Iesaki rakstu:

Rīgas pašvaldības algotā advokāte Evija Hmeļevska-Lagzdiņa, neierodoties uz administratīvās rajona tiesas sēdi, "iegāzusi" domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu, - tieši viņam tiesa par iestādes neierašanos uz divām tiesas sēdēm uzlikusi kopumā 150 eiro lielu naudas sodu.

Pietiek rīcībā nonākušas divas administratīvās rajona tiesas šā gada marta beigās nosūtītas vēstules "Par piespiedu naudas samaksu". Vienā no tām norādīts, ka ar 18.februāra lēmumu domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nolemts uzlikt piespiedu naudu 70 eiro apmērā administratīvajā lietā. Savukārt otra vēstule liecina, ka ar 21. februāra lēmumu Ušakovam citā administratīvajā lietā izlikts 80 eiro naudas sods.

Abām vēstulēm kopējs ir tajās norādītais - ka sods uzlikts par iestādes pārstāvja neierašanos uz tiesas sēdi un ka soda naudas Ušakova vietā sākotnēji ir samaksājis Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, kas arī ir atbildētājs šajās lietās, līdz ar ko tiesa konstatējiusi, ka abi lēmumi par piespiedu naudas uzlikšanu nav izpildīti. Pēc šo vēstuļu saņemšanas abas uzliktās soda naudas Ušakova vietā samaksājusi vainīgā advokāte.

Pietiek rīcībā nonākušie advokātes skaidrojumi liecina - viņa uzskata, ka nekādus pārkāpumus nav izdarījusi, jo uz 18.februāri vienā laikā bijušas nozīmētas veselas trīs tiesas sēdes Administratīvajā rajona tiesā.

"Izvērtējot lietu nozīmīgumu pēc to satura, divās lietās (arī lietā, kur pieņemts lēmums par sodu) tika uzrakstīts un elektroniski iesniegts lūgums (par lūguma saņemšanu tiesa ir atsūtījusi apstiprinājumu) attaisnot Rīgas domes pilnvarotā pārstāvja neierašanos, kā arī, ja iespējams - skatīt lietu bez pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes," skaidrojusi advokāte.

Hmeļevska-Lagzdiņa vēl piebildusi, ka "attiecībā uz konkrēto lietu pieteicēja pārstāvis bija iesniedzis tiesai lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, par ko tikām iepriekš informēti, jo tiek izskatīta civillieta, kuras rezultāts var ietekmēt administratīvās lietas iznākumu", līdz ar to viņa nospriedusi, ka lietas izskatīšana šajos apstākļos tiks atlikta.

Pietiek rīcībā nonācis arī advokātes izvērsts "Komentārs par tiesas pieņemtajiem lēmumiem sakarā ar piespiedu naudas samaksu administratīvajās lietās", ko publicējam pilnībā:

"Kaut arī tiesas lēmumi par piespiedu naudu nav pārsūdzami, savu komentāru sakarā ar pieņemtajiem lēmumiem, tomēr, gribētu sniegt.

Sākotnēji sniedzu paskaidrojumus par 2014.gada 18.februārī izveidojušos situāciju, kad uz 2 tiesas sēdēm nebiju ieradusies kā iestādes pilnvarotā pārstāve, jo biju aizņemta citā lietā.

2014.gada 4.aprīlī man radās iespēja, beidzot, iepazīties ar augstāk minēto tiesas lēmumu saturu un šajā sakarā man ir viedoklis, ka tiesa, piemērojot piespiedu naudu, nav rīkojusies tiesību normām atbilstoši.

Šobrīd lēmumi ir izpildīti un pēc būtības tos pārskatīt nav tiesiska pamata, taču vēlos vērst uzmanību uz sekojošo.

Abās administratīvajās lietās, kurās tika saņemti Administratīvās rajona tiesas tiesnešu lēmumi par piespiedu naudas uzlikšanu Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, jāatzīmē, ka lietā kā atbildētājs tika aicināts Rīgas domes Mājokļu un vides departaments. Tātad tiesa pati kā pusi lietā uzskatīja un aicināja uz tiesu iestādi, kuras administratīvais akts ir apstrīdēts, proti- Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Administratīvā procesa likums 1.pants nosaka, ka Iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kurai ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā.

Atbildētājs tiesā ir Latvijas Republika, pašvaldība vai cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona (22.panta pirmā daļa) vai cits publisko tiesību subjekts šā likuma 22.panta otrajā daļā minētajā gadījumā.

Tiesa lēmumā atsaucas uz likuma "Par pašvaldībām" 62.panta 2. un 3.punktu, secinot ka pašvaldības vadītājam jānodrošina pašvaldības interešu pārstāvība tiesā, aizmirstot, ka šajā lietā iestāde, kas pārstāv pašvaldību ir Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, no kā pilnvarotā pārstāvja puses ir pieņemti paskaidrojumi un pierādījumi lietā.

RD Mājokļu un vides departamenta lietās saskaņā ar departamenta nolikuma 17.8.punktu pārstāv Rīgas pilsētas pašvaldību tiesā lietās, kas izriet no Departamenta funkcijām un uzdevumiem, kā arī Rīgas domes priekšsēdētāja uzdevumā. Savukārt Departamenta direktoram atbilstoši nolikuma 22.1 punktam ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt Departamentu.

Faktiski, amatpersona, kurai piemērota piespiedu nauda, apstiprinot Departamenta nolikumu, deleģējusi savas pilnvaras Departamenta direktoram, savukārt Departamenta direktors šīs pilnvaras deleģējis advokātam, kurš attiecīgās 3 lietas uzņēmās pārstāvēt, taču tās neparedzēti nozīmēja vienā laikā un dienā.

Uzskatu, ka pašvaldības priekšsēdētājs (šajā gadījumā - galvaspilsētas pašvaldības priekšsēdētājs) nevar atbildēt par citām amatpersonām vai advokātiem, kam deleģēja konkrētus uzdevumus un konkrētas jomas pienākumus. Domes priekšsēdētājs no savas puses ir darījis visu, lai nodrošinātu pašvaldības interešu pārstāvību tiesā."