Iesaki rakstu:

Kaut gan Valsts noslēpuma likumā uzskaitīta informācija, kurai ne tikai aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu, bet arī ierobežot pieejamību, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) oficiālajos paskaidrojumos tiesai argumentē – pastāv iespējas šādu informāciju no sabiedrības slēpt ar citu likumu un normatīvo aktu palīdzību.

Kā jau ziņots, pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma administratīvā rajona tiesa sākusi lietu saistībā ar FKTK rīcību, noslepenojot informāciju par situāciju Latvijas banku nozarē, kas tika izskatīta valdības sēdē pagājušā gada 22. novembrī – Latvijas Krājbankas kraha laikā.

„Atbildot uz Jūsu elektronisko vēstuli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē, ka, ievērojot Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās nodaļas 1. punktu, kā arī Kredītiestāžu likuma 110.1 pantu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotajā ziņojumā, kas tika izskatīts Ministru kabineta sēdē, ietvertā informācija ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija un nav izpaužama trešajām personām,” – šādu informācijas sniegšanas atteikumu Pietiek iepriekš sniedza toreizējā FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane.

Likums Par valsts noslēpumu nosaka, ka ir „aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai: 1) par stihiskām nelaimēm, dabas vai citām katastrofām un to sekām; 2) par vides, veselības aizsardzības, izglītības un kultūras stāvokli, kā arī demogrāfisko situāciju; 3) par cilvēktiesību pārkāpumiem; 4) par noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem, amatpersonu nelikumīgu rīcību; 5) par ekonomisko stāvokli valstī, budžeta izpildi, iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām; 6) par valsts vadītāju veselības stāvokli.”

Taču, kā izriet no FKTK paskaidrojumiem administratīvajai tiesai, komisija nospriedusi – šajā likuma pantā izteiktais aizliegums nenozīmē, ka tajā uzskaitīto informāciju no sabiedrības nevarētu slēpt ar citu normatīvo aktu palīdzību.

Atsaucoties uz to, ka likuma Par valsts noslēpumu 1. panta otrā daļa nosaka, ka šā likuma noteikumi neattiecas uz informāciju, kura nav atzīta par valsts noslēpumu, bet kurai citos likumos paredzēta īpaša izmantošanas kārtība un izplatīšanas liegums, FKTK uzskata: „Atbilstoši augstāk minētajām Kredītiestāžu likuma un Informācijas atklātības likuma normām, Komisijas ziņojumā ietvertā informācija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, nevis atzīta par valsts noslēpumu, līdz ar ko likuma Par valsts noslēpumu normas šajā gadījumā nav piemērojamas.”

Šī ir pirmā reize, kad kāda valsts iestāde, saņemot aizrādījumu uz likumā Par valsts noslēpumu noteikto aizliegumu noslepenot no sabiedrības noteiktas informācijas kategorijas, tā vietā, lai tikai norādītu uz slēptās informācijas neattiekšanos uz uzskaitītajām kategorijām, papildus skaidri paziņo – ziņas, ko nedrīkst slēpt no sabiedrības ar likuma Par valsts noslēpumu normām, no tās taču ir iespējams „likumīgi slēpt” ar citu normatīvo aktu palīdzību.

Kā parādījusi Parex kraha lieta, līdz šim neviena amatpersona par normatīvajos aktos neparedzētu informācijas slēpšanu nekādu sodu nav saņēmusi, un prokuratūra ziņas par šādu rīcību tradicionāli ignorē, aicinot vērsties administratīvajā tiesā.