Iesaki rakstu:

Kaut gan valdība pašlaik izrāda pārsteigumu par samilzušajām problēmām ap AS Liepājas metalurgs un sola ķerties pie uzņēmuma finanšu analīzes, Pietiek rīcībā nonākusi finanšu ministra Andra Vilka vēstule, no kuras izriet – Finanšu ministrija it kā esot veikusi regulāru metalurģijas uzņēmuma „finansiālā stāvokļa analīzi un uzraudzību”. Faktiski šī vēstule atklāj, cik formāla un nenopietna bijusi valdības kontrole pār to, kā veicas uzņēmumam, kas saņēmis aptuveni 60 miljonu latu vērtu valsts kredīta galvojumu.

Bija acīmredzams, ka Ministru kabinetam, tostarp Ekonomikas un Finanšu ministrijām kā liels pārsteigums aizvadītajā nedēļā nāca Liepājas metalurga paziņojums, ka uzņēmums, baidoties no bankrota draudiem, pārstās maksāt tā saukto elektroenerģijas cenas „zaļo komponenti” vai OIK.

Pēc šī paziņojuma vairākas valdības amatpersonas dažādā veidā pauda savu pārsteigumu par tā saturu un pamatojumu. Otrdien pēc tikšanās ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, labklājības ministri Ilzi Viņķeli un Valsts kases pārvaldnieku Kasparu Āboliņu Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka uzņēmumā ir „jāveic padziļināta finanšu analīze un tikai tad var lemt par tālākajām darbībām”.

Savukārt Pavļuts pavēstīja, ka esot jānoskaidro, kāds ir uzņēmuma „veselības stāvoklis”. Arī no citu valdības pārstāvju teiktā izrietēja, ka tikai pēc Liepājas metalurga vadības paziņojuma un tā faktiskā saimnieka Sergeja Zaharjina tikšanās ar premjeru viņi uzzinājuši par uzņēmuma finansiālo un saimniecisko stāvokli.

Taču Pietiek rīcībā ir nonākusi gadu un trīs mēnešus sena finanšu ministra Andra Vilka parakstīta vēstule, no kuras uzriet – ministrs uz viņam jau tolaik izteiktām bažām apgalvojis, ka „veic regulāru valsts galvoto projektu realizētāju finansiālā stāvokļa analīzi un uzraudzību”.

Tas attiecināts tieši uz Liepājas metalurgu, kam valdība izsniegusi kredīta garantijas uzņēmuma vērienīgajam modernizācijas projektam.

Kā var noprast no Vilka vēstules, pie Ministru prezidenta ar bažīgu vēstuli bija vērsies trešais lielais Liepājas metalurga akcionārs Kirovs Lipmans, kurš pēdējos gados ir bijis atstumts no uzņēmuma vadības un izteicis Zaharjinam un viņa domubiedram Iļjam Segalam pārmetumus par nesaimnieciskumu.

Uz šīm bažām Vilks premjera uzdevumā atbildējis ar formālu vēstuli, kurā aprakstījis galvojuma izsniegšanas un citas oficiālās procedūras. Taču cita starpā šī vēstule, ko šodien publiskojam pilnībā, arī atklāj, cik formāli un pēc būtības nenopietni valdība kontrolē uzņēmumu, kas saņēmis iespaidīgo valdības galvojumu.

„Galvojumu līgumu darbības laikā AS Liepājas metalurgs saskaņā ar Galvojumu apkalpošanas un uzraudzības līgumu regulāri sniedz Finanšu ministrijā bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatus, vismaz vienu reizi sešos mēnešos Aizdevēja noteiktu aktuālu Aizņēmēja reitingu, katru gadu līdz 31.jūlijam zvērināta revidenta pārbaudītu gada pārskatu, līdz katra gada 31.jūlijam zvērināta revidenta slēdzienu par iepriekšējā gada finansiālo darbību un aizdevumu līdzekļu izmantošanu un atmaksu,” veiktos uzraudzības pasākumus aprakstījis finanšu ministrs.

Kā izriet no vēstules, ne Finanšu ministrija, ne kāda cita valsts institūcija nav veikusi nekādu citu uzņēmuma saimnieciskās darbības uzraudzību un analīzi, kā arī nav mēģinājusi uz valsts institūciju rīcībā esošās apjomīgās informācijas pamata izdarīt kādas praktiskas prognozes. Faktiski nekāda nopietna uzraudzība nav notikusi.

Uzņēmumu pašlaik reāli kontrolē tā padomes priekšsēdētājs Zaharjins (49% akciju) un valdes loceklis Segals (21% akciju), savukārt trešais lielais akcionārs Lipmans pēdējos gados aizvien asāk konfliktē ar abiem saviem bijušajiem kompanjoniem.

Uzņēmuma formālais valdes priekšsēdētājs ir Valērijs Terentjevs, valdē vēl ir Leons Ptičkins, bet padomē, kā rāda Lursoft dati, - Lipmans, Andris Deniņš, Māris Pomerancis, Guntis Vilnītis un Zaharjina dēls Aleksejs Zaharjins, kurš ir padomes priekšsēdētāja vietnieks.

2010. gadā Liepājas metalurgs saņēma valsts galvojumu aizņēmumam aptuveni 60 miljonu latu apmērā uzņēmuma modernizācijai. Galvojumu pirms trim gadiem parakstīja toreizējais finanšu ministrs Einars Repše.