Iesaki rakstu:
Katram pieaugušam cilvēkam ir savi uzskati, kuri var atšķirties no vispārpieņemtiem. Ciktāl tie neietekmē un nemaina citu cilvēku uzskatus, šīs atšķirības ir individuālas vai sabiedriski nenozīmīgas. Jo cilvēkam ir lielāka autoritāte, jo lielākai atbildības sajūtai būtu jābūt, atļaujoties paust savus uzskatus.
Bērniem vislielākās autoritātes ir vecāki. Retajās reizēs, kad man tiek lūgts paskaidrot skolēnam nesaprotamo vielu, sākumā vienmēr palūdzu mācību grāmatu. Galvenokārt tāpēc, lai mācītu pareizi un saglabātu autoritāti bērna attieksmē pret sevi.
Šķietami vienkāršāks priekšmets ir matemātika. Formulas ir brīvas no ideoloģiskām interpretācijām, tāpēc tās var atļauties mācīt, neieskatoties mācību grāmatā. Tomēr bērna izmisīgā strīdēšanās attiecībā pret to, ko vēlējos iemācīt, lika man atvērt matemātikas mācību grāmatu. Iepazīšanās ar grāmatas saturu atklāja strīdus cēloni, kura dēļ tapa šis raksts.
Latviešu valoda nav pati piemērotākā izcilu matemātiķu audzināšanai. Skaitļu vārdi no viens līdz desmit ir gari izrunājami, tāpēc vienādā laika vienībā iespējams atcerēties mazāk skaitļus, salīdzinājumā ar to valodu, kurā skaitļu vārdi sastāv no dažiem burtiem. Matemātikai vispiemērotākā ir indiešu valoda. Tajā pat matemātisku simbolu nosaukumi, piemēram, daļskaitlis, norāda uz skaitītāja dalīšanu ar saucēju. Skolniekam nav jāpatērē ilgāks laiks šīs darbības sākotnējai izpratnei un vēlākai pielietošanai, risinot matemātisku uzdevumu.
Liela nozīme ir arī valodas vēsturiskai attīstībai. Tradicionālajās (primitīvajās) kultūrās pastāv tikai praktiskā domāšana. Lai šādā kultūrā ieaudzinātu loģisko domāšanu, loģiku saistīja ar praksi. Viens no šādiem piemēriem ir apgalvojums, ka agra gājputnu aizlidošana sola ātru ziemas sākšanos. Šādas izglītības mērķis ir ieaudzināt loģisko domāšanu. Tradicionālajās kultūrās ļoti grūti izprast pašas dabas sistēmas loģiku, jo valodas attīstībai nav šāda mērķa.
Iepriekšējā teikuma labākai izpratnei aicinu uzzīmēt zemeslodi un cilvēkus uz tās, kurā neviens cilvēks netiktu attēlots ar galvu uz leju. Konkrētā zīmējumā to nav iespējams izdarīt, taču to ir iespējams iztēloties abstrakti. Tradicionālo kultūru valodās šai atšķirībai jālieto paskaidrojošie vārdi (piemēram, konkrētā loģika vai abstraktā loģika), taču ir valodas, kurās šo atšķirību var paskaidrot, izmantojot ikdienā lietojamos vārdus.
Fiziķu valoda ir matemātika. Apcerot nespeciālistam nesaprotamos matemātiskos vienādojumus, fiziķim var rasties idejas, kuras paplašina vai padziļina izpratni par matēriju. Indiešu valodā ir saglabājušās mantras, kuras regulāri skaitot varot rasties idejas izpratnei par esamību.
Šādi uzskati par valodas ietekmi uz domāšanu bija populāri aptuveni pirms gadsimta. Jaunajā Latvijas valstī ikviens patriotiski noskaņots valodnieks par savu pienākumu uzskatīja latviešu valodu attālināt no tradicionālo kultūru statusa, to saistot ar Indijas vārdu. Mūsdienu pasaulē šo valodas īpašību izmanto amerikāņu kosmosa aģentūra NASA – tajā vairāk kā puse matemātiķu ir no Indijas.
Laika gaitā Latvijas teritorijā ir mainījušies uzskati par to, ko izglītības sistēmai būtu jāmāca. Pirms gadsimta uzskatīja, ka pirmatnējā cilvēka attīstību noteica interese par zvaigžņotām debesīm. Kosmoloģija bija pati vecākā zinātne, un jaunajām zinātnes nozarēm nevajadzēja izmantot jēdzienus, kuri būtu pretrunā ar vecākās māsas lietotajiem jēdzieniem. Tāpēc bija tik svarīgi izveidot vienotu kosmoloģisku pasaules ainu, jo no tā bija atkarīga visas zinātnes kā sistēmas pastāvēšana.
Mūsdienās uzskata, ka vissenāko cilvēku attīstību noteica prasmes, kuras tika iegūtas, mainot priekšmetus. Cilvēks kļuva par saprātīgu būtni, mēģinot lēto iemainīt pret dārgo. Divi atšķirīgi uzskati par cilvēka attīstību nosaka divus atšķirīgus cilvēka izglītošanas ceļus.
Lai biržas spekulanti varētu gūt lielu peļņu, tiem jāpērk vai jāpārdod akcijas, darbojoties pretēji ekonomikas likumiem. Šajā procesā zaudētāja ir ekonomika kā zinātne. Zaudētāji ir izglītoti zinātnieki, - pirmā tipa cilvēki, bet uzvarētāji pārstāv cilvēku otro tipu.
Ir saprotams mākslinieks, kurš fekālijas pārdot kā lielu māksliniecisku vērtību. Taču kā lai atbild uz bērna uzdoto jautājumu, - vai riebums ir tas pats, kas skaistums? Un vai vispār ir iespējams pareizi uz šo jautājumu atbildēt, bērnā saglabājot uzvarētāja, nevis zaudētāja garu?
Pieaudzis cilvēks ir pietiekami apķērīgs, lai ar godu izkļūtu no šī neērtā stāvokļa. Galu galā ir speciāli apmācīti metodiķi, pie kuriem bērns var iegūt pareizās zināšanas. Tomēr neatbildētais jautājums bija pietiekami interesants, lai vēl ilgāku laiku to atcerētos. Atcerētos, pētot matemātikas mācību grāmatu…
Savulaik ticīgais zaudēja zinātniekam, tagad zinātnieks zaudē tirgotājam. Kā sabiedrība kādreiz iztika bez ticības, tā tagad iztiks bez zinātnes. Vairs nav svarīgs tas, ko cilvēks saka, bet ir svarīga paša cilvēka vērtība, - ko viņš pats par sevi domā, un kā spēj to pasniegt apkārtējiem.
Un tomēr, - abstraktu uzdevumu risināšana, kuriem nevar būt konkrētas atbildes, cilvēkā ir iedzimtas. Pretējā gadījumā nebūtu iespējama civilizācijas attīstība.