Iesaki rakstu:

Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ar prettiesiskām metodēm ieguvis ziņas par viņa ģimenes neveiksmīgā biznesa kredītu iekļaušanu paslepus atsevišķi nodalītajā un Rietumu bankai pārdotajā valstiskās Hipotēku bankaskomercdaļas "3.a. portfelī", - šādu secinājumu liek izdarīt ceturtdien Finanšu ministrijas izplatītais oficiālais paziņojums. Savukārt Ministru kabineta sēžu protokoli skaidri atklāj: Dombrovskis iepriekš ir aktīvi piedalījies lemšanā par Hipotēku bankas likteni, tostarp arī par komercdaļas - arī viņa ģimenes biznesa kredītu - sadalīšanu paketēs un pārdošanu.

"Finanšu ministrija (FM) papildus norāda, ka atbilstoši Kredītiestāžu likuma 61.pantam kredītiestādei nav tiesības izpaust ziņas par klientu, tā kontu un darījumiem. Līdz ar to nedz FM un tās izveidotās darba grupas locekļiem, nedz valdības locekļiem netika un nedrīkstēja tikt sniegta informācija par tāda veida darījuma detaļām kā komercdaļas paketēs ietilpstošo kredītu saņēmēju vārdi un kredītu nosacījumi," teikts Finanšu ministrijas ceturtdien izplatītajā paziņojumā, kurā tā pirmoreiz publiski oficiāli atzina līdz šim slēpto "3.a portfeļa" eksistenci.

Taču līdz ar šo paziņojumu, kura mērķis bija attaisnot šāda portfeļa izveidošanu līdzās iepriekš publiski atzītajām Hipotēku bankas komercdaļas paketēm, Finanšu ministrija nejauši atzina, ka toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis informāciju par to, ka viņa ģimenes biznesa kredīti iekļauti šajā portfelī, ir ieguvis, domājams, ar prettiesiskām metodēm.

Atklāts ir tikai jautājums, vai šo informāciju premjeram prettiesiski izpaudis kāds no procesa dalībniekiem vai arī toreizējais premjers pats izmantojis dienesta stāvokli, lai šīs viņa ģimenes finansiālajam stāvoklim būtiskās ziņas iegūtu.

Kā zināms, Dombrovskis, taisnojoties savas ģimenes kredītu lietā, 27. maijā publiski paziņoja, ka, valdībai pagājušā gada 21. maijā lemjot par šo portfeli, viņš speciāli esot atstatījies no balsošanas par šo jautājumu un sēdes vadību šajā daļā uzticējis finanšu ministram.

"Ņemot vērā, ka bankas komercdaļā bija arī manai sievai daļēji piederoša uzņēmuma kredīts, es valdības ministrus savlaicīgi par to informēju, nepiedalījos šo jautājumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā, šo faktu fiksējot valdības sēdes protokolā, kā arī nododot sēdes vadību finanšu ministram," savā oficiālajā paziņojumā apgalvoja Dombrovskis.

Tas nozīmē, ka Dombrovskis ir prettiesiski - kā izriet no ceturtdienas Finanšu ministrijas paziņojuma - ticis informēts par viņa ģimenes biznesa kredītu atrašanos tieši šajā pārdodamajā portfelī.

Iepriekšējos gados, neraugoties uz Dombrovsku ģimenes biznesa kredītatkarību no Hipotēku bankas, viņš valdības sēdēs, kurās tika lemts par Hipotēku bankas likteni, bija piedalījies un pat uzstājies diskusijās par šiem jautājumiem. Ministru kabineta mājas lapā publicētajos protokolos nav nekādu norāžu, ka Dombrovskis no lemšanas būtu atstatījies.

