Iesaki rakstu:

Lēmumu par Parex un Citadele bankas pārdošanas stratēģijas apstiprināšanu atstās uz jaunās valdības pleciem. Vienota viedokļa, kā rīkoties nav. ERAB ar Citadeles pārdošanu iesaka nogaidīt līdz pat 2014. gadam.

Tā sauktās vecās Valda Dombrovska (Vienotība) valdības lēmuma par valsts glābtās Parex un no tās nodalītās Citadele stratēģiju nebūs.

Kā liecina informācija, kas ir Pietiek rīcībā, jautājuma izlemšana par to, kā rīkoties ar Parex un Citadeli un kuru no četriem pārdošanas konsultanta, starptautiskās investīciju bankas Nomura sagatavotajiem abu banku un to aktīvu pārdošanas scenārijiem apstiprināt, paliks jaunajai valdībai.

Pagaidām plānots, ka jaunā Dombrovska valdība, ja vien tuvākā laikā izdosies to sastādīt un Saeimā apstiprināt, par Parex un Citadeles pārdošanu varētu lemt kādā no savām pirmajām sēdēm.

Tiesa, tas, kāds būs valdības lēmums, pagaidām nav skaidrs, jo no vairākiem drošiem avotiem valdībā Pietiek arī zināms, ka starp valsti un otru Parex un Citadeles īpašnieku – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) radušās domstarpības par to, kādu Citadeles pārdošanas ceļu izvēlēties.

Oficiāli valdības amatpersonas komentārus pagaidām atturas sniegt. Neskaidrības par to, kā rīkoties, radušās, jo otrs Citadeles akcionārs - ERAB (pieder 25% bankas akciju) uzskatot, ka ar Citadele pārdošanu valstij ir jānogaida un šīs bankas (Latvijas un Baltijas biznesa) pārdošana jāplāno tikai ap 2014.gadu.

ERAB arguments esot, ka ap to laiku ekonomika Latvijā būs stabilizējusies, atsākusies augšupeja un līdz ar to būšot arī palielinājusies Citadeles (arī tās kredītportfeļa) vērtība.

ERAB ieskatā, Citadeli pārdodot ne ātrāk kā 2014.gadā, par bankas akcijām varētu iegūt augstāku cenu, nekā tas būtu, ja bankas pārdošanu valdība izlemtu sākt jau nākamgad vai 2012.gadā.

Valdības aprindās viedoklis par Citadeles pārdošanu nav viennozīmīgs. Neoficiāli izskan divi viedokļi, kā rīkoties. Proti, vai nu sākt Citadele pārdošanu iespējami ātrāk, tas ir - jau nākamgad, lai tādējādi no valsts pleciem noveltu rūpes gan par šīs bankas pārvaldīšanu, gan par tās likviditāti. Otrs variants ir rīkoties, kā to iesaka ERAB – tas ir, paturēt banku valsts īpašumā līdz pat 2014.gadam un tikai pēc tam sākt tās pārdošanu.

Arguments pret Citadeles ātru pārdošanu ir fakts, ka cena, kādu valsts par banku varētu iegūt, visticamāk, nesegs valsts kopumā Parex glābšanā un Citadeles izveidošanā ieguldītos līdzekļus. Līdz ar to brīdī, kad notiktu pārdošanas darījums, ļoti konkrēti varētu aplēst tos zaudējumus, kādus valsts cietusi, glābjot Parex.

Savukārt arguments par labu ātrākai Citadeles pārdošanai ir fakts, ka valsts no savām pleciem novels atbildību par banku un mazinās valsts lomu banku biznesā.

No avotiem valdībā un Parex ir arī noprotams, ka jau patlaban, kamēr Dombrovska valdība vilcinās izlemt, kāda būs Parex un Citadele pārdošanas stratēģija, notiek darbības, kas vērstas uz tā sauktās vecās Parex slikto aktīvu izpārdošanu.

Pēc informācijas, kas ir portāla rīcībā, tiek apzināti tie Parex piederošie sliktie aktīvi (kredīti un vērtspapīri), kurus banka varētu ar atlaidi (diskontu) pārdot, lai līdz nākamā gada maijam savāktu naudu – ap 150 miljonus latu, kas jāatdod sindicētā kredīta aizdevējiem.

Potenciālo slikto kredītu un vērtspapīru pircēju loku Parex apzina, lai brīdī, kad valdība beidzot pieņems lēmumu, kā rīkoties, Parex jau būtu skaidrs, kas būs pircēji un kādu cenu par sliktajiem aktīviem tā varēs iegūt.

Privatizācijas aģentūra, kas ir Parex valsts akciju turētāja, skaidro, ka „2010.gadā 15.septembrī Eiropas Komisijā apstiprinātais restrukturizācijas plāns paredz vairākas darbības, kuras Parex banka veic, lai nodrošinātu nepieciešamos līdzekļus norēķiniem ar sindicēto kredītu devējiem. Parex banka šobrīd strādā pie šo vadlīniju izpildes. Plānā ir paredzēts, ka Parex banka spēs atmaksāt sindicētos kredītus no saviem līdzekļiem paredzētajos termiņos”.

Pietiek jau rakstīja, ka saskaņā ar Nomura septembrī sagatavoto Parex un Citadele pārdošanas stratēģiju tiek ieteikts nekavējoties pārdot Citadeles aktīvus NVS valstīs un neizdevīgos Parex aktīvus. Kā reālākie Citadeles pircēji stratēģijā minētas ziemeļvalstu bankas DnB Nord un Nordea Banka.

Kopumā Nomura stratēģijā paredzēti četri Citadeles un četri Parex pārdošanas varianti. EM par stratēģiju sagatavotais MK lēmuma projekts paredzēja atbalstīt ieceri nekavējoties pārdot Citadeles aktīvus un pasīvus NVS valstīs, bet pašas Citadeles bankas pārdošanu uzsākt vēlāk. Savukārt attiecībā uz Parex paredzēts nekavējoties pārdot neizdevīgos aktīvus, bet saglabāt aktīvus, kuru vērtība pieaugs, beidzoties ekonomiskajai krīzei, kā arī piesaistīt investorus.

Tāpat Nomura stratēģijā bija atzīts, ka interesi par Parex un Citadeles aktīviem NVS izrādot gan Krievijas valsts kontrolētās bankas, gan privātās bankas. Tāpat stratēģijā bija dots Nomura solījums uzrunāt lielākās Eiropas valstu bankas.

Nomura stratēģijā bija arī norādīts, ka, pārdodot Citadeles aktīvus un pasīvus vēlāk, varēs atgūt vairāk valsts līdzekļu, jo gaidāms, ka uzlabosies ekonomiskā situācija.

Citadeles iespējas darboties tirgū Nomura stratēģijā vērtētas pozitīvi. Bankas finanšu plūsmas analīze liecina, ka Citadele jau 2011.gadā varētu strādāt ar 4,29 miljonu latu peļņu, kas turpinātu pieaugt nākamajos gados - 2012.gadā tā būtu jau 10,17 miljoni latu, 2013.gadā – 33,5 miljoni latu, bet 2014.gadā — vairāk nekā 40 miljoni latu.