Iesaki rakstu:

Lasot šo rakstu ir jāatceras, ka notikumi, kas šeit aprakstīti, norisinās pēc Eiropas prokuratūras vizītes un Līvānu mēra privātīpašumā veiktās kratīšanas.

Savas varas gados mērs Vaivods un viņa vietniece Kraukle ir izdarījuši ļoti daudz, lai vietējos medijus piejaucētu un stingri turētu grožus savās rokās, tos dāsni atalgojot no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Papētot šo mediju sniegto informāciju par Līvāniem, var redzēt, ka auditorijai tiek pasniegts tikai viens ģenerālais viedoklis. Vienīgais pareizais un nemaldīgais. Pat ar lupu nav atrodami pretēju vai domes opozīcijas viedokli atspoguļojoši raksti vai materiāli.

Esmu pārsteigts par vietējo mediju „žurnālistu” māku pasniegt informāciju, aizmirstot savu žurnālista ētikas kodeksu, kurā teikts, ka žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju, kā arī, ka žurnālists gādā par viedokļu daudzveidību, pat ja šie viedokļi šķiet pašam nepieņemami.

Voltēram piedēvētais teiciens, ka „nepiekrītu jūsu viedoklim, taču esmu gatavs atdot dzīvību, lai jūs to varētu paust” neattiecas uz vietējiem medijiem. Diemžēl vietējie žurnālisti, kas apkalpo Līvānu novada domes mēru Vaivodu un viņa vietnieci Kraukli, uzvedas kā tipiski “senākās profesijas” pārstāvji, kas apmaiņā pret no domes pamestā pīrāga gabalu pasniedz to, ko Līvānu iedzīvotājiem paredzējusi un atļāvusi pilsētā valdošā kliķe.

Jūs teiksiet, ka arī viņi ir tikai cilvēki, ka viņiem ir jāuztur sevi un savas ģimenes, ka pilns portfelis ir ar līzingiem, hipotēkām un citiem tamlīdzīgiem niekiem. Tomēr kaut kādām pieklājības un ētikas paliekām arī viņu jau krietni apsmulētājās un apbružātajās sirdsapziņās vajadzētu vēl saglabāties. Varbūt viņi tāpat kā mērs Vaivods un vietniece Kraukle dzīvo pēc sava, citiem nezināma ētikas kodeksa un principiem?

Nosauciet man, cik publikācijas vietējos, uzsveru vārdu „vietējos”, masu medijos ir bijušas par Līvānu domes vadībai neērtiem jautājumiem, viedokļiem, vai ir publicēts kāda opozīcijas deputāta raksts ar viņa viedokli, skatījumu par dažādām problēmām, kuras jau ilgāku laiku ir samilzušas Līvānos. Tiklīdz valsts masu medijos parādās kāda Līvānu domei neglaimojoša informācija, tad kā pēc komandas vietējos, „savējos” medijos tiek organizēta kampaņa, kurā visi, kuri nav ar mēru Vaivodu, tiek pasludināti par atpakaļrāpuļiem, renegātiem un pakļauti anatēmai.

Jau iepriekš kādā rakstā minēju, ka Līvānu mēra Vaivoda un viņa kompānijas darbība nebija guvusi manu ievērību. Manīts viņš jau bija, bet neko vairāk par apzīmējumu - kārtējais lauku iznirelis, kurš mēģina iekāpt pāris izmērus lielākās biksēs, šis provinces politikas frīks nebija izpelnījies.

Daudz interesantāks bija politprojekts “Alkatībai/Jā” un tās līdera Jura Pūces pašnāvnieciskais lēmums startēt vēlēšanās no Latgales. Mēģinot izprast, kādēļ Jurim vajadzēja tā māžoties un ar varavīksnes karogu rokās tēlot lielāko Latgales katoļu draugu, arvien lielāku uzmanību piesaistīja cits, nu ļoti kolorīts, vietējais politikānis, kurš uz partijas pleciem, fanfarām skanot, bija gatavs iejāt Saeimā. Kaut gan zemapziņā pieļauju, ka slīpētais Juris bija izrēķinājis, ka, izmantojot dažu vietējo politikāņu lokālo popularitāti pašvaldību vēlēšanās, varēs arī pats iešmaukt Jēkaba ielas namā.

