Iesaki rakstu:

Veselas divas ministrijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Ekonomikas ministrija (EM) – atzinušas, ka Ķekavas novada būvvalde, neatbildot uz iesniegumiem un nepareizi interpretējot Ministru kabineta noteikumus, pārkāpj likumu, taču novada pašvaldība ministriju pārmetumiem nepiekrīt un paliek pie savas likumu izpratnes. Tikmēr novada iedzīvotāji spiesti saskarties ar būvvaldes patvaļu, un topoša daudzbērnu ģimene vairs neredz iespēju, kā, ievērojot Būvniecības likuma un citu normatīvo aktu prasības, legāli uzbūvēt savu pirmo mājokli.

Pietiek nesen publiskoja kāda lasītāja vēstuli, kurā bija stāstīts par absurdo situāciju, kādā viņš nonācis, vēlēdamies uzcelt ģimenei nelielu savrupmāju (60m2), saimniecības ēku (36 m2) un pagrabu (40m2) Ķekavas novada Skujeniekos.

“Ķekavas būvvaldes vadības un Ķekavas apbūves noteikumu (turpmāk tekstā - AN) dēļ manas ģimenes sapnis par cilvēku cienīgu dzīvi savā īpašumā tiek iznīcināts. Saskaroties ar Ķekavas būvvaldes nevēlēšanos strādāt savu iedzīvotāju labā, esmu spiests meklēt plašāku sabiedrības atbalstu. Zinu, ka neesmu vienīgais šīs būvvaldes upuris,” savā vēstulē rakstīja Andis Salnājs, pret kuru pēc šīs vēstules publicēšanas tagadējā Ķekavas būvvaldes vadītāja (agrāk pazīstama ar savu darbošanos Jūrmalā) Inese Aizstrauta pat mēģinājusi safabricēt kriminālprocesu par draudu izteikšanu.

VARAM un EM konstatējušas, ka Ķekavas būvvalde neievēro likuma prasības, laikus nesniedzot atbildes uz iedzīvotāju iesniegumiem, tādējādi arī liedzot iespēju atbildi apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ministrijas arī secinājušas, ka Ķekavas būvvalde nepareizi interpretē Būvniecības likumu un Ministru kabineta noteikumus, kas hierarhiski ir normatīvie akti ar augstāku spēku nekā pašvaldības izdotie saistošie noteikumi.

Ķekavas būvvalde liedz Salnājam būvēt uz sev piederošās zemes saimniecības ēku, kas pēc izmēra paredzēta mazliet lielāka nekā puse no iecerētās dzīvojamās ēkas. “Plānoto ģimenes savrupmāju vēlos būvēt materiālo iespēju robežās, tāpēc tā ir paredzēta 60m2 neliela. Ģimenes vajadzību dēļ minētās savrupmājas nodrošināšanai un papildināšanai ir paredzētas palīgēkas – saimniecības ēka (36m2) un pagrabs (40m2),” - šādi savu būvniecības ieceri Salnājs izklāsta vēstulē, kas nosūtīta gan ministrijām, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, gan tiesībsargam.

Ķekavas būvvalde uzskata, ka saimniecības ēka nedrīkst būt lielāka par 30% no dzīvojamās ēkas, pamatojot to ar Ķekavas apbūves noteikumos teikto, ka palīgizmantošana nevar aizņemt vairāk par 30% no galvenās izmantošanas platības. “Ministrija kategoriski nepiekrīt šādam Būvvaldes normu interpretējumam, kad galvenās izmantošanas platība tiek attiecināta uz konkrētu būvi,” norāda VARAM, papildinot, ka “Būvvaldes izvirzītā prasība, ka saimniecības ēku platības aprēķināmas no projektētās dzīvojamās mājas platības, ir uzskatāma par nepamatoti ierobežojošu un prettiesisku”.

Ministrija arī uzdevusi Ķekavas domei izvērtēt Būvvaldes darbinieku rīcību un divu nedēļu laikā sniegt skaidrojumu par konkrētā gadījuma tiesisku risinājumu. Tomēr Ķekavas dome nospriedusi ministrijas prasībām nepakļauties, jo uzskata, ka pati labāk prot tulkot likumos un normatīvajos aktos rakstīto.

Novada domes priekšsēdētājs Andis Damlics ministrijām paskaidrojis, ka nepiekrīt VARAM interpretācijai un skaidrojumam par Apbūves noteikumiem, kā arī norādījis, ka nesaskatot pretrunu starp Apbūves noteikumiem un Ministru kabineta noteikumiem četru nopietni izvērstu apsvērumu dēļ, starp kuriem ietvertas arī spekulācijas, ka nebūt pieļaujams, ka pie 60 kvadrātmetrus lielas dzīvojamās mājas pieceļ klāt 300 kvadrātmetrus lielu saimniecības ēku, izliekoties, ka nav pamanījusi, ka Salnājs iecerējis vien 36 kvadrātmetrus lielu saimniecības ēku.

Interesanti, ka atbildes vēstulē ministrijām novada dome nepatiesi norāda, ka pēc pašvaldības rīcībā esošajiem topogrāfiskajiem datiem nekustamajā īpašumā dažādas ēkas aizņem 42,5% no kopējās 1,38 hektāru zemes platības, lai gan kadastru reģistrā šādas ēkas nav atrodamas un arī pati Ķekavas dome atzinusi, ka šādu būvju uz zemesgabala nav, jo par tiem nekad nav pieprasījusi nekustamā īpašuma nodokli.