Tā, piemēram, 2009. gada 24. novembra valdības sēdes protokola 51.§ ir šāds ieraksts:

Koncepcijas projekts "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveide par Attīstības banku"

TA-4297 (R.Fišers, L.Straujuma, E.Dreimane, V.Dombrovskis)

1. Atbalstīt iesniegto protokollēmuma projektu.

2. Valsts kancelejai kopīgi ar Finanšu ministriju noformēt protokollēmuma projektu rīkojuma projekta veidā, ņemot vērā izteiktos priekšlikumus par projekta 3.2.apakšpunkta papildināšanu ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, par atbalsta saskaņošanu ar Eiropas Komisiju, un Valsts kancelejai sagatavot rīkojuma projektu parakstīšanai pēc šī protokollēmuma 3.punktā minētā līguma iesniegšanas.

3. Finanšu ministrijai iesniegt Valsts kancelejā 2009. gada 2.oktobra aizdevuma līgumu starp Hipotēku banku un Eiropas Investīciju banku, kā arī atbilstoši iesniegtā protokollēmuma projekta 3.3.apakšpunktam precizētu koncepciju "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveide par Attīstības banku"."

Savukārt 2010. gada 23. februārī Valdis Dombrovskis ir vadījis valdības sēdi, kurā galīgi izlemts par Hipotēku bankas attīstības stratēģiju:

"59.§ Par eksporta veicināšanas pasākumiem un uzņēmējiem pieejamiem atbalsta instrumentiem, to apjomu, kā arī par Latvijas Hipotēku un zemes bankas attīstības stratēģijas būtiskajiem punktiem

TA-479 (A.Kampars, A.Liepiņš, E.Zalāns, E.Repše)

1. Pieņemt zināšanai Ekonomikas ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu "Par eksporta un ekonomikas konkurētspējas veicināšanu un administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējdarbībā" un Finanšu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu "Par Latvijas Hipotēku un zemes bankas attīstības stratēģijas būtiskajiem punktiem".

2. Valsts kancelejai nosūtīt informatīvos ziņojumus Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai."

Visbeidzot, Dombrovskis ir piedalījies diskusijās valdības sēdes slēgtajā daļā 2011.gada 1.novembrī, kurā tika spriests tieši par bankas komercdaļas - tātad arī viņa ģimenes biznesa kredītu - sadalīšanu paketēs. Sēdes protokols liecina nevis par to, ka Dombrovskis būtu atstatījies, bet gan tieši pretēji - par to, ka viņš personiski piedalījies spriešanā par šo jautājumu:

"64.§ Informatīvais ziņojums "Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveides procesu par attīstības banku un komercdaļas pārdošanas stratēģiju"

2684-DV (S.Bajāre, D.Lagzdiņa, I.Jansons, M.Krūtainis, D.Pavļuts, E.Dreimane, G.Bērziņš, E.Sprūdžs, R.Paņko, M.Kālis, V.Dombrovskis)."

Finanšu ministrija šoceturtdien savā oficiālajā paziņojumā šajā 2011. gada 1. novembra valdības sēdē nolemto ir aprakstījusi šādi:

"Tika piesaistīts konsultants SIA "Superia", kas izstrādāja komercdaļas pārdošanas stratēģiju, kura 2011. gada 1.novembrī tika atbalstīta MK.

Komercdaļas pārdošanas stratēģijas ietvaros konsultants veica plašu investoru loku aptauju, kā arī organizēja tālākās sarunas ar ieinteresētajiem potenciālajiem investoriem. Atbilstoši sarunu rezultātiem, konsultants sagatavoja lēmuma pieņemšanai nepieciešamo analīzi un priekšlikumus tālākai rīcībai, kas tika izskatīti FM izveidotajā darba grupā, un tālāk tika iesniegti lēmuma pieņemšanai MK.

Komercdaļas pārdošanas stratēģijas ietvaros MK tika regulāri informēts par progresu stratēģijas īstenošanā, tai skaitā, visi lēmumi par būtiskākajiem soļiem, tostarp izvēlēto pārdošanas metodi, sadalot komercdaļu atsevišķās paketēs, kā arī konkrētu pakešu atsavināšanu tika pieņemti valdībā saskaņā ar konsultanta rekomendācijām.

Lēmumi tika pieņemti, izvērtējot valstij kopumā finansiāli izdevīgāko risinājumu un pamatojoties uz piesaistītā konsultanta veikto analīzi un sniegtajiem ieteikumiem. Jāatgādina, ka pircēju atlases procesā tika uzrunāti vairāk nekā 100 potenciālie pretendenti. Pircēju atlases procesā svarīgākie kritēriji bija iespējami labākā cena, kā arī augsta reputācija un stabilitāte.

Saskaņā ar MK atbalstīto pārdošanas stratēģiju Hipotēku bankas komercdaļa tika sadalīta 6. paketēs:

1) fizisko personu un mazo korporatīvo klientu aizdevumi un noguldījumi (1.pakete);

2) salīdzinoši lielu korporatīvo klientu aizdevumi un noguldījumi (2.pakete);

3) aizdevumi, kuri ir saistīti ar celtniecības un nekustamā īpašuma attīstīšanas nozari (3.pakete);

4) kavētie kredīti jeb Hipotēku bankas meitas uzņēmuma SIA „Hipotēku bankas Nekustamo īpašumu aģentūra" (turpmāk -HipoNĪA) kapitāla daļas un aizdevums HipoNĪA (4.pakete);

5) Hipotēku bankas meitas uzņēmuma Hipolīzinga kapitāla daļas un Hipotēku bankas aizdevums Hipolīzingam (5.pakete);

6) Hipotēku bankas meitas sabiedrības SIA Risku investīciju sabiedrība piederošās 51,31% Hipo Fondi akcijas (6.pakete)."

Finanšu ministrs Andris Vilks ceturtdien nevēlējās sniegt nekādu atbildi uz šādu viņam uzdotu jautājumu kopā ar detalizētu situācijas aprakstu:

"Jūsu vadītā ministrija šodien izplatījusi paziņojumu, kurā saistībā ar Hipotēku bankas komercdaļas 3.a. portfeļa pārdošanu teikts: "FM papildus norāda, ka atbilstoši Kredītiestāžu likuma 61.pantam kredītiestādei nav tiesības izpaust ziņas par klientu, tā kontu un darījumiem. Līdz ar to nedz FM un tās izveidotās darba grupas locekļiem, nedz valdības locekļiem netika un nedrīkstēja tikt sniegta informācija par tāda veida darījuma detaļām kā komercdaļas paketēs ietilpstošo kredītu saņēmēju vārdi un kredītu nosacījumi."

Toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis par 2013. gada 21. maija MK sēdi, kurā tika izlemts šis jautājums, ir publiski paziņojis: "Ņemot vērā, ka bankas komercdaļā bija arī manai sievai daļēji piederoša uzņēmuma kredīts, es valdības ministrus savlaicīgi par to informēju, nepiedalījos šo jautājumu izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā, šo faktu fiksējot valdības sēdes protokolā, kā arī nododot sēdes vadību finanšu ministram."

Vadot minēto sēdi, Jums, Vilka kungs, no Valda Dombrovska paziņotā par atteikšanos no lēmuma pieņemšanas un tās iemesliem nevarēja būt nekādu šaubu, ka viņš ir informēts par to, ka tiks lemts par portfeli, kurā iekļauts arī viņa ģimenes biznesa kredīts.

No tā Jums nevarēja nerasties pārliecība, ka pretēji oficiālajai likumīgajai nostādnei, ka valdības locekļiem "netika un nedrīkstēja tikt sniegta informācija par tāda veida darījuma detaļām kā komercdaļas paketēs ietilpstošo kredītu saņēmēju vārdi un kredītu nosacījumi", Valdis Dombrovskis šādu informāciju nezināmā, acīmredzot prettiesiskā veidā ir ieguvis.

Jautājums Jums - vai Jūs, Vilka kungs, vērsāties ar iesniegumu par šo informācijas prettiesisko noplūdi tiesībsargāšanas iestādēs? Ja jā, tad kad un kurās? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?"

Savukārt Valdis Dombrovskis, kurš līdz šim Pietiek atklātos faktus ir saucis par "melnā PR kampaņu", uz jautājumiem atbildēt ceturtdien nevēlējās.