Gandrīz arī izdevās, bet pietrūka pavisam nedaudz. Tāds nieks vien! 250 balsis! Sīkums. Ja nebūtu politkopas totālās izgāšanās Līvānos, kur par „Alkatībai/Jā” nobalsoja gandrīz 3 reizes mazāk vēlētāju nekā pirms pusotra gada pašvaldību vēlēšanās, tad visa Latvija vēl četrus gadus būtu spiesta paciest glumo darboņu klātbūtni Saeimā.

 Bet atgriezīsimies pie mana stāsta galvenajiem varoņiem. Izrādās, ka dažādas informācijas par viņiem netrūkst. Jo vairāk ar to iepazīstos, jo vairāk nonāku pie pārliecības, ka nedz mērs Vaivods, nedz viņa vietniece Kraukle nav tie cilvēki, par ko sevi pasniedz.

Viņi ir uzbūvējuši sev apkārt savādu sirreālu pasauli, kurā aizelsušies, sviedrainām padusēm, vicinot Gaismas zobenu, cīnās ar Līvānus apsēdušiem mistiskiem Tumsas spēkiem, orkiem un citiem mošķiem. Cīņu starplaikā atrod iespēju ieskriet vietējā dievnamā, lai ar apgarotu seju uztaisītu kādu selfiju.

Lai novērstu uzmanību no problēmām pilsētā, lai attaisnotu savas neveiksmes un neizdarības, siekalām šķīstot nemitīgi sevi cildina un liela. Galvenais, ka viss tas tiek darīts ar tīrām rokām. Nonākuši ir līdz tam, ka Līvāni ir pasludināti par Latvijas angāru galvaspilsētu. Katram investoram apsolot uzdāvināt pa angāram jebkurā pilsētas nomalē. Sev tiek piedēvētas tikai uzvaras. Zaudējumi vai neveiksmes tiek norakstītas uz citiem.

Tas viss ir tik fascinējoši, ka esmu nozvērējies cītīgi sekot līdzi politkopas “Alkatībai/Jā” biedra Vaivoda „politiskajai” darbībai. Palielīšos. Esmu uzgājis pašu objektīvāko informācijas avotu. Pāris klikšķu, un Aizspogulija ir tavā priekšā. Līvānu domes sēžu oficiālie audioieraksti ir kā atslēga, lai iekļūtu tajā. Klausies un brīnies, kā var tā manipulēt ar informāciju un deputātiem.

Pēdējo domes sēžu un masu mediju publikāciju saturs ir tāds, ka domes mērs Vaivods visu dara pareizi un arī darbiniekiem vienmēr stingri ir norādījis, ka likums Līvānos stāv augstāk par visu. Īpaši tas tiek uzsvērts, kad ir runa par bēdīgi slavenajiem angāriem un Eiropas naudām, kas paredzētas šiem objektiem.

Šis kungs, būdams pašvaldības vadītājs, kopā ar savu vietnieci Kraukli ir pieņēmis tādu kursu, kur visi citi ir pasludināti par vainīgiem. Kurš ir tas vainīgais? Lai to saprastu un saprastu arī to, kādēļ ir sanākusi tāda šmuce ar šiem objektiem, iesaku jums visiem noklausīties Līvānu novada domes sēdi Nr. 20 (27.10.2022 https://www.youtube.com/watch?v=vb5sDGULkCE&list=PLTMfmzEUfYhkTJp5TvvchlWTjH8emZhqX&t=2s).

Jau dzirdu neapmierinātu murdoņu un izsaucienus - kuru tas interesē, pats varu klausīties šo marasmu. Lai netērētu jūsu dārgo laiku, uzreiz ejam uz 9:50 min., kur kāds opozīcijas deputāts vēlas noskaidrot, kādas sekas var būt pašvaldības budžetam, ja netiks apstiprināts kārtējā angāra celtniecības projekts un tiks zaudēts Eiropas finansējums, jo izrādās, ka angāru ir iesākts celt bez būvatļaujas.

Tālāk seko sliekas cienīga locīšanās, kad makšķernieks liek to uz āķa. Klasiska mēra rīcība, kad šim kungam ir jāuzņemas atbildība. Pārsteidzošākais Vaivoda performancē ir tas, ar kādu vieglumu šī augstā amatpersona ir pārmetusi kažoku un no bravūrīgā, pārliecinātā novada saimnieka ir kļuvusi par sētas kranci, kurš pieķerts, zogot kaulu no saimnieka galda, tagad iespiedis asti starp kājām, nolaidis savas zaglīgās ačteles un taisnojas. Stāsta par saviem varoņdarbiem, pieminot, ka ir sakārtojis infrastruktūru Līvānu industriālajā zonā, kur ir ļoti, ļoti daudz Līvānu uzņēmēju. Noslēgumā, atradis sevī pacietību to visu noklausīties, opozīcijas deputāts Valdis Labinskis godprātīgi aizrādīs mēram Vaivodam par nelietderīgo deputātu laika šķiešanu.

