Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums – ar šo es domāju valdību, kurš nespēj apņēmīgi un adekvāti reaģēt. Mūs vada veidojums, kurš ir gatavs labi izskatīties un dziļdomīgi vērsties žurnālistu kamerās. Problēma ir apstāklī, ka šāda izturēšanās var būt bez sekām tikai tad, ja “viss rullē”. Problēma ir tāda, ka viss sen jau nerullē un šobrīd - draud apstāties pavisam.

Ko vēl mums parāda pēdējo 10 dienu notikumi?

Mūsu valdošā koalīcija nav gatava pat arī krīzes apstākļos pēc būtības ķerties klāt pašu sastādītajam un pieņemtajam 2020. gada budžetam, lai, mainot izdevumu sadaļu, rastu līdzekļus nozarēm, kurām tie ir vitāli nepieciešami šobrīd. Mūsu valdība nav gatava, izmantojot situāciju, pielikt punktu vienai no likumdošanā skaisti ietvertajām shēmām – OIK. Šādu shēmu Latvijā ir daudz, bet šobrīd par to nerunāsim. Visu nevar uzreiz.

Šādu shēmu dēļ viens ļoti talantīgs cilvēks Latvijā ienāca politikā un acīmredzami tajā ir joprojām. Jo kā gan citādi mēs varam izskaidrot de facto pie varas esošo nevēlēšanos OIK atcelt, ja ne ar šīs shēmas tēva, vai vēl sliktāk - daudzo līdzdalībnieku, ietekmi aizkadrā? Starp citu, premjer Kariņ, ja nekļūdos, Jūs, būdams Briselē, aktīvi iestājāties par patiesā labuma guvēju noskaidrošanu, bet par OIK kaut kā tās dukas Jums pietrūkst pat to izdarīt.

Bet atgriezīsimies pie tagadnes.

Līdz šim valdības pieņemtie lēmumi, ja nemaina 2020. gada valsts budžetu, ir kosmētiski. Mūsu tautsaimniecību šobrīd nevar glābt neskaidri valsts atbalsta kritēriji, un to galīgi nevar glābt 155 000 strādājošo piešķirtie dīkstāves pabalsti. Jūs teiksiet – labāk nekā nekas? Jā, labāk ir 155 tūkstoši nekā nekas, bet, ja maina budžeta izdevumu sadaļu, var atrast vēl lielākas naudas summas, ko novirzīt cietušajām nozarēm un tajās strādājošiem.

Tāpat šīs dienas parādīja, ka nav skaidru kritēriju, kuras nozares uzskatīt par skartām un atbalstīt. Es nedēļas sākumā vērsos pie Latvijas Bankas vadības ar lūgumu/piedāvājumu aktīvi iesaistīties situācijas analīzē, novērtēšanā un rekomendāciju sniegšanā. Ņemot vērā Latvijas Bankas regulāri publicētos pārskatus par mūsu tautsaimniecības stāvokli un attīstību, tā var tikt uzskatīta par kompetentāko valsts institūciju šādam mērķim.

Ko man atbildēja Latvijas Bankas pārstāvis? Mēs darām to, ko mums liek valdība. Un pareizi jau arī ir. Jautājums tikai – ko tad valdība liek pētīt? Man ir aizdomas, ka valdība neko neliek pētīt. Man ir aizdomas, ka ir dziļš apjukums un skats, ko darīs kaimiņi. Tad mēs pakaļ.

Opozīcija un es personīgi esam vairākkārt izteikuši konkrētus priekšlikumus, kuri esošo nevienkāršo situāciju varētu mainīt uz labo pusi, vismaz noturēt cilvēkus un uzņēmumus virs ūdens. Es varu komentēt priekšlikumus, kurus publiskoju es - šie priekšlikumi veidojas no komunikācijas ar dažādās nozarēs veiksmīgi strādājošiem cilvēkiem, kuri pulcējas ap mani. Arī aizkadrā. Šo cilvēku kļūst ar katru dienu vairāk. Un es šobrīd vēršos pie jums – spējīgie cilvēki –, mums visiem ir laiks apvienot savas zināšanas un iesaistīties. Analizējiet notiekošo, pierakstiet savas domas, nāciet uz kontaktu. Jo, kā jau teicu, laiks, kad “viss rullēja”, ir beidzies, un šobrīd ar dziļu skatienu apveltītas viduvējības vairs netiek galā ar notikumiem valstī.

