Menu
Pilnā versija
Foto

Eiropas naudas izkrāpšanas piramīdā - tualetes papīra ražotne

Paula Krišjanko, Elīna Zavadskaja, Kristiāns Starko · 25.01.2011. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad saņemt bankas aizdevumu kļūst arvien grūtāk, pieaug interese dabūt naudu no Eiropas struktūrfondiem, turklāt ne vienmēr godīgākajā ceļā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ziņo, ka aizdomīgu pieteikumu kļūst arvien vairāk un kliedzošākie ir tie gadījumi, kad Eiropas nauda projektam jau pārskaitīta, bet tad izrādās, ka tā ir bijusi krāpšanās un no projekta pieteicējiem nekādu nauda nav iespējams atgūt. Tad valstij to nākas atdot Eiropai no nodokļu maksātāju kabatas. Pietiek nolēma sīkāk izpētīt viena uzņēmuma pieteikumu Eiropas Savienības struktūrfondiem, kurā gan neviens krāpjamies aiz rokas vēl nav pieķerts, bet aizdomīgu faktu ir kaudzēm.

Kāds 25 gadus vecs jauneklis Raimonds Dambrāns 2009.gada oktobrī ar tolaik minimālo iespējamo starta kapitālu – tūkstoti latu – nodibināja firmu Ms Doll, kā kompānijas juridisko adresi norādot dzīvokli Iļģuciemā. Firma jau pēc pāris mēnešiem saņēma 147 tūkstošu latu lielu Eiropas struktūrfondu atbalstu programmā Atbalsts ieguldījumiem sīko un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās. Uzņēmums solīja izveidot tualetes papīra un papīra dvieļu ražotni īpaši atbalstāmajā teritorijā Viļakas novada Kupravā, ziņojot, ka ar to apmierinās esošo pieprasījumu pēc šādas produkcijas Latvijā un kaimiņvalstīs. Bezdarba nomocītajam Viļakas novadam nekas cits neatlika, kā priekā sist plaukstas, cerot, ka solītāji ražotni izveidos, jo projekts paredzēja 13 jaunas darba vietas.

Lai gan pagājis jau vairāk nekā gads, Kupravā nekāda ražotne vēl nav izveidota un projekta iesniedzēji palūguši termiņa pagarinājumu. Taču tas vēl ir sīkums salīdzinājumā ar pārējiem faktiem.

Tālo valstu sadarbības partneri

Lai iegādātos iekārtas, firmai caur Iepirkumu uzraudzības biroju obligāti jāsludina publiska iepirkumu procedūra. Tas arī tika izdarīts. Taču konkursā par higiēnisko papīra ruļļu pārtīšanas, garināšanas, tīrīšanas un fasēšanas iekārtu komplekta piegādi pieteicās tikai viena firma – Honkongā reģistrēta Cue Foreign Constructions & Engineering Co., Limited, kura ir gatava par 382 tūkstošiem eiro iekārtas saražot un uzstādīt. Par to, kā šī tālās zemes kompānija uzzinājusi par konkursu Latvijā, vēsture klusē, jo plašajā interneta tīmeklī arī par pašu uzņēmumu nav atrodams ne vārda. Pat trakāk – Google meklētājs vispār neatrod nevienu ierakstu ar šīs kompānijas nosaukumu.

Lai gan projekta pieteikumā uzņēmums norāda, ka rūpnīcu cels par paša līdzekļiem, nav skaidrs, kur firmai ar minimālu pamatkapitālu un bez iepriekšējas un citas saimnieciskās darbības ņemt nepieciešamos 268 tūkstošus latu iekārtu iegādei, jo, kā zināms, Eiropas naudu var saņemt tikai pēc projekta realizācijas.

Taču atbilde uz šo jautājumu parādās pērnā gada otrajā pusē, kad Ms Doll un tās īpašnieks parādās ķīlas devēju sarakstā. Izrādās, ka šī sīkfirmiņa ieguvusi aizdevumu no kādas Jaunzēlandes kompānijas, turklāt ne mazu – veselus 225 tūkstošus latu. Turklāt par naudas devēju - Protecta Projects Limited - interneta resursi ir jau daudz runīgāki. Pirmkārt, izrādās, ka šīs firmas direktore ir sieviete ar latvisku vārdu un uzvārdu Inta Bildere (attēlā), kuras profils, starp citu, atrodams arī portālā draugiem.lv. Otrkārt, izrādās, ka šī kompānija ir viena no vairāk nekā 500 līdzīpašniekiem kompānijā Cherry Shares, par kuru interneta resursi brēktin brēc.