Ap šīs sēdes 19:40 min. mērs Vaivods izplūst kārtējā tirādē par to, ka, lai realizētu angāra projektu, viņam bija akūta vajadzība konsultēties ar uzņēmēju. Angāru bez slepenām konsultācijām ar pretendentu uzcelt vienkārši nevar. Citu iespēju nav. Teikšu tā, ja nav, tad nav, bet ir viens liels „bet”. Šis melīgais kungs atkal sagroza un deputātiem pasniedz maldīgu informāciju.

Saprotams, ka vienmēr ir iespēja konsultēties, vienmēr ir iespēja sarunāties. To var darīt kaut ar pašu nelabo, bet tas viss ir jādara legāli un saskaņā ar likuma normām, lai Eiropas naudas piesaiste būtu veikta likumīgi. Vaivoda kungs, lai tikai glābtu savu ādu, turpina pūst miglu acīs deputātiem un stāsta, ka ar uzņēmēju bija jāparaksta apliecinājums, jo to pieprasa MK noteikumi.

Pēc ilgās Vaivoda kunga taisnošanās un deputātu smadzeņu skalošanas deputāts Valdis Labinskis atkal pateicas mēram Vaivodam par skaidrojumu, bet norāda, ka nav saņēmis atbildi pēc būtības un gaida konkrētību no mēra, nevis laipošanas un locīšanās paraugstundu, kā lauku pamatskolas lielākajam slīmestam, kad tas atkal nav iemācījies reizrēķinu.

Tālāk mērs Vaivods braši paziņo, ka pats personīgi, liekot lietā savu neizmērojamo morālo spēku un pievilcību, licis pārtraukt angāra celtniecību, kura nezin kādēļ iesākās tik strauji, ka celtnieks un dome pat nepaspēja sakārtot visus celtniecības dokumentus un atļaujas.

Vienā no iepriekšējām sēdēm mēra vietniece Kraukle svinīgi deputātiem norādīja, ka dome nav vainīga sakarā ar nelikumīgi iesāktajiem darbiem, ka vainīgs ir pats celtnieks. Toties Līvānu mērs kā ierasti vispār nedomā, ko saka. Nav svarīgi, vai tā ir intīma saruna ar paša sievu, oficiāla domes sēde vai skaļš paziņojums vietējam medijam.

Būšu atbildīgs un paskaidrošu savus vārdus tuvāk. Mērs Vaivods iepriekš apgalvoja, ka darbi ir apstājušies, jo celtnieks ir paņēmis tehnoloģisko pārtraukumu. Oktobra sākumā! Nopietni! Pāris klikšķu. un definīcija ir rokā. Tajā teikts, ka ”tehnoloģiskais pārtraukums–Būvprojektā paredzēto Būvdarbu pārtraukums Būvdarbu veikšanai nepiemērotu klimatisko apstākļu dēļ”.

Visa Vaivoda kunga būtības esence ir dzirdama ap 26:20 min., kad mērs norāda deputātiem, ko un kā runāt, aicina viņus pareizi skaidrot un neizplatīt informāciju, kas neatbilst mēra Vaivoda vienīgajai un pareizajai versijai. Tas ir vienkārši absolūts dibens, tālāk ir tikai kanalizācijas caurules! Jautājums mēram Vaivodam, kas viņam domes sēdē ir devis tādas tiesības norādīt vēlētiem tautas priekšstāvjiem, ko viņiem darīt un runāt? Vai mērs Vaivods uzskata, ka deputāti nav pietiekoši gudri, lai paši varētu noformulēt savu viedokli.

Varbūt ir laiks iepazīstināt deputātus ar visu informāciju, nevis tikai viņiem īpaši sagatavotām un piefrizētām informācijas druskām. Diemžēl pēc šiem vārdiem man ir žēl līvāniešu, jo ievēlēto deputātu vairākums nepārstāv jūsu intereses, bet akli un padevīgi seko mēra Vaivoda un vietnieces Kraukles norādēm pretī bezdibenim.