Pēc 10 dienu diskusijām un pārdomām vakar Saeimas deputāti ķērās klāt pie nepieciešamo izmaiņu, ierobežojumu apspriešanas un ieviešanas. Un ierastais, butaforiskais stils – tā, lai smuki izskatās, turpinājās. Visi viens otru slavēja, aplaudēja. Uzslavēja mediķus, pateicās viņiem un nobalsoja PRET algu pacelšanu. Nav līdzekļu. Bet pārskatīt izdevumu sadaļu – un te man jau ir mute sausa atkārtot par izdevumu sadaļā paredzētajām aktivitātēm, kurām šobrīd nav ne laiks, ne vieta. Bet summas ir vērā ņemamas, katrā gadījumā pietiekamas, lai paaugstinātu mediķu atalgojumu.

Atalgojums palielināts netika. Manā FB lapā varat paskatīties, kā kurš no ievēlētajiem tautas priekšstāvjiem nobalsoja. Nav tur, ko komentēt. Tomēr notika arī brīnums – Saeima nobalsoja par spēļu zāļu slēgšanu ārkārtas stāvokļa laikā. Labs sākums, kolēģi. Jāsaņemas drosme un jāturpina. Mēs taču ierobežojam alkohola tirdzniecību pēc 22iem, neļaujam smēķēt publiskās vietās un pie to ieejām. Kāpēc mēs ļaujam azartspēļu biznesam esošajos apmēros un jo īpaši – esošajā situācijā, kad cilvēkiem tā jau trūkst līdzekļu iztikai, - eksistēt?

Kāds, lūdzu, no tā ir labums sabiedrībai? Mēs taču neļaujam narkotikas tirgot? Kāpēc mēs ļaujam biznesam, kurš ir pilnībā vērsts uz cilvēku apspēlēšanu, bieži – novešanu atkarībā, atrasties mūsu valstī? Es zinu patieso atbildi. Un tā kārtējo reizi parāda esošās varas divkosību un es pat teiktu – morālo noziedzību.

Par pārējiem aizvakardienas balsojuma rezultātiem, esmu pārliecināts, jūs detalizēti informēs mediji.

Ko es vēl vēlētos pieminēt.

Un lūdzu. Neuztveriet to kā jau apnikušu tematu. Es aicinu jūs visus būt atbildīgiem šajā laikā. Pieejamā statistika rāda, ka mums ir lielas un piesardzīgas cerības tikt cauri COVID19 epidēmijai ar vieglām sekām un relatīvi ātri. Bet abu šo nosacījumu izpilde ir atkarīga tikai no mums pašiem. Lūdzu, nebūsim pārgalvīgi un bravūrīgi. Lūdzu, ieklausīsimies infektologu, ārstu ieteikumos. Lūdzu, nepavadīsim laiku lielveikalos. Lūdzu, neuzturēsimies lielajos pārtikas veikalos vairāk, nekā tas ir nepieciešams. Lūdzu, atturēsimies radīt lielas ļaužu masas vienkopus. Nepalielināsim risku. Lūdzu, pacietīsimies dažas nedēļas. Dažas dienas atpakaļ Latvijā atgriezās aptuveni 20 tūkstoši mūsu cilvēku, es gribētu uzrunāt viņus un lūgt būt apzinīgiem un solidāriem. Lūdzu, vispārējās veselības vārdā pašizolēsimies. Mēs esam saprātīgas būtnes, rīkosimies atbilstoši. Un, ja Dievs dos, 2-3 nedēļas, un varēsim sākt atgriezties pie normālas dzīves. Būsim solidāri.

Par Ziemassvētkiem.

Atvainojos par atkārtošanos, bet šis laiks ir līdzīgs Ziemassvētkiem. Pat vel labāks. Kas var būt labāks par došanu otram, savam tuvākajam, īstajā brīdī. Un šobrīd ir īstais brīdis. Pavērsimies apkārt. Kas mums ir kaimiņos. Vai nav kāds kaimiņš, kaimiņiene, mūsu tuvākais, kuru neesam redzējuši iznākam ārpus mājas. Varbūt mums apkārt ir cilvēki, kuriem mūsu palīdzība var būt kritiski vajadzīga.