Interneta enciklopēdija Wikipedia ziņo, ka Cherry Shares ir augsta ienesīguma investīciju programma (HYIPhigh-yeld investment program), respektīvi - finanšu piramīda, kas maksā procentus no jaunām iemaksām programmā. Pēc būtības tā ir krāpniecības shēma, jo pēdējie investori zaudē savas investīcijas.

Cherry Shares mītne tiek minēta pastkaste Honkongā. Kā šīs programmas īpašnieks tiek minēta Jaunzēlandē reģistrēta kompānija Brooksell Universal Limited, kuras vienīgais direktors ir jau pieminētā Inta Bildere ar adresi Latvijā, Stacijas laukumā 2, a/k 555, Rīga, LV-1050 (tātad abonenta kastīte Centrālajā pastā). Šī kundze noteikti ir pelnījusi apbrīnu savas uzņēmējdarbības vēriena ziņā – viņa ir direktore vairāk nekā 500 Jaunzēlandē reģistrētās firmās, no kurām visām ceļš ved uz jau pieminēto Cherry Shares un no kurām viena dāsni aizdevusi mūsu Eiropas struktūrfondu kārotājam.

Cherry Shares noguldītājus internetā piesaistīja kopš 2008.gada, piedāvājot četrus dažādus ieguldījumu veidus programmām: īstermiņa plānu, Daily plānu, vidēja termiņa plānu un ilgtermiņa plānu. Šīs programmas bija robežās no 5,8% līdz 9,9% nedēļā (reti kura banka piedāvā tik augstus gada procentus). Kā minimālā noguldījumu summa bija noteikta 20 000 ASV dolāru.

Blogi internetā vēsta, ka ne viens vien šajā shēmā pazaudējis naudiņu, jo pērnā gada nogalē, neilgi pēc aizdevuma izsniegšanas Latvijas firmai, Cherry Shares interneta mājas lapa no tīmekļa pazuda un ar to arī visas iespējas atgūt tur ieguldīto naudu.

Uzraugi saasina uzmanību

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols pēc tam, kad bija informāciju par šo uzņēmumu bija ieguvis no Pietiek, atzina - aģentūra noteikti šim projektam pievērsīs pastiprinātu uzmanību, jo pārbaudīt pilnīgi visus projekta iesniedzējus nav iespējams. Taču tad, ja ir aizdomas par kādām nelikumībām, tas noteikti nonāk pārbaudāmo sarakstā. Pēc tam precizējis ziņas par Ms Doll projektu, A.Ozols atzina, ka arī bez Pietiek sniegtās informācijas šis projekts tiek uzraudzīts ar īpašu uzmanību, jo tam ir trīs riska faktori. Pirmais, tas lūdzis termiņa pagarinājumu, otrais – projekta realizācijas laikā mainīta gan firmas juridiskā adrese (tagad tā reģistrēta Ogrē), gan projekta realizācijas vieta (no Kupravas pagasta tā pārcelta uz Medņevas pagastu), un trešais – kā iekārtu piegādātājs pieteicies nevienam nezināms pretendents, turklāt tikai viens.

Taču, ja izrādīsies, ka par aizdomīgas izcelsmes naudu rūpnīca patiešām tiks uzbūvēta un tā darbosies, un netiks gūti pierādījumi, ka iekārtas iegādātas par mākslīgi paaugstinātu cenu, tad LIAA nav nekādu juridisku instrumentu, kā apturēt Eiropas naudas piešķiršanu šim projektam, jo līdz šim no juridiskās puses viss ir bijis kārtībā.

Pašvaldība priecīga par katru sīkumu

Viļakas domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs neslēpj, ka novadā laiku pa laikam parādās aizdomīgi tipi, kas solās realizēt kādus Eiropas projektus. „Mēs atbalstām jebkādu uzņēmējdarbības aktivitāti novadā, jo zinām, cik šeit ir grūti kaut ko uzsākt. Ja no 15 pieteikumiem, ko mēs saņēmām, viens projekts izdosies, tas jau būs labi.”

Kompānijas pārstāvis esot atbraucis uz novadu, izstāstījis par savu ieceri, un dome nolēmusi projektu atbalstīt un slēgt telpu nomas līgumu. „Sākumā viņi īrēja no mums angāru par diviem latiem kvadrātmetrā, kas priekš tām telpām bija neadekvāti augsta. Domājām, ja ne ražošana, tad vismaz par telpu īri kādu naudu dabūsim,” neslēpj domes vadītājs.

Uz rīdziniekiem gan novada domē skatās ar piesardzību. „Mums te visādi piesakās, jo Viļakas novads ir ar augstāko novērtējumu īpaši ES struktūrfondu atbalstāmo teritoriju sarakstā. Ar krāpniekiem lai cīnās Finanšu policija, Ekonomiskā policija un citas iestādes. Mums galvenais, lai šeit notiktu uzņēmējdarbība.”

Novērtē šo rakstu:

0
0