Iesaki rakstu:

Žurnāla „Ir” 33.numurā bija raksts par vilcienu iepirkuma sāgu. Tas izgaismoja dažas finansiālas detaļas, par kurām ir daži jautājumi, bet atbilžu nav. Varbūt kāds Pietiek lasītājs zina?

Varu pateikt tikai to, ka vēl tad, kad tika slēgts un noslēgts līgums ar CAF, es biju ļoti priecīgs, ka ražošana notiks tepat pie mums Latvijā. Visi taču zina, ka, ražojot uz vietas, vismaz daļa naudas, kas visā projektā apgrozās, paliek uz vietas. Nemaz jau nerunājot par darba vietām utt., utjpr.

Beigu galā, kad šo līgumu tomēr „nozāģēja”, kā galvenais sasniegums visā šajā epopejā tika deklarēts tas, ka ir izdevies saglābt lielu naudu, kuru mēs vai nu būtu zaudējuši, vai būtu varējuši zaudēt, pildot līgumu ar CAF.

Taupīt naudu (īpaši kopīgo) – svēta lieta. Vienkāršs pilsonis tam tic un gaida jaunos vilcienu iepirkumus, kuri nu būs maksimāli izdevīgi, lēti un bez kādām blaknēm.

BET. Žurnālā „Ir” ir minēti šādi skaitļi;

1) CAF līgums. 200 miljoni par 41 vilcienu (no tiem 142 no kohēzijas (nu, ja atzīst par attiecināmiem, protams)). Tas sanāk 4,88 miljoni par 1 vilcienu. Vēl pie CAF līguma nāca „piekabe” par apkopi 30 gadu laikā, arī 200 miljoni. Pārrēķinot uz vilcieniem, sanāk, ka viena vilciena apkope izmaksātu 162 000 eiro gadā. Bez speciālista viedokļa grūti teikt, vai tas ir daudz vai maz, bet skaidrs ir viens - apkope jebkurai tehnikai ir nepieciešama, un kaut ko tā maksā jebkurā gadījumā.

2) Škoda Vagonka līgums. 241 miljons par 32 vilcieniem. Tas ir 7,53 miljoni par 1 vilcienu. Par apkopi nav teikts nekas, bet apkope, protams, būs vajadzīga.

Rēķini, kā gribi, viens vilciens jaunajā iepirkumā sanāk par 2,65 miljoniem dārgāk (tas, protams, ir gadījumā, ja minēto šaubu dēļ nauda no kohēzijas fonda netiek iedota un viss iepirkums jāsedz no pašu līdzekļiem). Kur tad lielais ieguvums?

Rēķinām tālāk. Kopā ar apkopi viens CAF vilciens 30 gados izmaksātu 9,75 miljonus eiro. Atrēķinot no šī skaitļa Škoda Vagonka vilciena iepirkuma cenu (7,53 miljoni), paliek pāri 2,22 miljoni. Tos tad varētu tērēt turpmākai vilcienu uzturēšanai un remontiem. Lai abas summas 30 gadu periodā izlīdzinātos, viena vilciena apkopei gadā var tērēt 71 700 eiro.

Ja tā, tad abi līgumi būtu naudas ziņā līdzvērtīgi, protams, pieņemot, ka mēs neesam dabūjuši kohēzijas līdzekļus, kā arī to, ka daudzas algas un nodokļi, kas teorētiski varēja palikt Latvijā, tagad paliks Čehijā, un viena nopietna ražotne, kas perspektīvā varētu arī attīstīties, tagad pilnīgi droši neattīstīsies.