Iesaki rakstu:

Ar pandēmijas argumentu šobrīd var aizmālēt jebkādu neizdarību. Ar pandēmijas argumentu, kad nepieciešams, triecientempā var “izdzīt cauri” jebkuru lēmumu vai darījumu, kuru aktualitāte, caurspīdīgums un ekonomiskā pamatotība ir stipri apšaubāma. Taču, lai kā gribētu Krišjānis Kariņš, pandēmija šoreiz nederēs kā arguments, kādēļ premjers jau divus gadus nepilda Ministru kabineta noteikumos Nr.293 “Demogrāfisko lietu padomes nolikums” viņam noteiktos uzdevumus koordinēt valsts demogrāfiskās politikas izstrādi un tās īstenošanu, kā arī ik ceturksni sasaukt Padomes sēdes un sniegt plašsaziņas līdzekļiem informāciju par valdības darbu valsts demogrāfiskās politikas īstenošanā.

2021.gads sācies ar satraucošu ziņu par katastrofālu dzimstības kritumu 2020.gadā. Pērn Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo, un tas ir par 6,9 % jeb 1,3 tūkstošiem bērnu mazāk nekā 2019. gadā. Covid-19 pandēmijas apstākļu ietekme uz dzimstību būs redzama tikai 2021.gadā, kas diemžēl sola vēl zemākus dzimstības rādītājus. Tomēr no valdības puses nav bijis neviena komentāra šajā sakarā.

Trīs gadus (kopš beidzies termiņš Latvijas politikas plānošanas dokumentam "Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. - 2017.gadam.") esam dzīvojuši vispār bez jebkādām valsts politikas pamatnostādnēm ģimeņu atbalstam, bez koordinēta starpnozaru rīcības plāna demogrāfiskās krīzes stabilizēšanai. Ir bezatbildīgi viegli aizvērt acis un to neredzēt, jo sekas – dramatisks darbspējīgu iedzīvotāju trūkums un reāli draudi valsts neatkarībai, ekonomisko stabilitātei un izaugsmei – iestāsies tikai pēc 20 gadiem.

Nav ilgtermiņa redzējuma, bet nav arī pienācīgas īstermiņa rīcības. Ieilgusī ārkārtas situācija ir strauji pasliktinājusi ģimeņu situāciju, t.sk. bērnu dzīves apstākļus. Dīkstāves pabalstu piemaksas par apgādājamiem nesasniedz visus bērnus un tas nav pietiekami, lai novērstu masveidīgu ģimeņu nokļūšanu trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusā. Nonākot šajā statusā, valsts “nogrūž” atbildību par atbalsta sniegšanu uz pašvaldībām, kas nav atbildīga valsts rīcība.

Jau 6 mēnešus lielākā daļa bērnu ir spiesti iegūt valsts garantētu vidējo izglītību attālināti. Palīdzība ar tehnisko līdzekļu nodrošināšanu ir bijusi ļoti fragmentāra. Lielākā daļa bērnu no daudzbērnu ģimenēm nav nodrošināti ar datoriem mācībām, bērni ilgstoši spiesti mācīties, izmantojot telefonus un labākajā gadījumā planšetes, kurās ir ierobežota iespēja pildīt mājasdarbus.

Covid-19 pandēmija skaidri parāda, ka Latvija nevar rēķināties ar imigrāciju kā stabilu demogrāfiskās krīzes risinājumu, taču ārkārtas situācijā parādījušās dažas valsts demogrāfiskajai situācijai labvēlīgas tendences, piemēram, likusi daudziem emigrējušiem tautiešiem izvērtēt remigrācijas iespējas, kā arī sniegusi jauniem cilvēkiem iespēju iegūt kvalitatīvu ārvalstu izglītību neaizbraucot. Pandēmijai beidzoties, nevajadzētu ļaut šīm pozitīvajām iezīmēm pašplūsmā izčākstēt, valdībai būtu pastiprināti jāstrādā ar tām.

Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība ir viena no Demogrāfijas lietu padomes loceklēm un ir vairākkārt lūgusi Kariņa kungu sasaukt Padomes sēdes. Diemžēl esam palikuši nesadzirdēti, tādēļ ar publisku uzsaukumu vēršamies pie pārējiem divdesmit Padomes locekļiem pildīt Ministru kabineta noteikumos atrunātos padomes locekļu uzdevumus, kā pirmo - sasaukt ārkārtas Demogrāfisko lietu padomes sēdi.

Mēs ceram, ka, pat ja pārējiem ministriem līdzīgi kā Kariņa kungam arī šķiet, ka ar demogrāfisko situāciju valstī viss ir kārtībā, atsauksies citi Padomes locekļi – Saeimas komisiju vadītāji, darba devēju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, jo nevar būt, ka tikai mums, 6 biedrībās esošajām 433 kuplajām ģimenēm, izskatās, ka, draugi, nav labi!

* Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības pārstāve, 11.Saeimas deputāte