Iesaki rakstu:

Atsevišķi Saeimas deputāti no Vienotības un Reformu partijas, kā arī neatkarīgās deputātu grupas pārstāvis piektdien Saeimas prezidijā iesnieguši grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas var izrādīties "nāvesspriedums" Ventspils mēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) faktiskajam līderim Aivaram Lembergam, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Šie grozījumi, ja Saeima tos pieņems, dos juridisku iespēju prokuroriem izprasīt oligarha tā dēvētajā Londonas tiesā aiz slēgtām durvīm sniegtās liecības par viņa īpašumu patieso apmēru un izmantot tās kā pierādījumu pret Lembergu jau notiekošajā tiesvedībā Latvijā.

Lembergam bīstamos grozījumus Kriminālprocesa likumā Saeimā iesnieguši  Vienotības deputāti Andrejs Judins (attēlā), Aleksejs Loskutovs, Ilma Čepāne, Dzintars Ābiķis, Ainars Latkovskis un Andris Buiķis,  deputāti no Reformu partijas - Valdis Zatlers un Inese Lībiņa-Egnere, kā arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Gunārs Rusiņš no tā dēvētās neatkarīgās deputātu grupas. Kriminālprocesa likuma grozījumus nav parakstījis neviens deputāts no Nacionālās apvienības, Saskaņas centra un ZZS. Likumgrozījumu iesniedzēji lūdz tos iekļaut jau nākamās Saeimas plenārsēdes dienaskārtībā.

10 deputāti rosina papildināt Kriminālprocesa likuma 455. pantu ar pirmo prim daļu, nosakot, ka jau tiesas procesa laikā "aizstāvim un prokuroram, lai iesniegtu papildu pierādījumus, ir tiesības rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem". Izņēmums ir ziņas no kredītiestādēm, mobilo sakaru un interneta sakaru operatoriem, kuras pēc lietas nodošanas tiesai tāpat kā līdz šim nevarēs pieprasīt.

Tāpat deputāti rosina grozīt Kriminālprocesa likuma 496. panta pirmo daļu, papildinot, ka prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis var pieteikt tiesai ne tikai lūgumus, kā tas ir bijis līdz šim, bet - konkrēti lūgumus "par papildu pierādījumu pievienošanu tiesai".

Judinam, kurš kopā ar valsts apsūdzības grupas vadošo prokuroru Lemberga prāvā Juri Jurisu tiek uzskatīts par šo likumgrozījumu „tēvu”, šo grozījumu iesniegšana Saeimā kļuva par principa lietu kopš pirms nedēļas politikas kuluāros izskanēja aizdomas - Vienotības spice, plašākam lokam nezinot, devusi aizkulišu solījumu Lembergam lojālajai ZZS, ka "piebremzēs"  šīs Judina aktivitātes, ja zaļie zemnieki nobalsos par premjeram Valdim Dombrovskim svarīgo ES jauno fiskālās disciplīnas līgumu.

Pirms nedēļas, kad šī informācija nāca gaismā, Judins Pietiek stāstīja, ka neviens no frakcijas un partijas vadības līdz šim nav vērsies ar spiedienu vai lūgumu piebremzēt ar Kriminālprocesa likuma grozījumu iesniegšanu. Arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība) pirms nedēļas solīja: ja šādi grozījumi tiks iesniegti, tie noteikti tiks izskatīti un netiks speciāli bremzēti.

Pamatojot Kriminālprocesa likuma grozījumu iesniegšanas nepieciešamību, deputāti likumprojekta anotācijā norāda, ka, lai arī jau pašlaik 455. panta pirmā daļa ļauj tiesvedības gaitā iesniegt pierādījumus, tomēr tiesiskais regulējums par papildu pierādījumiem nav precīzs un nedz prokuroram, nedz aizstāvim tieši nav paredzētas tiesības lietas iztiesāšanas laikā pieprasīt no trešajām personām informāciju un ziņas par faktiem, kuriem var būt nozīme konkrētajā kriminālprocesā. Tādēļ, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un nodrošinātu iespēju aizstāvim un prokuroram iesniegt papildu pieradījumus tiesas izmeklēšanas laikā, Kriminālprocesa likumā jāparedz, ka aizstāvim un prokuroram ir tiesības pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem, uzskata grozījumu iesniedzēji.

Deputāti uzskata, ka šie grozījumi Kriminālprocesa likumā sekmēs koruptīvo, ekonomisko un finanšu noziedzīgo nodarījumu iztiesāšanu (pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, amatnoziegumus u.c.). Tāpat grozījumi likumā veicināšot vienotu izpratni par kriminālprocesuālām tiesību normām, novēršot to atšķirīgu interpretāciju.

Lai gan Judins aicina šos iespējamos Kriminālprocesa likuma grozījumus nesaistīt ar Lemberga prāvu, juristu un politiķu vidū tie tiek diskutēti tieši šajā kontekstā. Kriminālprocesa likums nule jau bija atvērts grozījumu izdarīšanai, tomēr Lembergam netīkamie priekšlikumi tajos neparādījās. Oficiāli tas tika skaidrots nevis ar moratoriju uz ZZS un Lemberga nekaitināšanu līdz fiskālās disciplīnas līguma pieņemšanai, bet ar to, ka līdz brīdim, kad Saeimas Juridiskā komisija  pabeidza to gatavošanu pieņemšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā, Ģenerālprokuratūra nepaguva noformulēt un iesniegt savu priekšlikumu.