Iesaki rakstu:

Eiropas Savienība ir atteikusi līdzfinansējumu arī otrai Pietiek vairākkārt aprakstītajai apšaubāmajai mārketinga afērai, kas prasītu nozīmīgus Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļus, - "valsts cirpšanas kampaņai", kuras veikšanai tās organizētāji bija plānojuši iztērēt 1,47 miljonus eiro.

Pērn noslēdzās divi "steidzīgi" sabiedrības informēšanas kampaņu iepirkumi par Latvijas apstākļiem ārkārtīgi iespaidīgām summām - katrs par gandrīz pusotru miljonu eiro. Viens no tiem paredzēja sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par aitas gaļu sagatavošanu un īstenošanu, un tiesības to veikt par 1,47 miljoniem eiro ieguva ar skandalozo reklāmistu Aināru Ščipčinski saistītās SIA McCann Consulting, SIA McCann Rīga un SIA Inspired, kā arī SIA Hansa Media. Savukārt otra kampaņa bija paredzēta piena un piena produktu popularizēšanai.

Šo iepirkumu bija sludinājusi Latvijas Aitu audzētāju asociācija, atzīstot, ka tās pašu rīcībā šādas naudas nav un vienīgais veids, kā apmaksāt kampaņas, ir Eiropas Komisijas un valsts līdzfinansējums. Pusi nepieciešamā finansējuma bija plānots saņemt no Eiropas, 30% no Latvijas valsts, bet atlikušo daļu aitu audzētāji esot gatavi piemest paši. Ja Eiropas Komisija abas kampaņas akceptētu, tad Latvijas valstij būtu jāatvēl vairāk nekā 830 tūkstoši eiro.

Taču nu ir saņēmušas noraidījumu abas kampaņas - formāli saistībā ar "projekta izstrādes gaitā pieļautajām kļūdām", turklāt neesot gūta "pilnīga pārliecība par valsts daļas finansējuma piešķiršanu" (kas arī nebija iespējams, jo Latvijas Lauku atbalsta dienesta un Zemkopības ministrijas oficiālā nostāja bija - par valsts līdzfinansējumu lemšot tikai pēc Eiropas Komisijas lēmuma).

Latvijas Aitu audzētāju asociācijas vadītājs Arnis Ginters (attēlā) trešdien bija ārkārtīgi nerunīgs un paziņoja, ka viņam nepatīkot, kā Pietiek atspoguļojot šī iepirkuma gaitu un rezultātus, tāpēc arī nekādu informāciju nesniegšot - lai to iegūstot no citiem, Ginteram labvēlīgāk noskaņotiem žurnālistiem, ar ko viņš komunicējot. Tikmēr neoficiāla informācija liecina, ka patiesie atteikuma iemesli bijuši saistīti ar acīmredzamajām blēdībām abu iepirkumu gaitā, ko Pietiek plaši atspoguļojis.

Kā zināms, Latvijas Reklāmas asociācija jau pagājušā gada rudenī bija brīdinājusi Lauku atbalsta dienestu par "vairākiem problemātiskiem aspektiem" saistībā ar "valsts slaukšanas un cirpšanas kampaņu" iepirkumiem. Galvenais secinājums bijis: abu kampaņu īstenotāji uzrādījuši cenas, kas par 30-40% pārsniegušas reālās, attiecīgi uz valsts rēķina cenšoties sev nodrošināt izcilu peļņu vai "otkatus" šo afēru patiesajiem organizētājiem.

Saistībā ar abām kampaņām to izsludinātājus arī bija piemeklējuši vairāki smagi atmiņas zudumi. Piemēram, ja ticēt Gintera vadītās Latvijas Aitu audzētāju asociācijas oficiālajam skaidrojumam, šīs organizācijas vadība kopš pagājušā gada nogales esot pilnīgi un neglābjami aizmirsusi visus tos "lietpratējus (konsultantus)", kuri tikuši pieaicināti, organizējot Pietiek daudzkārt aprakstīto "valsts cirpšanas kampaņu",.

Pēc tam, kad Pietiek publicēja abu iepirkumu nolikumus, kuru failu dati rādīja, ka abi ārkārtīgi līdzīgie dokumenti, pēc visa spriežot, tapuši uz viena un tā paša datora ar lietotāja nosaukumu "Daugavpils universitāte", Ginters uz jautājumu, kā gan tik precīzi aprēķināta kampaņai nepieciešamā summa - tieši 1 470 859,50 eiro, paziņoja, ka "īstenībā tur tika ņemti konsultanti, mēs skatījāmies, kādas būtu kopējās izmaksas, skatījāmies, kādu summu mēs kopumā varētu apgūt, kādi ir maksimālie griesti, kas pieejami šiem projektiem, un tad cik mēs paši varam ieguldīt".

Taču pēc tam izrādījās, ka Ginters un līdz ar viņu arī visa asociācijas vadība ir pilnīgi un galīgi aizmirsusi, kas gan ir bijuši šie pieaicinātie eksperti. "Rakstiet pieprasījumu, mēs to izskatīsim," iepriekš norādīja Ginters, taču nelīdzēja arī tas.

"Iepirkuma dokumentu sagatavošana notika biedru domu apmaiņu un apspriežu rezultātā, pieaicinot lietpratējus (konsultantus), kuriem ir pieredze ES finansēto projektu pieteikumu izstrādāšanā. Šīs sanāksmes netika protokolētas, tādēļ nav iespējams sniegt jūsu pieprasīto informāciju par konsultantu vārdiem, uzvārdiem, amatiem un organizācijām," nu anonīmā, nevienas konkrētas amatpersonas neparakstītā atbildē paziņojusi aitu audzētāju asociācijas vadība. Nekādus sīkākus paskaidrojumus par šo pēkšņo atmiņas zudumu asociācija sniegt nevēlējās. 

Teorētiski gan vēl pastāv iespēja, ka "cirpēji" un "slaucēji" vēl var iesniegtos pieteikumus labot un iesniegt atkārtoti, tāpēc Pietiek turpinās sekot šīm norisēm.

Foto no fakti.lv