Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Situācijā, kad tepat aiz stūra notiek kara darbība (gan fiziska, gan ekonomiska), kad valstis vicinās ar sankciju draudiem un liela daļa arī tās ievieš pret okupantu režīma atbalstītājiem, pienācis laiks arī Latvijā skrupulozāk pārskatīt mūsu biznesa telpu. Šodien īpaši atmiņā nāk kāds biznesa konsultants, finansists Kārlis Krastiņš (attēlā), kurš savulaik kopā ar Ģirtu Rungaini bija firmas Prudentia seja.

Šobrīd Rungainis dzīvo dubulto dzīvi -  savos veikalos tirgo krievu šņabi, bet internetā atrodamajās vietnēs gāna Putina karadarbību un slavē sankcijas. Savukārt Rungaiņa audzēknis Krastiņš kādā intervijā minējis, ka viņam svarīgas esot arī morālās vērtības, investori, ar kuriem viņš strādājot, tiekot vērtēti skrupulozi un Latvija viņam ir dārga.

Taču publiskajā telpā atrodams gana daudz kritikas par Krastiņa biznesa ētiku un darbības principi rada bažas par darbību jebkuras citas valsts, tikai ne Latvijas interesēs. Turklāt pret šo cilvēku šobrīd ir spēkā esošas vismaz divas krimināllietas.  

Par “morāles vērtībām” var tikai pabrīnīties. Interesanti, ka Latvijas aizstāvim, šķiet, ir izteikta tendence pievērsties Krievijas biznesa interesēm, gan konsultējot Latvijas uzņēmumus nereti krievu biznesa interesēs, gan piesaistot uzņēmumiem Krievijas investorus. 

Lūk, daži piemēri:  ar Krastiņa starpniecību AirBaltic teju sāka lidot ar Krievijas Sukhoi lidmašīnām!  

Viņa firmas pārstāvji Latvijas valsti konsultēja “..ja "airBaltic" kādā periodā uz izdevīgiem nosacījumiem nevar atrast citas lidmašīnas, tad nelielā skaitā var izmantot arī iespējamā finanšu investora pieejamās "Sukhoi" lidmašīnas, jo to izmantošana nebūtu nekas traģisks. Lidsabiedrība jau pārsvarā operēšot ar "Bombardier" lidmašīnām”[1]. 

Tagad padomāsim, kā šī frāze izskatās uz šodienas karadarbības fona Ukrainā un teju vispasaules sankcijām pret Krievijas biznesu. Ja Latvijas valsts būtu paklausījusi Krastiņa komandas konsultācijām, AirBaltic būtu iegādājies Sukhoi lidmašīnas un šodien mēs lidotu ar okupantu valsts lidmašīnām. Vai visticamāk nelidotu nemaz, jo solidaritātes pēc tās būtu jānoliek pie malas (ja nebūtu izjukušas jau pirms tam).

Bet tas vēl nav viss, ir vēl virkne situāciju, kurā Krievijas biznesa telpas intereses prevalēja pār “morāles” vērtībām un Latvijas interesēm. Krastiņa konsultētais Food Union tika pārdots Krievijas investoriem; arī Liepājas metalurga gadījumā tika “iekonsultēti” investori, kas pārliecinoši iznīcināja Liepājas flagmani, bet vienlaikus sniedza atbalstu arī Austrumukrainas prokremlisko separātistu darbībām.

Olainfarm tika mēģināts pārņemt ar apšaubāmas izcelsmes līdzekļu palīdzību, mēģinot atmazgāt Rīgas Satiksmes shēmās pievākto, kā arī nopludināta iekšēja informācija ārvalstniekiem. Manuprāt, šādus darbības principus varētu salīdzināt arī ar noslieci uz diversiju.  

Turklāt pēc krimināllietu ierosināšanas Kārlis ticis vaļā no savām daļām konsultāciju firmā Prudentia. Gluži kā šobrīd Romāns Abramovičs (kuru londonieši dēvē par Putinam pietuvinātu personu) mēģina distancēt sevi no futbola kluba Chelsea, kā arī atbrīvojas no visiem saviem Londonas īpašumiem, lai sankciju gadījumā nepaliktu bešā. 

Raugoties uz notiekošo Ukrainā, kur tiek ķerti iekšējie diversanti, kas marķē bombardējamās ēkas, rodas jautājums, vai arī mūsu rindās un telpās nav diversanti, kas “marķē” stratēģiski svarīgus valsts objektus. 

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nupat teica, ka 5.kolonna netiks pieļauta. Bet, iespējams, tā ir tepat deguna galā.


[1] http://www.leta.lv/es/item/C72CC468-65F4-48EF-BF1C-CF0B9B134741/jaunumi:news/ 

Novērtē šo rakstu:

123
31