Iesaki rakstu:

Valsts prezidents Valdis Zatlers, trešdien pasakot, ka ir gatavs atkārtoti kandidēt uz šo augsto amatu, Saeimas partiju sajūsmu un stingru solījumu viņu atbalstīt neizpelnījās. Ko tas nozīmē un par ko liecina, Pietiek komentē sociologs, Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis.

„Pasakot, ka ir gatavs kandidēt, Zatlers šobrīd ir mazliet sarežģījis situāciju Saeimas partijām, kuras acīmredzot dažu pēdējo nedēļu laikā bija paguvušas saģenerēt lielu skaitu ar iespējamiem prezidenta kandidātiem. Un, jo lielāks kandidātu skaits, jo vieglāk menedžēt to vienīgo un pareizo, ar piebildi, ka katram viņš ir savs.

Manuprāt, tā pauze, kuru Zatlers izturēja, lai pateiktu, ka kandidēs, bija pārturēta. Viņam vajadzēja reaģēt ātrāk.

Tomēr ir arī skaidrs, ka ar šo savu paziņojumu Zatlers savas izredzes tikt pārvēlētam palielina. Ja pirms mēneša prognozēju, ka Zatlera izredzes tikt ievēlētam ir 40 pret 60, tas ir, 40 par labu viņam, 60 – par sliktu, tad šobrīd ir - 50 pret 50. Un nevis tāpēc, ka ir noticis kaut kas liels un viņš ir paaugstinājis savas kvalitātes, bet tāpēc, ka Zatlers ir skaidri pateicis, ka viņš grib, un līdz ar to viņš ir nolicis kaut kādus papildu uzdevumus politiskajām partijām, kurām jāizvirza savi kandidāti.

Kamēr Zatlers nebija pieteicies, vēl bija situācija, ka prezidenta kandidāti ir tāds nesalīdzināms lielums – saucu, ko gribu, un argumentēju, no kuras puses gribu.

Tagad parādās Zatlers, kas piesakās, kurš ir atpazīstams gan sabiedrībā, gan politikā, gan ekspertu vidē – patiesībā jebkurā vidē. Tas ir viņa pirmais resurss, un tagad visi pārējie kandidāti ir jāsalīdzina ar Zatleru. Viņš ir kā atskaites sistēma, un līdz ar to partijām tā spēle vairs nav tik vienkārša.

Konkrēta skaidrība par to, vai Saeimas partijas atbalsta Zatleru vai ne, domāju, tik drīz nebūs. Partijas, visticamākais, turpinās spēlēt tādu nenoteiktu spēli ar tiem pašiem tekstiem, kas jau trešdien izskanēja, - mēs nevaram tagad pateikt, vai atbalstām Zatleru, kamēr nav skaidrs, vai viņš saņems Saeimas balsu vairākumu.

Protams, ja to saka partijas, no kurām divas garantē Saeimas vairākumu, tad tas izklausās smieklīgi. Taču tas arī liecina, ka spēle ir sākusies, un te spēlē citi argumenti un citi nosacījumi.”