Iesaki rakstu:

Latvju valstī itin bieži dzird pieminam tādu mistisku lietu kā „politiskā sile”, pie kuras piekļūstot, lūk, tiekot aizmirsti visi iepriekšējie solījumi, principi, ideāli un vērtības.

Kārtējo reizi tā tika pieminēta šonedēļ, kad no iesildītās vietas Rīgas brīvostas valdē ar skaļu paukšķi beidzot izlidoja galvaspilsētas domnieks, pazīstamais kuģošanas, ostu un loģistikas speciālists Olafs Pulks.

Protams, amizanti bija raudzīties, kā viens kādreiz cienījams cilvēks, vēloties iespējami ilgi nešķirties no mīļotajiem un tik pierastajiem 2754 latiem un 73 santīmiem mēnesī, līdz pēdējam, vienkārši izmisīgi, ar zobiem un nagiem turas pie ienesīgā un visnotaļ neputekļainā amata.

Taču, lai kā meklēdams, nespēju atrast neko, kas rādītu Pulka kunga publiski valstiskos nodomus, savulaik amatā stājoties, - šķiet, jau toreiz šis pasākums visai pragmatiski tika uzskatīts par normālu kabatu pildīšanas pasākumu.

Toties šajos meklējumos savācās kopā trīs citi dokumenti, kas kopumā, mandomāt, vēl uzskatāmāk nekā Pulka kunga gadījumā rāda – kā, degunam aizvien dziļāk ieslīgstot silē, cilvēks vairs pat necenšas izlikties, ka atceras kādreizējos solījumus un apņemšanās. Tā sacīt – dzīve ir izdevusies, hrju!

1. cēliens. „JL optimizēs Rīgas un Ventspils ostu valdes!”

(2009.gada 3.jūlijs. Informāciju sagatavoja „Jaunais laiks” birojs.)

„Partija „Jaunais Laiks” izvirza pārstāvjus Rīgas un Ventspils ostu valdēs, lai uzsāktu darbu pie ostu pārvaldes optimizācijas, administratīvo resursu samazināšanas un izstrādātu tiesību aktu projektus par ostu pārvaldes darba pilnveidošanu.

Par pārstāvi Rīgas ostas valdē izvirzīts Rīgas domes deputāts Ēriks Škapars, kurš savulaik ieņēmis Rīgas pilsētas izpilddirektora amatu, bijis 8.Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Einara Repšes valdībā. Ē.Škapars ir absolvējis Banku augstskolu, ieguvis maģistra grādu ekonomikā ar ievirzi finanšu vadībā.

Par pārstāvi Ventspils ostas valdē izvirzīta Ministru prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Bukane, kura savulaik ieņēmusi Valsts nekustamo īpašumu aģentūras valdes locekļa amatu un pildījusi ģenerāldirektora vietas pienākumu izpildītājas pienākumus. S.Bukane ir ieguvusi juridisko izglītību Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kā arī saņēmusi profesionālās izglītības diplomu nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā, pabeidzot Latvijas Universitātes nekustamā īpašuma vērtētāju skolu.

Ē.Škapars Rīgas ostas valdē nomainīs līdzšinējo ministrijas pārstāvi Edmundu Krastiņu, bet S.Bukane Ventspils ostas valdē nomainīs līdzšinējo ministrijas pārstāvi Aivaru Tiesnesi.

„Jaunais Laiks” uzskata, ka nepieciešams nopietns darbs, lai Rīgas un Ventspils ostu valdēs darbu organizētu atbilstoši pašreizējai ekonomiskajai situācijai un valdības kursam par valsts izdevumu samazināšanu. Partija uzskata, ka ostās nepieciešami būtiski uzlabot darba efektivitāti, vienkāršojot pārvaldes institūciju un novēršot to dublēšanos, kā arī būtiski samazinot administratīvos tēriņus. Tāpat Ē.Škapara un S.Bukanes uzdevums būs sagatavot priekšlikumus tiesību aktiem par ostu pārvaldes darba pilnveidošanu, pakāpeniski likvidējot ostu valdes un nodrošinot efektīvu valsts un pašvaldības uzraudzību, kā arī likvidējot jebkāda veida piemaksas, prēmijas un cita veida labumus, kas iepriekš papildus darba algai tikuši maksāti ostu valdes locekļiem.

„Jaunais Laiks” uzskata, ka nepieciešams palielināt Latvijas ostu konkurētspēju un panākt lielāku ekonomisko aktivitāti, lai tās veicinātu Latvijas ekonomikas atveseļošanos. Lai veicinātu līdzekļu piesaisti, nepieciešams aktīvāks darbs Eiropas Savienības fondu apguvē un sadarbībā ar valsts kompānijām „Latvijas dzelzceļš” un „Latvenergo” jāvienojas par jaunas dzelzceļa stacijas un pievadu izbūvi, kam nepieciešamas jaunas elektroenerģijas jaudas.

Plānots būtiski palielināt informāciju par ostu darbu, publiskojot nomnieku sarakstu un informāciju par teritorijas lielumu un līguma termiņus, kā arī izvietojumu kartē, kā arī nomnieku investīciju programmas, darba vietu skaitu un plānoto kravu pārkraušanas apjomu visiem līgumiem, kas pārsniedz 10 gadu termiņu. Prioritāte attīstībā tiks noteikta tiem projektiem, kas konkrētā ostas darbības nozarē nodrošinās lielāku konkurenci.”

2. cēliens. „Bukanes kundze, kā veicies ar solīto?”

(2012. gada 15. maijs. Vēstule Ventspils ostas valdes loceklei, Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomniecei, premjera ģimenes biznesa partnerei Sandrai Bukanei.)

„Bukanes kundze,

kad 2009. gada jūlijā partija „Jaunais Laiks” izvirzīja Jūs par pārstāvi Ventspils ostas valdē, tika apgalvots, ka Jūs

- būtiski uzlabosiet darba efektivitāti, vienkāršojot pārvaldes institūciju un novēršot to dublēšanos, kā arī būtiski samazinot administratīvos tēriņus,

- sagatavosiet priekšlikumus tiesību aktiem par ostu pārvaldes darba pilnveidošanu, pakāpeniski likvidējot ostu valdes un nodrošinot efektīvu valsts un pašvaldības uzraudzību, kā arī likvidējot jebkāda veida piemaksas, prēmijas un cita veida labumus, kas iepriekš papildus darba algai tikuši maksāti ostu valdes locekļiem,

- palielināsiet ostas konkurētspēju un panākt lielāku ekonomisko aktivitāti, tās veicinātu Latvijas ekonomikas atveseļošanos,

- veicināsiet līdzekļu piesaisti, aktīvāk strādājot Eiropas Savienības fondu apguvē,

- būtiski palielināsiet informāciju par ostu darbu, publiskojot nomnieku sarakstu un informāciju par teritorijas lielumu un līguma termiņus, kā arī izvietojumu kartē, kā arī nomnieku investīciju programmas, darba vietu skaitu un plānoto kravu pārkraušanas apjomu visiem līgumiem, kas pārsniedz 10 gadu termiņu.

Vēlos saņemt izsmeļošu pārskatu, ko tieši Jūs katrā no šīm jomām laikā kopš Jūsu apstiprināšanas esat paveikusi.”

3. cēliens. „Nu tak liecieties mierā!”

(2012. gada 15. jūnijs. Sandras Bukanes atbildes vēstule. Saglabāta oriģinālā raksatība.)

„Godātais Lapsas kungs,

pateicos par Jūsu 2012.gada 15.maija vēstuli (turpmāk tekstā - Vēstule) un izrādīto interesi par Ventspils brīvostas pārvaldes darbību.

Diemžēl, iepazīstoties ar Jūsu Vēstules saturu ir jāsecina, ka tajā ietvertais informācijas pieprasījums neatbilst Informācijas atklātības likuma 2.pantā noteiktajiem likuma mērķiem un darbības jomai. Likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Arī Informācijas atklātības likuma 11 .panta pirmā daļa nosaka, ka informāciju pēc privātpersonas pieprasījuma sniedz iestāde. Iestāde šī likuma izpratnē ir iestāde, kā arī persona, kas īsteno pārvaldes funkcijas un uzdevumus, ja šī persona informācijas apritē ir saistīta ar attiecīgo funkciju un uzdevumu izpildi. Šajā gadījumā es personīgi neatbilstu jēdzienam „iestāde”, nedz arī jēdzienam „persona”, jo, kā aprakstīts turpmāk, pārvaldes funkcijas Ventspils brīvostā tiek īstenotas koleģiāli. Turklāt likuma darbība attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.

Atvasinātu publisku personu institucionālās padotības formu un saturu nosaka likums, ar kuru vai uz kura pamata attiecīgā atvasinātā publiskā persona izveidota. Saskaņā ar Likuma par ostām 7.panta pirmo daļu ostas pārvalde ir publisko tiesību subjekts, kuru izveido attiecīgās pilsētas vai novada dome un kura šajā likumā noteiktajos ietvaros ir Ministru kabineta pārraudzībā. Turklāt Rīgas ostas pārvalde un Ventspils ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets. .

