Iesaki rakstu:

Iespējams, kontekstā ar atsevišķu politisko spēku un ekonomisko interešu grupu vēlmi panākt drīzas izmaiņas valdības koalīcijā ar jaunu sparu izskan minējumi par premjera Valda Dombrovska (Vienotība) karjeru Eiropas Savienības (ES) institūcijās. Premjers šādus jautājumus vienmēr ir apslāpējis, uzsverot, ka viņa mērķis ir, lai šī valdība nostrādā visu 11. Saeimas pilnvaru laiku. No avotiem diplomātiskajās aprindās, kas informēti par noskaņojumu lielo ES valstu valdībās, izskan skepse, vai Dombrovskim ir izredzes uz šai sakarā pēdējā laikā kuluāros piesaukto Eurosamita priekšsēdētāja amatu. Turklāt šāda teorētiska iespēja pavērtos tikai 2013. gada otrajā pusē vai 2014. gadā.

Ja Latvijai izdosies izpildīt kritērijus, lai pievienotos eirozonai, premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) kā šī veiksmes stāsta simbols varētu pretendēt uz augstu amatu Eiropas Savienības (ES) institūcijās. Viens šāds jaunizveidots amats, kas atbilstu ekspremjera līmenim, ir Līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā jeb ES fiskālās disciplīnas līgumā paredzētais ietekmīgais Eurosamita priekšsēdētāja amats. Atsevišķi avoti Briselē izsaka optimistiskas prognozes, ka Vācijas kanclere Angela Merkele, ar kuru Dombrovskim izveidojies īpašs kontakts, varētu būt viņa lobijs ceļā uz šo amatu.

Latvija, kas vairākus gadus strikti sekojusi starptautiskā aizdevuma programmas nosacījumiem, turoties pie sāpīgiem taupības pasākumiem, ir labs piemērs citām finanšu krīzē nonākušām ES valstīm, pirmkārt, Grieķijai, rādot, ka ar šādu politiku ir iespējams pārvarēt krīzi. Ja Latvijai izdosies izpildīt kritērijus, lai 2014. gadā pievienotos eirozonai, un tādējādi pabeigt šo veiksmes stāstu, tā būs pozitīvs piemērs gan šīm valstīm, gan citu ES dalībvalstu sabiedrībām, kuru valdībām ir grūti pamatot finanšu palīdzības sniegšanu krīzes skartajiem.

Citi augstistāvoši avoti diplomātiskajās aprindās uzsver: šobrīd iespēja, ka Dombrovskis varētu pretendēt uz Eurosamita priekšsēdētāja amatu, netiek apspriesta, un pa diplomātiskajiem kanāliem nav saņemti apstiprinājumi, ka Latvijas premjers saņēmis kādus solījumus vai iedrošinājumus šai sakarā. Lai gan, Latvijai izpildot eirozonas kritērijus un veiksmīgi sakrītot citiem faktoriem, vēl neesot izslēgts pozitīvs izrāviens, pašlaik apspriest šādu iespēju esot pāragri. Diplomāti arī norāda, ka vāciski, angliski un krieviski brīvi runājošais Dombrovskis nepārvalda franču valodu, un tas var būt nopietns šķērslis tik augsta ES amata iegūšanai. Latvijas kandidātam nepietiktu tikai ar Vācijas kancleres atbalstu, turklāt viņai 2013. gada rudenī vēl jāpārdzīvo pārvēlēšana.

Rodas iespaids, ka priekšlaicīgie minējumi par Dombrovska izredzēm pretendēt uz augsto amatu pašlaik tiek izplatīti ar mērķi pieradināt pie domas, ka amatā rekordlaiku pavadījušais premjers agri vai vēlu aizies. Šādas informācijas parādīšanās publiskajā telpā arī ļautu notestēt reakciju uz šādu scenāriju. Aktualizējot jautājumu par Dombrovska drīzo karjeras kāpienu Eiropā, kam kā priekšnoteikums ir vairāku „mājasdarbu“ izpildīšana, premjera krēsla šūpotājiem arī paveras vēl viens iemesls kritizēt viņa ekonomisko politiku. Izskan kritiski viedokļi, ka veiksmes stāsts par krīzes pārvarēšanu un pievienošanos eirozonai tiks pabeigts uz ekonomiskās attīstības rēķina, jo tālākie fiskālās disciplīnas pasākumi nozīmē naudas izņemšanu no ekonomikas.

Izskan minējumi, ka, iespējams, „uz diviem krēsliem sēdēt”, vienlaikus vadot Eiropadomi un Eurosamitu, varētu pašreizējais Eiropas Savienības prezidents Hermanis van Rompejs. Kā otru kuluāros jau pašlaik apspriestus Eurosamita priekšsēdētāja amata kandidātu avoti diplomātiskajās aprindās min Vācijas finanšu ministru Volfgangu Šeibli. Tādā gadījumā kārdinošā vakance neradītu karjeras iespējas Dombrovskim vai kādam citam konkurentam uz šo amatu. Atsevišķi avoti Briselē izsaka optimistiskas prognozes, ka tam, kurš ieņems Eurosamita priekšsēdētāja amatu, tas kalpos kā tramplīns uz ES prezidenta kandidātu rezervistu soliņu brīdī, kad beigsies van Rompeja pilnvaras amatā.

Latvijas valdības atbalstītā ES fiskālās disciplīnas līguma 12. pants paredz, ka līgumu noslēgušo valstu valdību vadītāji vismaz divreiz gadā, bet, ja vajadzīgs, arī biežāk tiekas Eurosamita sanāksmēs, kuru vadīšanai tiek izveidots jauns – Eurosamita priekšsēdētāja – amats. Eurosamita priekšsēdētāju amatā iecels eirozonas valstu vai valdību vadītāji ar vienkāršu balsu vairākumu vienlaikus ar Eiropadomes priekšsēdētāju un uz tādu pašu pilnvaru termiņu.

Eurosamita priekšsēdētājam ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju būs jānodrošina šo sanāksmju sagatavošanu, lielā mērā nosakot to dienaskārtību. Pēc katras Eurosamita sanāksmes Eurosamita priekšsēdētājam būs jāiesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam. Saskaņā ar ES fiskālās disciplīnas līgumu Eurosamita dienaskārtībā būs jautājumi, kas skar eirozonas pārvaldību un tai piemērojamos noteikumus, kā arī stratēģiskas nostādnes attiecībā uz ekonomikas politikas īstenošanu, lai paaugstinātu konverģenci eirozonā.

ES fiskālās disciplīnas līgumu Latvijas valdība akceptēja 28. februārī, bet Saeimai šis balsojums vēl priekšā. To, cik šīs vienošanās ratifikācija svarīga Dombrovskim, parādīja tas, ka balsojumam nepieciešamais atbalsts opozīcijas partijās tika meklēts premjera līmenī, nevis parlamenta frakciju vadītāju konsultācijās. Lai saņemtu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas atbalstu šī līguma ratifikācijai, tika parakstīta īpaša vienošanās ar premjeru.

Kad Ministru kabinets 28. februārī lēma par atbalstu ES fiskālās disciplīnas līguma parakstīšanai, Dombrovskis iesaistījās garā viedokļu apmaiņā ar Ārlietu ministrijas ierēdņiem par termina „eurosamits” pareizrakstību, uzskatot, ka pareizi būtu rakstīt „eirosamits”, un šī nianse arī bija vienīgā, kas valdībā izraisīja diskusiju par šo pretrunīgi vērtēto līgumu.