Tikai pēc divu ministriju vēstuļu saņemšanas Ķekavas dome uzlikusi par pienākumu Būvvaldei turpmāk ievērot likumu un rakstveidā atbildēt uz visiem iesniegumiem.

Salnāja ģimene ar Ķekavas Būvvaldi jautājumus risina jau vairāk nekā gadu. Būvniecības ieceres dokumentus Ķekavas būvvaldē tā iesniedza pērnā gada 2.aprīlī un, nesaņemot nekādu atbildi, 15.jūnijā ieradās uz pieņemšanu Ķekavas būvvaldē, lai noskaidrotu, kāpēc nav sniegta atbilde, un saņemtu atbildi uz konkrētu jautājumu,- kas ir nepieciešams, lai varētu sākt mājas būvniecību.

Būvvaldes vadītāja Aizstrauta toreiz ļoti pretimnākoši un laipni atbildējusi uz visiem jautājumiem un sniegusi atbildi, ka topogrāfijas plāns (ieceres dokumentācijai!) ir nekorekts un nekas nav saskaņots.

“Neviens vārds par Ķekavas AN ierobežojumiem netika minēts, kaut jau ieceres dokumentācijā ir redzams, ka paredzētā būvniecība ir pretrunā ar Ķekavas AN 7.2.punktu, kas nosaka, ka palīgizmantošana nevar aizņemt vairāk nekā 30% no galvenās izmantošanas platības,” savā vēstulē min Salnājs.

Publiski pieejamā informācijā par būvniecības iesniegumiem redzams, ka atbilde uz šo iesniegumu sniegta pērnā gada 31.jūlijā, taču Salnājs rakstisku atbildi nav saņēmis vēl šobaltdien.

Pēc topogrāfijas sakārtošanas mājas projekta dokumentāciju viņš mēģinājis iesniegt atkārtoti, bet atdūries pret jaunu problēmu. Sagatavotais projekts netika pieņemts, jo, kā nosaka Ķekavas apbūves noteikumu 7.2. punkts, palīgizmantošana nevar aizņemt vairāk nekā 30% no galvenās izmantošanas platības, un tā nav izmantojama dzīvošanai, ja AN nav noteikts citādi.

“Nolēmu mainīt saimniecības ēkas statusu uz savrupmāju un 09.11.2015 Ķekavas domes lietvedībā iesniedzu projektu par divu savrupmāju un pagraba būvniecību. Pēc mēneša saņēmu 26.11.2015 sagatavotu būvniecības atteikumu, jo divas savrupmājas uz savas zemes bez detālplānojuma celt nav paredzēts.

Neredzu pamatojumu detālplānojuma pieprasījumam, jo savu zemi dalīt mazākos zemes gabalos nevēlos. Detālplānojuma izstrāde prasītu vairāku tūkstošu eiro ieguldījumu, un tā izstrādes process aizņemtu vismaz gadu. Manai ģimenei nav lieku līdzekļu un laiks šiem birokrātiskiem pasākumiem. Savukārt topogrāfijā viss jau ir iezīmēts,” norāda Salnājs, piebilstot, ka Ķekavas būvvaldes attieksmes un neizdarības dēļ zemes gabala topogrāfijas derīguma termiņš drīz beigsies, jo tā ir derīga tikai gadu. “Par jaunu zemes gabala topogrāfiju manai ģimenei vēlreiz būs jāmaksā vairāki simti eiro,” secina Salnājs.

Šā gada sākumā Salnājs vēlreiz vērsies Ķekavas būvvaldē ar jautājumu, kā risināt šo situāciju, kad kā zemes īpašniekam uz savas zemes tiek liegta jebkāda būvniecība tāpēc, ka AN nosaka nesamērīgu ierobežojumu attiecībā uz palīgēku būvniecību, ievērojot noteiktos 30% no galvenās izmantošanas platības.

Šajā reizē attieksme pieņemšanā ir mainījusies. „Inese Aizstrauta un viņas kolēģis Aldis Mikanovskis (kurš pats nolemj iejaukties sarunā) ieņem pozīciju, ka nav skaidrs, par ko runāju, jo neesot iesniegts projekts. Sarunas nobeigumā vienojos, ka arhitekts atnesīs projektu un pa lielam problēma manas būvniecības iecerē ir faktā, ka dzīvojamā savrupmāja ir paredzēta tikai 60m2. Ja vēlos vēl būvēt iecerēto saimniecības ēku un pagrabu, tad attiecīgi māja jābūvē tik liela, lai palīgizmantošana nepārsniedz 30%. Tas nozīmē, ka man pret manu gribu jābūvē vismaz četras reizes (!) lielāka savrupmāja tikai tāpēc, ka to nosaka šis absurdais likums,” secina Salnājs.

Salnāja ģimene nav vienīgā, kas saskārusies ar Ķekavas Būvvaldes likumu un normatīvo aktu izpratni. “Darām zināmu, ka ministrijā saņemtas vairākkārtīgas iedzīvotāju sūdzības par Būvvaldes rīcību, izvirzot dažādas nepamatotas prasības un neievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību par būvniecības ieceres iesniegumu izskatīšanu,” vēstulē novada domei uzsver VARAM, aicinot Ķekavas novada domi izvērtēt Būvvaldes darbinieku rīcību.