareno zvēru.
Varbūt ka sicīliešu mafija nobāl astoņkāja priekšā

Atbildēt

Oskars

27.04.2016. 08:48

»

Nikolajs Buivids

Tad jaunai DVI direktorei būs jāatceļ tiesas spriedumus...


Teicami. Šeit drīzāk ir jautājums par DVI direktores kompetenci un atbilstību ieņemamajam amatam, kā arī iespējamām koruptīvām darbībām.

Atbildēt

Lolita Č.

27.04.2016. 08:38

»

Č.K.

NEKAD. Tu esi publiska persona, kurai vajag būt caurspīdīgai


Un pašvaldību deputāti nav publiskas personas?

Atbildēt

Верить?

27.04.2016. 08:36

Верить в наше время нельзя никому, порой даже самому себе. Депутатам — можно. Хе-хе-хе!
Но непонятно почему они – депутаты против съёмки? Неужто бояться, что их дурость будет всем видна?

Atbildēt

klasifikācija

27.04.2016. 08:29

vēstulēs, kas nav klasificētas.
Kā klasificē vēstules - vienkāršās, ierakstītās, apdrošinātās?

Atbildēt

Nikolajs Buivids

27.04.2016. 08:21

Tad jaunai DVI direktorei būs jāatceļ tiesas spriedumus:

1. Latvijas Republikā, 2008.gada 26.septembra, Lietā Nr. A42480306, SKA-525/2008 ir izveidota judikatūra, ar kuru ir atzīst, ka – „Jebkurš cilvēks jeb fiziska persona principā ir privātpersona un līdz ar to pamattiesību subjekts. Vienlaikus, īstenojot Latvijas Republikas Satversmes 101.pantā paredzētās pamattiesības pildīt valsts dienestu, cilvēks vienlaikus kļūst arī par valsts pārvaldes subjektu. Proti, valsts dienestā esoša persona jautājumos, kas attiecas uz valsts dienesta pildīšanu, uzstājas nevis kā privātpersona, bet kā valsts dienesta sastāvdaļa. Piemēram, ierēdnis administratīvo aktu izdod nevis kā privātpersona, bet kā iestāde. Tiesnesis tiesu spriež nevis kā privātpersona, bet kā valsts varas orgāns. Šādos gadījumos cilvēks neīsteno savas pamattiesības, bet īsteno valsts varu. Valsts nav pamattiesību subjekts, līdz ar to cilvēks jautājumos, kuros tas uzstājas kā valsts varas subjekts, nevar atsaukties uz pamattiesībām.”

2. Minētā judikatūrā ir izmantota arī lietā Nr.A42881209 AA43-1074-12/18 2012.gada 5.oktobrī Administratīvā apgabaltiesa spriedumā kur atzīst, ka – „[…] jebkurš cilvēks jeb fiziska persona principā ir privātpersona un līdz ar to pamattiesību subjekts. Vienlaikus atbilstoši likuma „Par policiju” 1.pantam un 22.panta pirmajai daļai policija ir valsts institūcija, savukārt policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis. Valsts dienestā esoša persona jautājumos, kas attiecas uz valsts dienesta pildīšanu, uzstājas nevis kā privātpersona, bet kā valsts dienesta sastāvdaļa. Šādos gadījumos cilvēks neīsteno savas pamattiesības, bet īsteno valsts varu. Valsts nav pamattiesību subjekts, līdz ar to cilvēks jautājumos, kuros tas uzstājas kā valsts varas subjekts, nevar atsaukties uz pamattiesībām (sk. arī Senāta 2008.gada 26.septembra lēmuma Nr.SKA- 525/2008 13.punktu).[…]”

Atbildēt

!

27.04.2016. 08:03

Sviests!
Tad jau Saeimas un MK sēžu video arī jāaizliedz. Būtu ar kaut ko prātīgu nodarbojušies. Piem. Tiesuu iestādes jau gadiem sūta citām valsts iestādēm sensitīvus personas datus vēstulēs, kas nav klasificētas. Lūk tā ir problēma, nevis Ušakova vai Hūtes vaikstīšanās domes sēdēs.

Atbildēt

Č.K.

27.04.2016. 08:00

»

Lolita Č.

Kad aizliegs Saeimas sēžu vide? Kad aizliegs Kaimiņam mani filmēt


NEKAD. Tu esi publiska persona, kurai vajag būt caurspīdīgai

Atbildēt

nu,

27.04.2016. 07:55

skaidrs, ka pasūtījuma vējš(caur savā faktiskajā kontrolē esošo VARAM) pūš no Kurzemes puses-kādam staltam, liela auguma vīrelim noteikti naFFF pa prātam, ka tiek publiskota taustāma informācija, kas apgāž viņa/ viņa pakaļskrējēju apgalvojumus, ka viņš jau nevada pašvaldības sēdes un nepilda priekšsēža pienākumus!

Atbildēt

Modra acs

27.04.2016. 07:44

Lieliski,ka veletaji beidzot var redzet,ko tajas sedes dara musu ieveletie deputati. Tadel saprotams,kadel zinamas aprindas grib aizliegt filmesanu sedes.
Nedrikst pienemt sis damas virzitos aizliegumus!Gadiem jau viss tika slepts!

Atbildēt

tuklīšu pielūdzējs

27.04.2016. 07:28

Kāda piemīlīga apalīte... uhhhh!

Atbildēt

Pilsonis

27.04.2016. 07:07

Ko Jenotu ielikteņi grib izdarīt, aizliegt filmēt savu domēs salikto amatpersonu izdarības, arī Televīzijai, žurnālistiem? Vai tagad visiem būs jāievēro stulbi līdz absurdam novesti rīkojumi? Fotografēt arī turpmāk būs aizliegts.
Kā ar mobilajiem telefoniem? Vai tiek gatavots tikpat debils kā par videoreģistratoriem Datu valsts inspekcijas aizliegums arī ar mobiliem telefoniem filmēr video un foto, atvainojiet, pārmērīgi apstrādāt personu datus? Tā sakot, drāzīsim tagad visus pēc kārtas, autovadītājus, pasažierus, pieaugušos un bērnus! Izskatās pēc Andra Šķēles slavenā teiciena, ka amatos jāieliek vislielākie ....

Atbildēt

Lolita Č.

27.04.2016. 07:06

Kad aizliegs Saeimas sēžu vide? Kad aizliegs Kaimiņam mani filmēt?

Atbildēt

vēlēšaņas arī

27.04.2016. 06:23

ir datu publiskošana. Nevarēs iet.

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: