Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Banku uzraudzība nav vienīgā joma, kurā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas līdzšinējās darbības rezultāti rada jautājumus. Šī uzraugošā iestāde ir arī spējusi dažu gadu laikā kardināli mainīt viedokli konkrētos jautājumos, tā radot gan miljonos lēšamas problēmas uzņēmējiem, kas ir paļāvušies uz šo viedokli, gan arī miljonu zaudējumus valstij.

Vai drīkstu pirkt akcijas?

Kā rāda Dienas rīcībā esošie dokumenti, 2009. gada aprīļa beigās Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) bija vērsies pazīstamā uzņēmēja, farmaceitiskā uzņēmuma Grindeks lielākā īpašnieka Kirova Lipmana dēls Filips Lipmans.

Viņš iesniegumā FKTK bija lūdzis savas kompetences ietvaros izskaidrot viņa tiesības un pienākumus, kas izriet no Finanšu instrumentu tirgus likuma saistībā ar viņa iecerēto Grindeks akciju iegādi.

Savā iesniegumā F. Lipmans bija minējis, ka viņa „mērķis, iegādājoties AS Grindeks akcijas, ir ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus sekmīgi darbojošās akciju sabiedrības vērtspapīros un gūt ienākumus no dividendēm vai vēlākas šo vērtspapīru atsavināšanas”.

„Esmu pilngadīga persona, no saviem vecākiem esmu pilnībā neatkarīgs un ar vecākiem nesastāvu kopīgā saimniecībā. Man ir savi, patstāvīgi ienākumu avoti, un AS Grindeks akcijās vēlos ieguldīt savus brīvos līdzekļus, kurus esmu ieguvis savas patstāvīgās komercdarbības rezultātā,” bija teikts iesniegumā.

F. Lipmana iesnieguma saņemšanas brīdī Grindeks kopumā bija seši lieli akcionāri, kuriem katram piederēja no 2,29 līdz 33,29 procentiem uzņēmuma akciju. Divi lielākie akcionāri bija F. Lipmana vecāki – K. Lipmans ar 33,29% un Anna Lipmane ar 16,69%. Kopā tātad viņiem piederēja gandrīz puse uzņēmuma akciju.

Šajā situācijā F. Lipmana uzdotā jautājuma iemesli bija skaidri – precīzi noskaidrot, vai gadījumā, ja viņam un vecākiem kopā piederošo akciju īpatsvars pārsniegs 50% no visām Grindeks akcijām, viņiem nevajadzēs izteikt citiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Finanšu instrumentu tirgus likums, kura skaidrojums bija nepieciešams F. Lipmanam, gan nosaka, ka akcionāri ir uzskatāmi par personām, kuras rīkojas saskaņoti, ja šādas personas ir ne tikai laulātie, bet arī augšupējie un lejupējie radinieki līdz pirmajai pakāpei, taču vienlaikus likums ir pilns arī ar dažādām atrunām. Šādā situācijā vēršanās FKTK pēc skaidrojuma bija likumsakarīga un pamatota.

 

FKTK iedrošinājums

Kā rāda Dienas rīcībā esošā FKTK atbilde, kas datēta ar 2009. gada 8. maiju, uzraugošā iestāde, uzskaitot veselu virkni likuma normu, deva pārliecinošu un viennozīmīgu atbildi – F. Lipmanam, iegādājoties Grindeks akcijas, kopā ar vecākiem neiestāsies pienākums izteikt pārējiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

„Iesniedzējs ir norādījis, ka ir pilngadīga persona un ir pilnībā finansiāli neatkarīgs no saviem vecākiem, kā arī ar vecākiem nav kopīga saimniecība, un ka vienīgā kopējā saikne, kas iesniedzēju saista ar K. Lipmanu un A. Lipmani, ir radniecība taisnā līnijā kopsakarā ar likuma 8.pantu, komisija uzskata, ka likuma 8.panta normas šajā gadījumā nav piemērojamas,” konstatēja komisija. Attiecīgais likuma pants ir attiecināms uz līdzdalības apmēriem uzņēmumā.

Pamatojoties uz šo secinājumu, komisija apliecināja F. Lipmanam – ja viņš iegādāsies AS Grindeks akcijas tādā apmērā, kas kopā ar iesniedzēja vecākiem piederošajām akcijām sasniegs vai pārsniegs 50 procentus no uzņēmuma balsstiesīgajām akcijām, „ne iesniedzējam, ne viņa vecākiem neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 61.pantam un 61.1. pantam paziņot par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu akciju sabiedrībā Grindeks, kā arī neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 66.panta 1. daļas 1.punktam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu”.

Tāpat F. Lipmans bija vēlējies precīzi noskaidrot – vai tad, ja viņš uzņēmuma akcionāru sapulcē balsos tāpat kā viņa vecāki, arī tā netiks uzskatīta par saskaņotu rīcību likuma izpratnē. Arī šajā jautājumā FKTK, kuru tolaik vadīja Irēna Krūmane, bija viņu nomierinājusi, skaidrojot, ka šāds vienāds balsojums „pats par sevi nedod pieņemt, ka iesniedzējs un iesniedzēja vecāki rīkojas saskaņoti likuma izpratnē”.

Mainās ierēdņi – mainās uzrauga viedoklis

Pēc šī skaidrojuma saņemšanas F. Lipmans bija iegādājies 0,04% Grindeks akciju, un nākamajos gados šī situācija nekādus FKTK iebildumus neradīja. Taču 2012. gadā par jauno FKTK vadītāju tika iecelts Kristaps Zakulis (attēlā), un divus gadus vēlāk pēkšņi izrādījās, - finanšu uzraugs ir pārdomājis un uzskata, ka tā iepriekšējais viedoklis vairs nav spēkā.

2014. gada novembrī FKTK padome, savā lēmumā pieminot tos pašus Finanšu instrumentu tirgus likuma pantus, konstatēja, ka tas, ko FKTK piecus gadus iepriekš faktiski bija atļāvusi veikt F. Lipmanam un pārējiem Lipmanu ģimenes locekļiem, tagad tās izpratnē ir pārkāpums.

FKTK uzlika F. Lipmanam un K. Lipmanam ievērojamus naudas sodus, turklāt, lai gan 2009. gada izziņā FKTK bija apliecinājusi, ka „neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 66.panta pirmās daļas 1.punktam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu”, tagad uzraugošā iestāde, pamatojoties uz tieši šo likuma normu, lika viņiem abiem izteikt pārējiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Pats K. Zakulis jau 2016. gada sākumā bija spiests pamest FKTK vadītāja posteni un pašlaik darbojas privātsektorā – kā valdes loceklis Luminor bank. (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nesen pabeigtā pārbaudē šāda amata ieņemšanā pārkāpumus nav konstatējis.) Taču viņa vadības laikā pieņemtās viedokļa maiņas sekas jūtamas vēl tagad un neaprobežojas tikai ar naudas sodiem K. Lipmanam un F. Lipmanam.

„Pirmā bezdelīga”

Pēc FKTK jaunā lēmuma K. Lipmans un F. Lipmans to neveiksmīgi mēģināja apstrīdēt tiesā, un, kad tas neizdevās, ģimenes akciju kopskaits tika samazināts zem likumā minētajiem 50%, A. Lipmanei jau 2015. gadā, vēl turpinoties tiesvedībai, pārdodot strīdīgos 0,04% akciju.

Tomēr FKTK viedokļa maiņas sekas ir jūtamas vēl joprojām un ir lēšamas, domājams, pat miljonos eiro. 15.martā tiks nolasīts spriedums Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kurā ar pieteikumu ir vērsies viens no bijušajiem mazajiem Grindeks akcionāriem.

Kā izriet no lietas materiāliem, Inčukalna iedzīvotājs Leonīds Mohovikovs viņam piederējušās 380 Grindeks akcijas pārdevis jau sen, 2015. gada februāra beigās, taču, neraugoties uz to, ka nekādu akciju viņam vairs nav, vienalga vēlas piedzīt no K. Lipmana un F. Lipmana 2120 eiro.

L. Mohovikova loģika ir šāda – viņš savas akcijas biržā pārdevis par 6,93 eiro, taču, ja K. Lipmans un F. Lipmans tolaik būtu izsludinājuši obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, viņam būtu bijis iespējams tās pārdot pat par 12,51 eiro gabalā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan ir mēģinājusi no šīs prasības norobežoties, gan tiesai, gan pašam L. Mohovikovam norādot, ka tās funkcija ir tikai tirgus uzraudzība, savukārt 12,51 eiro pieminēšana bijusi tikai vēstulē izteikts pieņēmums, kurpretī nekādus lēmumus par akciju atpirkšanu FKTK nav pieņēmusi.

Savukārt advokāts Pāvels Rebenoks Dienai skaidro, ka L. Mohovikovs nemaz nav piedāvājis advokāta pārstāvētajiem K. Lipmanam un F. Lipmanam iegādāties savas akcijas, tā vietā pārdodot tās nezināmām personām par paša izvēlētu cenu un līdz ar to faktiski padarot par neiespējamu akciju atpirkšanu no viņa.

„Pašlaik atbildētājs, pat samaksājot jebkādu summu prasītājam, neiegūs savā rīcībā uzņēmuma akcijas, kā to paredz Finanšu instrumentu tirgus likuma normas obligātā akciju atpirkuma gadījumā. Faktiski tas, ko šobrīd mēģina panākt prasītājs, ir aizliegts ar likumu jeb tā ir nepieļaujama prettiesiska rīcība,” skaidro P. Rebenoks.

Lipmanu ģimenes pārstāvis arī norāda, ka FKTK lēmums ticis pārsūdzēts likumā noteiktā kārtībā tiesā un tā tiesiskuma izvērtējuma laikā tiesā K. Lipmanam un F. Lipmanam nebija tiesiska pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Savukārt FKTK lēmuma izpildes spēkā stāšanās dienā atbildētājam vairs nav bijis tiesiskā pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, ko savā spriedumā ir atzinusi arī administratīvā apgabaltiesa, uzsverot, ka ar FKTK lēmumu uzliktais pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu ir uzskatāms par spēku zaudējušu, jo to vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko apstākļu maiņu.

Arī pati FKTK 2016. gada oktobrī nāca klajā ar oficiālu paziņojumu – kopš 2015.gada maija beigām vairs nepastāv apstākļi, kas uzliek par pienākumu AS Grindeks akcionāriem K. Lipmanam un F. Lipmanam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu citiem akcionāriem.

Lipmans: tāda ir tiesiskā situācija mūsu valstī

Taču Dienai ir zināms, ka uzņēmīgi ļaudis, FKTK viedokļa maiņā un tai sekojušajos tiesu spriedumos saskatot peļņas iespēju, ir izveidojuši pat Grindeks mazo akcionāru apvienības, lai līdzīgā veidā mēģinātu piedzīt jau būtiski lielākas summas. Turklāt iespējamos zaudējumus varētu mēģināt piedzīt pat vairākkārt par vienām un tām pašām akcijām, kas tiesvedības laikā pirktas un pārdotas vairākas reizes.

Taču vēl nozīmīgāka FKTK viedokļa maiņas un tās seku kontekstā gan figurējošo summu, gan valsts struktūru darbību izvērtējuma ziņā ir Māra Kučinska valdības un Arvila Ašeradena vadītās Ekonomikas ministrijas rīcība ar valsts īpašumā bijušo Grindeks 2,29% akciju paketi.

2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā tika pārdotas visas valstij tobrīd piederošās un Privatizācijas aģentūras turējumā esošās AS Grindeks akcijas, turklāt tās tika pārdotas par ļoti zemu cenu: lai gan 2016. gadā uzņēmuma akcijas vidējā cena biržā bija virs 5,20 eiro, izsolē tās tika pārdotas par 3,85 eiro gabalā, kopā valstij saņemot 846 tūkstošus eiro.

Tikai trīsarpus mēnešus pēc izsoles un divarpus mēnešus pēc Saeimas frakcijas No sirds Latvijai norādēm M. Kučinska vadītā valdība un A. Ašeradena vadītā Ekonomikas ministrija aptvēra, ka šajā jautājumā varētu mēģināt tiesāties arī valsts.

Lai gan Privatizācijas aģentūra nekādu publisku informāciju šajā jautājumā nesniedz, Dienai ir zināms, ka saskaņā ar valdības konceptuālu lēmumu tā ir iesniegusi L. Mohovikova prasībai līdzīgu pieteikumu, kurš izskatīšanai ir nozīmēts šā gada septembra beigās.

„Diemžēl šis gadījums spilgti rāda tiesisko situāciju mūsu valstī. Pat tad, kad valsts uzņēmējam skaidri pasaka, ko tas drīkst darīt, nav nekādas garantijas, ka, ierēdņiem vai to nostādnēm mainoties, pēc dažiem gadiem nostāja bez kādiem argumentiem tiek mainīta uz pilnīgi pretēji,” Dienai situāciju skaidro K. Lipmans.

Savukārt pašlaik jau Pētera Putniņa vadītā FKTK, kuras viedokļa maiņa ir bijusi aprakstītās situācijas cēlonis, tagad, atsaucoties uz dažādi traktējamām normatīvo aktu prasībām, konkrētus tirgus dalībniekus un ar tām saistītās situācijas komentē tikai tad, kad uzskata to par sev vēlamu.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

91
6