Lūdzu Jūs ņemt vērā, ka vēsturiski brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas ir izveidotas, lai veicinātu uzņēmējdarbības veikšanu noteiktās teritorijās, attiecīgi atbilstoši speciālajiem likumiem, kas nosaka katras brīvostas vai zonas darbību, piešķirot atvieglojumus kapitālsabiedrībām, kas uzsāk darbību attiecīgās brīvostas vai zonas teritorijā un veic noteiktus ieguldījumus, tādējādi attīstot infrastruktūru un radot darba vietas. Saskaņā ar Likuma par ostām 8.panta otro daļu ostas pārvaldes sastāvā ir ostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks.

Ostas valdei ar izpildaparāta palīdzību ir jāīsteno atbilstoši likuma „Par ostām” 7. pantam noteiktās ostas pārvaldes funkcijas, nodrošinot ostu darbības mērķu sasniegšanu. Likuma „Par ostām” 7. un 8. panti neparedz jebkādu citu pakļautības, uzraudzības, kontroles vai funkciju īstenošanas kārtību, tai skaitā arī jebkādu ierosinājumu vai uzlabojumu ieviešanu pēc jebkādu trešo personu ierosinājuma. Turklāt atbilstoši Ventspils brīvostas valdes nolikumam ostas valde ir koleģiāla lēmējinstitūcija, ne likumā „Par ostām”, ne Ventspils brīvostas likumā likumdevējs nav iekļāvis normas, kas paredz katram valdes loceklim nodalītu kompetences jomu un ar to saistītu individuālu atskaitīšanās kārtību. Šāds kompetences dalījums nav paredzēts arī nevienā no Ventspils brīvostas valdes darbību reglamentējošiem ārējiem un iekšējiem noteikumiem.

Lielākā daļa no Jūsu vēstulē minētajiem darbības virzieniem, piemēram ostas konkurētspējas un lielākas ekonomiskās aktivitātes veicināšana, ostas pārvaldes darba pilnveidošana, ietilpst ostas pārvaldes un ostas valdes kā koleģiālas lēmējinstitūcijas kompetences jomā, un regulāri tiek apspriesti ostu valdes sēdēs. Līdz ar to kā Ventspils brīvostas valdes locekle varu Jums tikai minēt atsevišķus piemērus saistībā ar Jūs interesējušiem aspektiem.

Piemēram, lai uzlabotu ostas darbības pārskatāmību 2011.gada 02.decembrī valde uzdeva brīvostas pārvaldniekam izstrādāt priekšlikumus par brīvostas valdes lēmumu publiskošanas kārtību pārvaldes interneta mājas lapā.

2012.gada 24.februāra sēdē valde nolēma lūgt Satiksmes ministriju iestrādāt Ventspils brīvostas pārvaldes nolikuma jaunajā redakcijā šādus punktus:

-     Brīvostas pārvalde ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas savā mājas lapā ievieto gada pārskatu;

-     Komersantam ir tiesības pirms tā iesniegtā jautājuma izskatīšanas klātienē prezentēt savu iesniegumu;

-     Brīvostas valdes pieņemtos lēmumus, kas nesatur ierobežotas pieejamības informāciju vai komercnoslēpumu, publicē Ventspils brīvostas mājas lapā.

Rīgas un Ventspils brīvostas pārvalžu nolikumu jaunā redakcija tika izskatīta un atbalstīta 2012.gada 29.maija Ministru kabineta sēdē, ņemot vērā augstākminētos priekšlikumus.

Visbeidzot aicinu Jūs īstenot Jūsu tiesības atbilstoši un iesniegt informācijas pieprasījumu Ventspils brīvostas pārvaldei, ar nosacījumu, ka tas ir saistīts ar Ventspils brīvostas pārvaldes darbību, atbilstoši Informācijas atklātības likuma 2.pantam pieprasot informāciju, kas ir tās rīcībā vai kuru tai kā iestādei ir pienākums radīt, nevis uzdodot jautājumus par noteiktas politiskās partijas programmas īstenošanu. Saistībā ar Jūsu minētajiem partijas „Jaunais Laiks” rīcības plāniem, lūdzu ņemt vērā, ka neesmu nevienas politiskās partijas biedre, nedz arī iepriekš aprakstītais ostas pārvaldes regulējums paredz ostas valdes loceklim tiesības šādus plānus īstenot, pieņemot lēmumus vienpersoniski.”

Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Pēc lasītāju ierosinājuma to publicējam arī šeit.