Jūs droši vien esat pamanījuši sociālajos tīklos jauno cilvēku, cilvēku ar brīnišķīgām sirdīm, uzsākto aktivitāti – pārtikas sagādāšanu veciem ļaudīm. Šis piemērs noteikti ir atdarināšanas vērts. Dodiet, un jums taps dots, klauvējiet, un jums atvērs! Mums tiek dots, lai mēs dotu tālāk. To drīkst darīt arī tie cilvēki, kuriem nav videokameru. Lai tava labā roka nezina, ko kreisā dara.

Par vienotību. Un lūdzu nejaukt ar politiskās partijas nosaukumā ietverto vārdu. Es uzskatu, mums nevajag būt vienotiem tādā veidā kā tā politiskā partija.

Līdz vēlēšanām vēl tālu, tā ka droši var neturēt mani aizdomās par elektorāta vākšanu.

Tātad. Es patiesi uzskatu, ka mēs nevaram atļauties, patiesībā – nekad neesam varējuši atļauties, sevi dalīt latviešos, krievos, ebrejos, armēņos, ukraiņos, baltkrievos… latviski vai “krieviski” runājošos. Latvija vienmēr visos laikos ir bijusi multinacionāla teritorija, kura pārtapa multinacionālā valstī. Mēs esam bijuši vienoti 1991. gadā, pēc tam to aizmirsām. Un aizvainojuši savus līdzcilvēkus, kašķējušies un ākstījušies ar nebūtisko vēstures mēslainē. Bet šoreiz ne par vēsturi. Šoreiz par tagadni.

Sašķelta valsts nevar pastāvēt. Mēs visi esam cilvēki, kuriem šobrīd neiet viegli. Daudzi ir nobijušies, daudziem trūkst iztikas līdzekļu. Daudzi slimo. Ne bailes, ne līdzekļu trūkums, ne veselības problēmas mūs nešķiro. Lietus līst gan par taisniem, gan netaisniem cilvēkiem. Šis laiks prasa vienotību un empātiju. Padomāsim, kā tas otrs jūtas, vai mēs gribētu, lai pret mums izturas, kā nupat mēs esam gatavi izturēties pret citiem. Nevairosim agresivitāti. Ne uz ielām vadot auto, ne veikalos, ne interneta komentāros. Atturēsimies no ļaunuma izplatības. Nepadarīsim mūsu ikdienu vēl sarežģītāku.

Un nobeigumā.

Tā, kā ir šobrīd, nebūs vienmēr. Gravitāciju neviens nav atcēlis. Pasaulē un Latvijā notiekošais skaidri parāda, ka kaut kas ar “sistēmu” nav kārtībā. Un par sistēmas restartu var kalpot jebkas. Cilvēki visbiežāk pat nenojauš, no kurienes pienāca restarts, Kurš nospieda pogu.

Mēs redzam, ka netaisnība, negodīgums, divkosība ir tuvu kritiskajam punktam, varbūt jau to sasniegusi. Nedarbojas vairāk, sāk ķerties esošie mehānismi. Zaglīgums, shēmošana, meli nespēj vairs darboties, jo enerģijas nav. Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis. Savukārt meļa un taisnīgā strīdā vienmēr uzvarēs Taisnība. Esošā sistēma vēl formāli darbojas, bet ir acīmredzams, ka ir nepieciešamas pārmaiņas. Ne kosmētiskas. Pašos principos.

Būšana politikā, nokļūšana pie varas nedrīkst būt biznesa modelis. Par savu redzējumu šajā sakarā es vēl runāšu un rakstīšu. Bet šodien es gribu jūs aicināt – būt godīgiem pret sevi un citiem, būt godīgiem pret savu sirdsapziņu un nemēģināt ar to panākt kompromisu. Aicinu sākt domāt ne stereotipos. Svaigi. Ārpus kastes. Un aicinu būt gataviem iesaistīties. Praktiski darboties, izteikt viedokļus, dot idejas. Mums ir milzīgs daudzums talantīgu cilvēku. Šādi cilvēki jau ir kritiski nepieciešami, un nākotne sola vēl lielāku pieprasījumu. Bet pašlaik. Esam godīgi un gudri. Esam žēlsirdīgi un redzīgi. Esam vienoti. Un lai Dievs mums palīdz.

Novērtē šo rakstu:

45
10