Iesaki rakstu:

Nākamotrdien ir pēdējais brīdis, kad valdībai jāizšķiras - pārsūdzēt vai piekrist maksāt kompensāciju Latvijas valstij nelabvēlīgajā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumā, kas cita starpā apšauba Latvijas specdienestiem līdz šim ērtās normas par ģenerālprokuroru kā pēdējo to lēmumu pārsūdzības instanci atbilstību Cilvēktiesību konvencijā un Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Latvijā pastāvošā kārtība, kādā pārsūdzami atteikumi par pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam, kad ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nepārsūdzams, turklāt personai ir liegts iepazīties ar atteikuma iemesliem un līdz ar to nav iespēju tos atspēkot, ir pretrunā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, - tā secinājusi ECT, 29. aprīlī pasludinot Latvijas valstij nelabvēlīgu spriedumu lietā, kurā bijušais robežsargs Andris Ternovskis sūdzējies par viņa tiesību ierobežošanu.

Valdībai trīs mēnešu laikā bija jāizlemj - spriedumu pārsūdzēt vai piekrist Ternovskim izmaksāt 5000 eiro kompensāciju, ko piespriedusi ECT. Rodas iespaids, ka tiesvedības pozīcijas virzīšana valdībā, par ko atbildīga Edgara Rinkēviča (Vienotība) vadītā Ārlietu ministrija, novilcināta līdz pēdējam brīdim.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas notikusi diskusija starp valsts institūcijām un Latvijas specdienestiem par izdevīgāko taktiku. Proti, pārsūdzot spriedumu ECT Lielajā palātā, valdība riskē, ka turpmākās tiesvedības gaitā var tikt aktualizēts līdz šim nepamanītais aspekts par pielaižu atteikšanas pārsūdzēšanas procedūras neatbilstību tiesībām uz taisnīgu tiesu. Lielās palātas spriedumiem arī ir lielāka rezonanse, un tajos ietverto rekomendāciju izpildei tiek skrupulozāk sekots.

Savukārt, piekrītot ECT spriedumam un izmaksājot Ternovskim kompensāciju, valdība netieši piekrīt, ka ECT pārmetumi bijuši pamatoti. Šādā gadījumā arī būtu jāseko diskusijai, kā mainīt pielaižu atteikuma pārsūdzēšanas kārtību, lai tā vairs nepārkāptu personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Pozīcijas tiesvedībās valdības sēdēs tiek skatītas aiz slēgtām durvīm, arī informācija par tālāko taktiku lietā "Ternovskis pret Latviju" ir klasificēta, un Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce Pietiek atteicās izpaust, kāds lēmums tiek virzīts apstiprināšanai valdībā - pārsūdzēt spriedumu vai ne. Līce atzina, ka par spriedumā ietvertajām norādēm attiecībā uz pielaižu atteikumu pārsudzēšanas kārtību jau notikusi informācijas apmaiņa ar Satversmes aizsardzības biroju (SAB) un Ģenerālprokuratūru.

Tomēr Līce noliedz, ka būtu notikusi konkrēta diskusija par nepieciešamību veikt grozījumus likumos. "Ikviens ECT spriedums, protams, ir labs stimuls nacionālajai diskusijai. Šobrīd mēs neesam diskutējuši par procedūras maiņu. Bet diskusija noteikti turpināsies atkarībā no tā, kāds otrdien būs valdības lēmums," teica Līce. Pašlaik likuma Par valsts noslēpumu 11. panta 5. daļa noteic, ka atteikumu pielaidei 10 dienu laikā var pārsūdzēt SAB direktoram un atkārtoti nelabvēlīga lēmuma gadījumā - ģenerālprokuroram, kura lēmums jau ir galīgs un nepārsūdzams.

