Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai reklamētu bēdīgi slaveno E-veselības sistēmu, Andas Čakšas vadītās Veselības ministrijas pārraudzītais Nacionālais veselības dienests nolēmis iztērēt 31 987 eiro (neskaitot PVN), par šādu summu slēdzot līgumu ar Igaunijā reģistrētās AGE Com OU meitasuzņēmumu – SIA Media House.


Iepirkumā par E-veselības sistēmas slavēšanu ar reklāmu palīdzību bija pieteikušies tikai divi pretendenti – līdz ar Media House vēl arī SIA Reklāmas aģentūra Via Media, kas par saviem pakalpojumiem vēlējās saņemt nedaudz lielāku summu – 34 730 eiro (bez PVN).

Nacionālais veselības dienests vēlas, lai par šo summu „vispiemērotākajā veidā, izvēloties atbilstošākos reklāmas kanālus, primāri informētu iespējami lielāku Latvijas sabiedrības un iedzīvotāju daļu, sekundāri veselības nozares profesionāļus, nevalstiskās un profesionālās organizācijas par E-veselības sistēmu, veicinot lietotāju uzticību, kā arī izpratni par to, kāda informācija un e-pakalpojumi ir pieejami šajā sistēmā”.

Saskaņā ar ieceri šai kampaņai būtu jāsākas jau augustā un ar reklāmu palīdzību „jāveicina sekmīga E-veselības ieviešana, jāinformē visi Latvijas iedzīvotāji par ieguvumiem, lietojot E-veselību, jāskaidro E-veselības dažādie aspekti (drošība, efektivitāte, datu pieejamība, datu precizitāte utt.), lai mazinātu bažas un panāktu uzticēšanos elektroniskajai saziņai veselības aprūpē, jāveicina iesaistīto veselības aprūpes profesionāļu izpratne, atsaucība un atbalsts E-veselībai”.

Paredzēts, ka par 32 tūkstošiem eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem tiks uzrunāti „visi, kas strādās ar informāciju E-veselības sistēmā, kā arī būs tās tiešie lietotāji: primāri - Latvijas iedzīvotāji darba spējīgā, t.i. 14-60 gadu vecumā (uz kuriem attiecināmas darba nespējas lapas, kā arī bērnu un/vai vecāku kopšana u.tml.); sekundāri - visi Latvijas iedzīvotāji”.

Plānots, ka E-veselība tiks slavēta ar galvenokārt šādiem reklāmas materiāliem - 30 sekundes garu video reklāmas rullīti latviešu un krievu valodā par E-veselību un tās sniegtajām priekšrocībām televīzijā, kā arī četriem minūti gadiem skaidrojošiem video rullīšiem latviešu valodā (ar subtitriem latviešu valodā) par autorizēšanos E-veselības sistēmā, e-darbnespējas lapas izmantošanu, e-receptes izmantošanu un datu drošību E-veselības sistēmā.

E-veselības reklāmas kampaņa tiks organizēta vismaz trīs reklāmas kanālos, t.sk. vides reklāma, reklāma televīzijā un interneta vidē atbilstoši šādiem pasūtītāja norādījumiem:

„Pretendents nodrošina vides reklāmas latviešu valodā izvietošanu Rīgā un vismaz piecās citās lielākajās Latvijas pilsētās (atbilstoši iedzīvotāju skaitam) dažādos Latvijas reģionos (sabiedriskā transporta pieturās, statiskajos vai dinamiskajos stendos, kolonnās u.tml.), izstrādājot vides reklāmas maketu vai maketus. Vides reklāmai jābūt vismaz 50 izvietojuma vietās, minimālais izvietojuma ilgums – četrpadsmit (14) dienas. Pretendentam jānodrošina ne mazāk kā 50 % no piedāvājuma kopējās summas vides reklāmas izvietošanai. Pretendentam jānodrošina Rīgā ne mazāk kā 50 % no kopējā vides reklāmas izvietojuma.

Pretendents nodrošina video reklāmas izvietošanu vismaz divos dažādos televīzijas kanālos gan latviešu, gan krievu valodā attiecībā 70/30. Izvēlētajiem televīzijas kanāliem jābūt nacionāla mēroga un jāraida visā Latvijas teritorijā. Ne mazāk kā 65% no piedāvātā reklāmas izvietojuma laika jābūt laika posmā no plkst. 18.00 līdz 23.00. Reklāmas izvietošanas laiki jāpiedāvā gan darba dienās, gan brīvdienās.

Pretendents nodrošina četru skaidrojošu video rullīšu (katrs 1 min.) latviešu valodā (ar subtitriem latviešu valodā) izvietošanu sociālajā tīklā Facebook.com. Skaidrojošo video rullīšu izvietojums jāplāno tā, lai nodrošinātu, ka visus rullīšus vismaz divas reizes redz iespējami lielāka primārās mērķa auditorijas daļa (Latvijas iedzīvotāji vecumā no 14-60 gadiem).”

Nacionālā veselības dienesta ieskatā Media House piedāvājums E-veselības reklamēšanai esot saimnieciski visizdevīgākais: „Pretendenta SIA Media House piedāvājumā norādīti papildus reklāmas izvietošanas kanāli, kā arī informācija par lielākas kampaņas laikā potenciāli sasniedzamās unikālās mērķauditorijas sasniegšanu.”

Izsludinot šo iepirkumu, Nacionālais veselības dienests bija publicējis šādu savu skatījumu uz situāciju ap E-veselības sistēmu:

„Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (turpmāk – E-veselība) www.eveseliba.gov.lv izveidi un darbību nosaka 2014. gada 11. marta Ministru kabineta noteikumi Nr.134 “Noteikumi par vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu”. E-veselība ir veselības nozares informācijas sistēma, kurā no 2017. gada 1. septembra ir jāuzsāk strādāt ārstniecības iestādēm un aptiekām, kas ir noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par E-veselības lietošanu.

E-veselības ieviešana Latvijā ir nozīmīgs solis veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes nodrošināšanā, kā arī iedzīvotāju aktīvākā iesaistē veselības aprūpes procesā. (..) E-veselības izveides ieguvumi:

- uzlabots sabiedrības veselības stāvoklis – veicinot iedzīvotāju iesaisti savas veselības saglabāšanā un kontroli par savu veselību, sniedzot iedzīvotājam pieeju saviem medicīnas datiem, kā arī efektīvāku veselības veicināšanas lēmumu pieņemšanu, palielinot pieejamību informācijai par veselības veicināšanas pasākumiem;

- kvalitatīva un savlaicīga informācija – ārsti un farmaceiti operatīvi saņem kvalitatīvu informāciju par pacientu. Ir iespējas pārliecināties vai pacients ievēro ārsta nozīmēto ārstēšanu – ir apmeklējis nepieciešamos speciālistus; iegādājies nepieciešamās zāles vai veicis nepieciešamās veselības pārbaudes;

- palielināta veselības aprūpes efektivitāte – nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ātru pieeju pie nepieciešamajiem pacienta medicīnas datiem;

- paaugstināta iedzīvotāju medicīnas datu ticamība un drošība, kā arī mazāk kļūdu ārstniecības procesā – tiek novērstas kļūdas, kas rodas, piemēram, receptēs nesalasāma rokraksta dēļ, kā arī tās, kas rodas, ja ārsta rīcībā savlaicīgi nav visa nepieciešamā informācija par pacientu, jo ne vienmēr ir pietiekami daudz laika izskaidrot pacientam nepieciešamo informāciju par viņa veselības stāvokli un paskaidrot, kādas hroniskas slimības, alerģijas viņam ir, kādas zāles viņš lieto. Pacientam būs iespējams kontrolēt pieeju saviem veselības datiem un piekļūt tiem pašam vienuviet, sev ērtā laikā un veidā.”

Novērtē šo rakstu:

0
0