Sēdes turpinājumā opozicionāre Maija Spūle uzdod mēram Vaivodam galveno jautājumu – vai projektu rakstot varēja konsultēties ar konkrētu uzņēmēju? Mērs Vaivods paziņo, ka viņš ne pie kā nav vainīgs un viņa rokas ir tikpat tīras kā vietniecei. Viņš uzsver, ka viņš ar tā laika domes Plānošanas daļas vadītāju Baibu Vucenlazdāni ir skrupulozi skatījušies un izgājuši cauri visai projekta dokumentācijai.

Dzirdot šos vārdus, iekšējā balss sarosās. Pie velna! Kas ir pieminētā darbiniece? Divi klikšķi, un par šo cilvēku viss ir skaidrs. Persona ar kriminālām nosliecēm. Uzsākts kriminālprocess par dokumentu viltošanu domē. Un te nāk apjausma par „lielo plānu”, viss nostājas savās vietās. Vainīgais ir atrasts, kādam un kādai ir “tīras rokas”, bet kādam kārtējā kaka uz galvas.

 Tā nostrādāt vajag prast! Faktiski jau uzliekot zīmogu „vainīgs” nu jau bijušajai darbiniecei. Īpašs cinisms no šī kunga puses ir tas, ka viņš tagad apgalvo, ka visiem speciālistiem, kaimiņmājas Pīteram un paša sievai jau laikus ir teicis, ka neviens projekts nedrīkst būt gatavots konkrētam pretendentam un ka visam ir jābūt atbilstoši likumam.

Noklausoties šo domes sēdi, ir saprotams, ka vainīgais jau ir nozīmēts, turklāt arī vainīgā reputācija nav tikpat „kristālskaidra”, kā mēram Vaivodam. Ņemot vērā, ka darbiniece vairāk nestrādā domē un ir krimināllieta ierosināta par nelikumībām domē, tad mērs Vaivods ieturēs savu gluma zuša locīšanās taktiku līdz galam. Vai tā būtu pratināšana KNABā, prokuratūrā vai kārtējā Kraukles sagatavotā intervija. Vainīgi būs visi citi, darbinieki, celtnieki, Tumsas pavēlnieks un pieļauju, ka kādā brīdī par vainīgiem tiks pasludināti arī kolēģi deputāti. Amizanti sanāk, ka pie visām nelikumībām vainīgi citi, bet lēmumus taču pieņem pašvaldības vadītājs. Tikai tad, kad ir jāatbild, tad sākas laipošana, locīšanās un citu vainīgo meklēšana, nevis atbildības uzņemšanās par saviem lēmumiem. Pēc visa spriežot, tāds ir Līvānu domes vadošo personu darba stils.

Divi mēneši ir pagājuši kopš šīs vēsturiskās sēdes. Pārdzīvots ekstremāls sniegs, un apstiprināta valdība. Dažs labs likuma sargs ir norāpies no medību laktas un nolēmis piemērīt pensionāra čības. Šur tur skan runas par Konkurences padomes nepareizajiem lēmumiem celtniecības karteļa lietā un par iespējamo karteli ceļu būves jomā.

Valsts medijos oktobra vidū izskanēja vēsts par Eiropas prokuratūras vizīti Līvānos un mēra Vaivoda privātmājas kratīšanu sakarā ar vairāku miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības finansētiem projektiem. Tagad lasot, cik plaši celtnieku, pasūtītāju karteļa astoņkājis ir aptvēris visu Latviju, cik bezpalīdzīgas ir bijušas tiesībsargājošas organizācijas un kādas grandiozas summas var nākties Latvijas valstij atmaksāt Eiropai, pieķeru sevi pie domas, ka, johaidī, ar tādiem angāriem kā Līvānos ir piebūvēta pilna Latvija. No Liepājas līdz pat Zilupei. Par daudziem desmitiem miljonu. Arvien vairāk iepazīstot Līvānu šeptmani Vaivodu, varu izteikt hipotēzi, ka ne jau viņš pats izdomāja šo necilo plāniņu, kā pa skaisto varētu noslaukt aptaukojušos Eiropas runci.

Gan jau kāds pateica priekšā, kā un ko izdarīt, sarunāt, kur iesmērēt un ko piesaistīt. Neapgalvoju, bet iespējams, ka apakšā ir tāds mazs, mīļš un ienesīgs kartelītis...