ECT spriedumā konstatējusi, ka sūdzības izskatīšanas mehānisms SAB  un Ģenerālprokuratūrā nevar tikt uzskatīts par atbilstošu pušu vienlīdzības un sacīkstes principiem, jo neviena no abām iestādēm nevar tikt uzskatīta par „tiesu” Cilvēktiesibu konvencijas izpratnē, pat piemērojot šo jēdzienu visplašākajā tā nozīmē. Tāpat spriedumā kritizēts, ka sūdzības iesniedzējam nav pilnībā pieejami viņa lietas materiāli, pamatojoties uz kuriem atteikta pielaides valsts noslēpumam saņemšana. Līdz ar to personai liegtas iespējas sevi aizstāvēt.

Līce uzsver, ka primārais konkrētajā ECT spriedumā ir galvenais iemesls, kādēļ konstatēts Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. punkta (tiesības uz taisnu tiesu) pārkāpums, proti, ka Rīgas apgabaltiesa Ternovska civilprasību skatījusi bez viņa klātbūtnes, uzskatot, ka pieteicēja slimība nav iemesls lietu atlikt.

Tomēr ECT spriedumā atsaucas arī uz Satversmes tiesas (ST) 2003. gada spriedumu, kas bija nelabvēlīgs Ternovskim un kurā diviem ST tiesnešiem Anitai Ušackai un Andrejam Lepsem bija fiksētas atšķirīgas domas. Ternovskis ST apstrīdēja tieši likuma Par valsts noslēpumu 11. panta 5. daļas atbilstību Satversmes 92. pantam par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Līdz ar to konteksts, kādā ECT šajā lietā atzinusi Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu ir plašāks, kā to interpretē MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Līce, un izplešas ne tikai uz Rīgas Apgabaltiesas rīcību, bet arī pielaides atteikuma apstrīdēšanas kārtību kopumā.

Ternovska sūdzību izskatījusi ECT 4. palāta, kurā darbojas arī tiesnese no Latvijas Ineta Ziemele un viņa lēmusi par labu Ternovskim. Par viņas virzīšanu vakantajam ST tiesneses amatam nesen vienojās valdības koalīcija. Tiek pieļauts, ka tieslietu ministre Baiba Broka varētu par pielaides atteikumu vērsties ST. Pietiek zināms, ka sūdzībā ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kurā viņa apstrīd SAB lēmumu, Broka atsaukusies uz ECT argumentiem spriedumā lietā "Ternovskis pret Latviju". Trešdienas pēcpusdienā ģenerālprokurora lēmums vēl nebija zināms.

ĀM, kuras paspārnē darbojas Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Līce, publiskotajā informācijā tūlīt pēc sprieduma paziņošanas var saskatīt centienus marginalizēt sprieduma konsekvences lietā "Ternovskis pret Latviju". 29. aprīlī izplatītajā paziņojumā uzsvars likts uz ECT sprieduma daļu, kas attiecas uz Ternovska tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumiem Rīgas apgabaltiesai skatot viņa civilprasību pret Valsts robežsardzi par atjaunošanu dienestā. Līce tam nepiekrīt: "ECT spriedumos jebkuri vērtējumi ir svarīgi, bet no vairāk vai mazāk tiešām norādēm jānošķir galvenais, kādēļ tiesa konstatējusi konvencijas pārkāpumu."

Lietas būtība - 1956. gadā dzimušais Ternovskis 1997. gadā tika paaugstināts amatā par Jelgavas robežsardzes priekšnieku, bet drīz vien tika atbrīvots no amata, jo stājās spēkā likums Par valsts noslēpumu, kas noteica speciālo pielaižu valsts noslēpumam piešķiršanas kārtību. Ternovskis no SAB saņēma atteikumu augstākās kategorijas pielaides saņemšanai, līdz ar to tika atzīts par konkrētā amata ieņemšanai neatbilstošu un zaudēja darbu. Šo lēmumu viņš pārsūdzēja ģenerālprokuroram, kas SAB lēmumu atstāja spēkā. Arī Rīgas Apgabaltiesa, kurā Ternovskis centies panākt atjaunošanu darbā, lēma par sliktu viņam. Savukārt ST 2003. gadā noraidīja viņa konstitucionālo sūdzību par pielaižu atteikuma pārsūdzēšanas procedūras neatbilstību Satversmē garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu.