Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jūnija sākumā interesi par atsevišķām valstij piederošās bankas Citadale amatpersonām - viņu vidū bankas padomes priekšsēdētāju un Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētāju Klāvu Vasku - izrādījusi Drošības policija (DP). Kā liecina informācija, kas ir Pietiek rīcībā, DP ziņojums par Citadeli un atsevišķām Citadeles amatpersonām saistībā ar bankas jaunā valdes priekšsēdētāja meklēšanas konkursu kā īpaši slepens ticis izskatīts valdībā. Pēc jautājuma iztirzāšanas Ministru kabinetā gan secināts, ka DP ziņojumā minētie fakti neatbilstot patiesībai, līdz ar to nekādas tālākas DP darbības neesot sekojušas.

Noprotams, ka DP interese par Citadeli un tās amatpersonām, iespējams, bijusi saistīta ar ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (RP) vēlmi bankas vadītāja amatā iebīdīt „savējo” - personu, kas iepriekš strādājusi Swedbank.

Pavļuts bijis neapmierināts gan ar pašreizējo bankas padomes priekšsēdētāju Vasku, gan bankas jaunā valdes priekšsēdētāju nominācijas komisijas sagaidāmo lēmumu, ar kuru par Citadele vadītāju tiktu apstiprināts pašreizējais šīs bankas vadītāja pienākumu izpildītājs, valdes loceklis Guntis Beļavskis. Pavļuta favorīts konkursā bijis bijušais Swedbank valdes loceklis Toms Siliņš, kurš neesot izturējis visas atlases kārtas.

Pašlaik bankas jaunā valdes priekšsēdētaja izvēles nominācijas komisija esot nosliekusies par labu Beļavskim (bija Parex viceprezidents), taču aizvien netiekot izslēgts, ka tikšot pieņemts cits lēmums par labu kādam ar citam, ar Swedbank saistītam kandidātam, vai arī Citadele vadītāja konkurss tikšot pabeigts bez rezultāta.

Pietiek trešdien neizdevās saņemt atbildes no DP ne par to, kāds bijis ziņojuma par Citadele amatpersonām pamats, ne par to, vai pēc tam, kad tas izskatīts valdībā, DP turpina pārbaudi. Uz Pietiek rakstiski nosūtītajiem jautājumiem DP neatbildēja.

No vairāku ar valdību saistītu avotu teiktā ir noprotams, ka DP ziņojums par Citadele bijis paviršs un balstīts uz nepārbaudītiem faktiem. Lai arī ar Pavļuta gādību panākts, ka slēgtas MK sēdes ietvaros DP ziņojums tiek izskatīts valdībā, nekādi tālāki lēmumi par pārbaudes vai kriminālprocesa ierosināšanu neesot sekojuši.

Pietiek jau rakstīja, ka ar Citadeles jaunā valdes priekšsēdētāja izraudzīšanos saistītas gan ziņas, ka ekonomikas ministrs Pavļuts konkursā „bīdot” savējo – personu, kas būt saistīta ar Swedbank, gan tas, kāpēc atsevišķos medijos tika izplatīta informācija par pašreizējas valsts a/s Privatizācijas aģentūra (PA) vadītājas Ivetas Zalpēteres pret PA darbiniekiem īstenoto „bosingu un mobingu.”

Jauns valstij piederošās Citadele bankas vadītājs tiek meklēts kopš marta beigām, kad tika izlemts, ka iepriekšējais bankas valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons maija sākumā atstās amatu, lai, pēc oficiālās versijas, „pastiprināti pievērstos bankas meitas sabiedrību darba pārraudzīšanai, un darbotos vairāku bankas Citadele grupas uzņēmumu padomēs.”

Citadele tika izveidota 2010.gada 30.jūnijā, kad tika pabeigts valsts glābtās Parex sadalīšanas process un no Parex tika izdalīta tā sauktā „labā banka.” Lielākais Citadeles īpašnieks ar 75% mīnus viena akcija ir PA, savukārt 25% plus viena akcija atrodas ERAB īpašumā.

Par savulaik miljonāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošās Parex bankas glābšanu 2008.gada novembrī izlēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Parex glābšana raisījusi daudz jautājumu par šī valdības lēmumu pamatotību. Valsts budžetam Parex glābšana tieši un netieši izmaksājusi vairāk nekā miljardu latu.

Novērtē šo rakstu:

0
0