Iesaki rakstu:

Pietiek rīcībā nonākuši Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes dokumenti par šķietami neinteresantu lietu - Rīgas kuģu būvētavasdoka ieķīlāšanu - vieš skaidrību gan par šīs struktūras "ķēķi", gan par to, kā šajā "ķēķī" miljonāram Vasilijam Meļņikam saistībā ar savām un savu padoto darbībām līdz šim ir izdevies sekmīgi izvairīties no kriminālprocesiem.

Pietiek jau informējis, ka Meļņikam kopā ar viņa bijušo valsts amatpersonu "kolekciju" izdevies divas reizes "nomenedžēt" kriminālprocesa neierosināšanu Valsts policijā saistībā ar nelikumībām, paša personiskā biznesa vajadzībām ieķīlājot formāli lielam akcionāru skaitam piederošās Rīgas kuģu būvētavas peldošo doku.

Trīs Meļņika ģimenes kontrolētās Rīgas kuģu būvētavas mazākumakcionāri pagājušā gada martā bija vērsušies Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ar iesniegumu par Meļņika kā uzņēmuma valdes locekļa iespējami nelikumīgām darbībām kredītlīdzekļu saņemšanā no Unicredit Bank, ar ķīlu apgrūtinot Rīgas kuģu būvētavas peldošo doku.

Kā izrietēja no policijai sniegtās informācijas, doks paklusām ticis ieķīlāts jau 2010. gada beigās, taču pašam uzņēmumam no šīs ieķīlāšanas nav bijis nekāda labuma, - faktiski Meļņiks to izmantojis, lai kredītu saņemtu viņam piederošā kompānija Eiroholdings, iespējams, vēl cita uzņēmuma Eirosteel vajadzībām.

Ieķīlāšana notikusi paslepus - tā nav bijusi atspoguļota grāmatvedības uzskaitē, kā arī par šādu apgrūtinājumu nav lemts valdes vai padomes sēdēs. Turklāt būtiskākais - Meļņikam oficiāli pieder tikai neliela daļa Rīgas kuģu būvētavas akciju, taču faktiski tās pamatlīdzeklis ieķīlāts, lai balstītu viņa personisko biznesu.

"Pēc izsniegtās kuģu obligācijas redzams, ka nodrošinājums sniegts par labu V.Meļņika piederošajam SIA Eiroholdings par kredītsaistībām pret AS Unicredit Bank 2 940 000 eiro apmērā. AS Rīgas kuģu būvētava no šā galvojuma nav guvusi nekādu finansiālu labumu, nekādi kredītlīdzekļi nav saņemti," teikts Pietiek rīcībā esošajā policijas dokumentā, kurā aprakstīts notikušais.

Turklāt Meļņika personiskā biznesa interesēs paklusām ieķīlātais peldošais doks ir bijis ļoti svarīgs Rīgas kuģu būvētavas pamatlīdzeklis. "Gadījumā, ja banka pieprasītu tūlītēju kredīta atmaksu no AS Rīgas kuģu būvētava, tad faktiski apstātos AS darbība. Iesniedzēji uzskata, ka, iespējams, naudas līdzekļus saņēmusi V.Meļņikam piederošā SIA Eirosteel, kurai nav līdzekļu kredīta atgriešanai," minēts policijas dokumentā.

No Pietiek rīcībā esošajiem Valsts policijas dokumentiem izriet, ka pratināšanās par šo darījumu attiecīgo obligāciju parakstījušos Rīgas kuģu būvētavas valdes locekļus Eināru Buku un Irīnu Rudzāti saistībā ar notikušo piemeklējis pamatīgs atmiņas zudums.

Taču ne šie atmiņas zudumi un citas dīvainības, ne resoriskajā pārbaudē pierādītais fakts, ka publiskās akciju sabiedrības manta ieķīlāta, lai palīdzētu viena tās akcionāra personiskajam biznesam, ne par prokuratūras norādes Valsts policijai nav šķitušas pietiekamas.

Tā rezultātā Valsts policija nu jau veselas divas reizes pieņēmusi lēmumu nesākt kriminālprocesu. Vispirms šāds lēmums ir ticis pieņemts pagājušā gada 2.oktobrī, taču tas ir ticis pārsūdzēts prokuratūrai.

Prokuratūra ar savu 2014.gada 21.novembra lēmumu atcēlusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lēmumu par atteikumu uzsākt kriminālprocesu. Taču Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izlēmību tas nav mazinājis, un jau šā gada 17.februārī tā ir atkārtoti pieņēmusi lēmumu par atteikumu ierosināt kriminālprocesu.

Pietiek rīcībā nonākuši Ekonomikas policijas dokumenti nu skaidrāk rāda, kādā tieši veidā Meļņikam un viņa "komandai" ir izdevies panākt šādus policijas lēmumus, - izrādās, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, kurā nule tika nomainīta vadība, arī pēc nopietniem prokuratūras iebildumiem lietas izskatīšana tiek atkārtoti nodota tam pašam izmeklētājam, kura lēmums ticis atcelts.

Sākotnējo resorisko pārbaudi, kā rāda Ekonomikas policijas dokumenti, un izziņas darbības tajā ir veicis Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes inspektors Didzis Mežavilks, kurš Pietiek lasītājiem jau zināms saistībā ar faktiski "iesaldēto" izmeklēšanu Liepājas metalurga lietā.

2014.gada 2.oktobrī Mežavilks pieņēmis lēmumu par atteikumu ierosināt kriminālprocesu saistībā ar šiem faktiem, pēc tam iesniedzēji lēmumu pārsūdzējuši prokuratūrai, kas ar savu 2014.gada 21.novembra lēmumu atcēlusi šo lēmumu par atteikumu uzsākt kriminālprocesu.

Taču, kaut arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lēmums ir ticis atzīts par nepamatotu, atkārtota pārbaude uzticēta... tam pašam izmeklētājam Mežavilkam. Izmeklētājs faktiski ir tikai novilcinājis un jau šā gada 17.februārī atkārtoti pieņēmis lēmumu par atteikumu ierosināt kriminālprocesu.

Pagaidām Pietiek nav šīs informācijas oficiāla apstiprinājuma, taču neoficiāli zināms, ka prokuratūra aprīļa beigās ir vēlreiz atcēlusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lēmumu par kriminālprocesa nesākšanu. Pārvalde uz to ir reaģējusi, jau trešo reizi uzticot tālāku pārbaudi tam pašam izmeklētājam Mežavilkam.

Mežavilks savu kolēģu vidū izceļas ar ļoti iespaidīgajām - īpaši, ņemot vērā viņa atalgojumu, - parādsaistībām. Tās šā gada sākumā bijušas 128,7 tūkstošu eiro apmērā, kurpretī Mežvilka alga pirms nodokļu nomaksas bijusi 12 893 eiro gadā.

Foto no pilseta24.lv