Iesaki rakstu:
Ja Latvijas tauta vēl kādreiz atgūs sabiedrisko mediju, tad vakar LTV pārraidītais raidījums “Aizliegtais paņēmiens” kalpos par mācību materiālu nākamās žurnālistu un sabiedrisko darboņu paaudzes izglītošanā. Arī tad, ja viss turpinās iet pa pašreiz uzņemto kursu, materiāls būs vērtīgs, jo palīdzēs atklāt jaunas iespējas tiem augošajiem speciālistiem, kurus progresā bremzēs veselais saprāts un citi nevēlami tikumi. Sakāmā par raidījumu ir daudz, tāpēc teikšu pa daļām. Pirmajā es gribētu atsvaidzināt atmiņas par divām epizodēm Latvijas jaunāko laiku vēsturē, kuras būtu vērts apzināties ikvienam, kas grib kaut ko vērtīgu bilst par jauno lielo bubuli – “naidu”.
2021. gada 10. decembrī Kārlis Streips televīzijas raidījumā “Preses klubs” tiešajā ēterā paziņoja: “..[Man] lūdza atgādināt, kāda ir atšķirība saslimt nevakcinētam un vakcinētam cilvēkam, un es te vienkārši piebildīšu, ka iemesls, kāpēc es uzskatu, ka šie cilvēki ir kaitīgi, ir tas, ka gadu, pusotru pēc pandēmijas man vēl joprojām tā maska ir jānēsā veikalos un …”
Kad Didzis Šmits oponēja šādai cilvēku apzīmēšanai, Streips reaģēja ar sarkastisku repliku, veroties kamerā: “Labie, mīļie cilvēciņi, lūdzu, lūdzu, lūdzu, ejiet vakcinēties, labie, mīļie cilvēciņi.” Pēc Šmita atkārtotas norādes par necienīgu attieksmi Streips piemetināja: “Uz cilvēku, kas uzskata, ka Bils Geitss grib ielikt čipu caur vakcīnu, es nevaru neņirgāties.”
2022. gada 20. janvārī TVNET komentētājs Toms Lūsis tviterī rakstīja:
“Doties sev netīkamu politiķi izsvilpt pieminekļa atklāšanā var tikai s…ds, nevis cilvēks. Tie paši s…di, kas tagad svilpa pie Gunāra Astras pieminekļa, pirms pusgada sadevās rokās un piesmēja Baltijas ceļu. Nākamais solis varētu būt apspļaudīt Brīvības pieminekli.”
Šo tvītu atzinīgi novērtēja vairāk nekā 1300 cilvēku. To vidū Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, Latvijas radio žurnālisti Andrejs Siliņš un Uldis Ķezberis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Saeimas deputāti Inese Lībiņa-Egnere, Sandis Riekstiņš un Krišjānis Feldmans, Rīgas vicemēre Linda Ozola, Rīgas domnieks Dāvis Stalts, komentētājs Aivars Ozoliņš, vēsturnieks Gustavs Strenga, neatliekamās palīdzības šefiene Liene Cipule, progresīvā aktīviste Selma Levrence, konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars un simtiem citu, to vidū vairāki LGBT aktīvisti, kas citos kontekstos apelē pie cilvēcīguma.
Der atgādināt par izsvilpšanas kontekstu. Tā notika brīdī, kad iespējas pulcēties protestiem bija valdības liegtas jau ilgu laiku, un izsvilpts tika konkrēti tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Tas pats, kurš bija 2021. gada oktobrī pamatojis piespiedu vakcināciju kā “pozitīvo diskrimināciju”. Tas pats, kura vadītā ministrija bija piedalījusies juridiskā pamatojuma piedzejošanā un pievilkšanā pilsonisko brīvību nepamatotai un nesamērīgai ierobežošanai.
Arī tiem, kuri nekad nesvilptu pieminekļa atklāšanā un kuriem nav nekā kopīga ar faktiskajiem svilpējiem, bija ko nobrīnīties par dīvaino simbolismu, kad oponentus par Kremļa aģentiem dēvējošs tiesiskuma grāvējs atklāj pieminekli brīvības cīnītājam un cenzūras upurim Gunāram Astram.
Var nosodīt cilvēkus, kas svilpj pie pieminekļa tā atklāšanas pasākumā, bet vai tāpēc šie cilvēki un citās brīvības demonstrācijās dalību ņēmušie ir uzskatāmi par s…diem? Autora reputācijas dēļ pats tvīts nav ievērības cienīgs, bet kāpēc amatpersonām un sabiedrības viedokļu līderiem bija publiski jāizrāda atbalsts šādai atcilvēkošanai?
Kāpēc kāda atskaitīšana no cilvēku rindām un pieskaitīšana s…diem tik plašu atzinību guvušā ierakstā nepelnīja neviena t.s. ētikas speciālista vai “Aizliegtā paņēmiena” uzmanību? Tāpēc, ka attiecīgajās aprindās tieši tāpat kā vairākkārt iepriekš cilvēces vēsturē viena cilvēku grupa bija oficiāli atzīta par kaitīgiem un pret viņiem izturēties necilvēcīgi bija pareizi.
Būtiski, ka šai necilvēku grupai apelēt pie vēstures analoģijām bija aizliegts. Dalību šai grupā atšķirībā no citos laikos apspiestajām grupām dalībnieki esot izvēlējušies paši. Un to teica teju vienā elpas vilcienā ar norādi, ka vakcinēšanās nav piespiedu. Proti — jūs varat brīvi izvēlēties būt nepareizajā grupā (tātad palikt tajā pašā, kurā līdz nesenai pagātnei bija visi), bet, tā kā tā ir jūsu izvēle, tad par dalību tajā jūs drīkst diskriminēt un pazemot.
Ja K. Streipam par šādiem izteikumiem vajadzētu vismaz uz laiku atstādināties no raidījuma vadīšanas, tad T. Lūša tvīts un tā atbalstīšana nevienā normālā sabiedrībā nedrīkst būt krimināli sodāma, pat ne “resoriski pārbaudāma” aktivitāte. Taču šos notikumus nedrīkst aizmirst. Tās bija divas epizodes (no ļoti daudzām) kolektīvā noskaņojuma veidošanā, kurā piedalījās mūsu vēlēti priekšstāvji un mediju atzīti “eksperti”, bet kurai nesekoja itin nekāda mediju un to ētikas padomju reakcija.
Tāpēc ir jājautā: vai Latvijas televīzija jeb, pareizāk sakot, tās gaiteņos organiski noformējies aktīvistu pulciņš patiešām konsekventi vērš uzmanību uz neiecietīgiem, necilvēcīgiem, uz vardarbību aicinošiem izteikumiem, uz sociālo spriedzi sabiedrībā un tās cēloņiem? Vai varbūt viņi vienkārši izmanto “naida runas” apkarošanu kā šim brīdim parocīgu varas instrumentu, lai virzītu noteiktu idejisko kursu, kura būtība līdz ar to nemaz nav jāapspriež?