Iesaki rakstu:

Drošības policija mēneša laikā neesot spējusi pārbaudīt tās darbinieku nepatiesās liecības tiesā saistībā ar Lato Lapsas aizturēšanu, un pārbaudei būšot nepieciešams vēl vismaz mēnesis, - to paziņojis šīs iestādes priekšnieks Normunds Mežviets, neminot nekādus iemeslus, kas aizkavējuši šīs šķietami vienkāršās pārbaudes veikšanu.

Pietiek jau informējis, ka Lato Lapsas iesniegums par triju Drošības policijas darbinieku noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp nepatiesām liecībām tiesā un nepatiesu dienesta ziņojumu, ir nodots izvērtēšanai Drošības policijas priekšniekam Mežvietam - amatpersonai, kura, visticamākais, ir devusi sankciju šādai šīs struktūras darbinieku rīcībai.

Šādu lēmumu, turpinot praksi, kad kādas struktūras darbinieku noziegumus tiek uzdots izvērtēt šai pašai struktūrai, pieņēma LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurors Jānis Mināts.

Saskaņā ar Mināta uzskatu tieši Mežviets esot īstā amatpersona, kam saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 15.panta otro daļu un Drošības policijas nolikuma 8.punktu uzdot organizēt pārbaudi par Lato Lapsas iesniegumā minētajiem faktiem, saistībā ar kuriem prokuratūra tika lūgta sākt kriminālprocesu pret Drošības policijas darbiniekiem par viņu prettiesiskām darbībām.

Ģenerālprokuratūras pārstāvis, pieņemot šādu lēmumu, ir arī norādījis, ka prokuratūru Drošības policijas veicamās pārbaudes rezultāti jebkurā gadījumā neinteresēšot, - prokurora Mināta lēmumā minēts, ka par pārbaudes rezultātiem Drošības policijai vajadzētu ziņot tikai un vienīgi pašam Lato Lapsam, bet ne prokuratūrai.

Taču izrādās, ka ar mēnesi Drošības policijai nav bijis pietiekami, lai salīdzinātu tiesas sēdes protokolu ar šīs iestādes darbinieku iepriekšējiem dienesta ziņojumiem. Tāpēc nu Mežviets oficiāli informē, ka pagaidām pārbaudes termiņš ir pagarināts par mēnesi - līdz šā gada 11. oktobrim.

Pietiek jau ziņojis, ka Lato Lapsas iesniegums, kas bija adresēts ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, sniedz skaidru priekšstatu par to, kā "vajadzības gadījumā" Drošības policijas darbinieki ir gatavi ne tikai pārkāpt dienesta pilnvaras un sastādīt nepatiesus dienesta ziņojumus, bet arī tiesā sniegt nepatiesas liecības, kuras turklāt vēl nav pat spējuši pirms tiesas saskaņot.

Iesniegumā ir minēti trīs Drošības policijas darbinieki - Andris Klešs, Arnis Kupčs un Iļja Boronovskis. "Tieši uz A.Kleša nepatieso dienesta ziņojumu pamata tika uzsākta un turpināta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret mani, nodarot man morālo un materiālo kaitējumu, kura apmēru precizēšu vēlāk. Uzskatu, ka ziņojumi bija sastādīti ar mērķi radīt pamatojumu manai prettiesiskai saukšanai pie administratīvās atbildības. Tādējādi uzskatu, ka A.Klešs ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 328.pantā," iesniegumā aprakstītas Drošības policijas darbinieka Kleša prettiesiskās darbības.

Savukārt saistībā ar Drošības policijas darbinieku Kupču iesniegumā minēts: "Drošības policijas darbinieks Arnis Kupčs ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 300.pantā. Iepriekš minētajā tiesas sēdē A.Kupčs tika brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību, taču ir sniedzis nepatiesu liecību. A.Kupčs ir apzināti sniedzis nepatiesas liecības acīmredzami nolūkā pamatot manu prettiesisku saukšanu pie administratīvās atbildības, iespējams, pēc kādas augstāka ranga Drošības policijas amatpersonas rīkojuma."

Attiecībā uz Drošības policijas darbinieku Boronovski iesniegumā bija minētas šīs amatpersonas veiktās darbības ar diktofonu, kurā bija ierakstīta Lato Lapsas aizturēšanas norise šā gada aprīļa beigās: "Ievērojot to, ka I.Boronovskis ir pieļāvis apzināti nepamatotu kriminālprocesa veikšanu un manis atzīšanu par aizdomās turēto, uzskatu, ka viņš ir personīgi ieinteresēts vērsties pret mani arī turpmāk un tieši šī iemesla dēļ viņš ir veicis prettiesiskās, likumā neparedzētās darbības ar man piederošo diktofonu, iegūstot ziņas par manu privāto dzīvi un žurnālista profesionālo darbību."

Kā zināms, lai nepieļautu "savējo" saukšanu pie atbildības, Latvijas tiesībsargāšanas iestādes bieži izmanto šādu metodi - ziņas par kādas struktūras darbinieku iespējamiem likumpārkāpumiem nodot pārbaudīšanai šai pašai struktūrai. Gandrīz vienmēr šādos gadījumos pie atbildības neviens netiek saukts.